LNMM atzīmē piecus gadus kopš atklāšanas pēc rekonstrukcijas

LNMM 2016. gads FOTO: Valters Lācis

4. maijā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atzīmē piecus gadus kopš vērienīgās atklāšanas pēc rekonstrukcijas un restaurācijas projekta.

2021. gada 4. maijā aprit pieci gadi kopš Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) jaunatklāšanas pēc vērienīgā rekonstrukcijas un restaurācijas projekta. Muzejs ir guvis lielu sabiedrības atsaucību, šajā periodā piedzīvojot teju miljons apmeklējumu.

Mērķtiecīga darba rezultātā kopā ar ēkas arhitektiem (Lietuvas arhitektu birojs “Processoffice”, Vītauts Biekša (Vytautas Biekša) un “Andrius Skiezgelas Architecture”), galveno būvuzņēmēju “RE&RE” un pasūtītāju – Rīgas domes Īpašuma departamentu – muzejā ir izveidota mūsdienīga infrastruktūra mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai, radīta vide sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai atbilstoši 21. gadsimta muzeju prasībām. Ēkas atjaunotā, modernizētā vide un arhitektūra jau īsi pēc jaunatklāšanas guva ekspertu atzinību, ko apliecina saņemtie apbalvojumi – Latvijas Arhitektūras Lielā gada balva, Latvijas Būvniecības Gada balva, Gada balva kultūrā “Kilograms kultūras” – Gada notikums, kā arī nominācija prestižajai Eiropas Muzeju gada balvai (The European Museum of the Year Award).

Piecu gadu laikā muzejā notikušas 56 izstādes, no kurām lielāko apmeklējumu sasniegušas: 2016. gadā – līdz šim vērienīgākā pazīstamā mākslinieka Miervalža Poļa darbu skate “Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība” (85 601 apmeklējums) un viens no Jaņa Rozentāla jubilejas gada programmas centrālajiem notikumiem – izstāde “Janis Rozentāls (1866–1916). Māksla un tehnika” (56 593 apmeklējumi), kā arī Latvijas valsts simtgades notikums 2018./2019. gadu mijā – tikšanās ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā izstādē “Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme” (33 588 apmeklējumi).

Foto: Latvijas valsts simtgadei veltīta izstāde "Portrets Latvijā. 20. Gadsimts. Sejas izteiksme" Mākslas muzejā.

No 2016. līdz 2021. gadam LNMM realizējis daudzveidīgus pētījumus, kuri dod būtisku pienesumu Latvijas mākslas vēstures un zinātnes attīstībā. Muzeja kuratori un pētnieki kopumā piedalījušies 17 katalogu un monogrāfiju izdošanā. Viena no jaunākajām grāmatām ir kopā ar izdevniecību “Neputns” izdotais katalogs izstādei “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”, savukārt nebijusi sadarbība tika realizēta kopā ar Sidnejas Universitātes izdevniecību “Power Publications”, kad Latvijā pirmo reizi tika izdota grāmata par Imanta Tillera mākslu. Apjomīgi un bagātīgi ilustrēti izdevumi ir gan albums, kas veltīts Latvijas mākslas klasiķim Janim Rozentālam (2017), gan izstādes "Portrets Latvijā. 20. Gadsimts. Sejas izteiksme" katalogs (2018) – tie tapuši ciešā sadarbībā ar izdevniecību “Neputns” un Latvijas mākslas zinātnes ekspertiem, literātiem.

Regulāri notiek sadarbība ar citām izpētes institūcijām un pētniekiem ārzemēs. Tas rosina profesionālas diskusijas, paplašina akadēmisko pētījumu un izstāžu tēmu loku.

Atskatoties uz paveikto, jāmin LNMM sasniegtais darbā ar dažādām kopienām – muzejā jau vairākas sezonas darbojas Mākslas muzeja Jauniešu klubs – programma skolas vecuma jauniešiem, kuri jūt aicinājumu aktīvi līdzdarboties muzeja piedāvājuma veidošanā, savukārt Mākslas muzeja Brīvprātīgā darba programma ļauj ikvienam interesentam papildināt zināšanas par mākslu, gūt pieredzi, kuplināt savu paziņu loku un veikt sabiedriski lietderīgu darbu. Kopš 2016. gada brīvprātīgie muzejā strādājuši 4270 stundas, palīdzot padarīt Latvijas Nacionālo mākslas muzeju pieejamāku sabiedrībai.

Ēkas jaunais veidols ļāvis vēl mērķtiecīgāk strādāt ar ģimenēm un bērniem – tas realizēts gan ar draudzīgu cenu politiku (pārskata periodā muzejā pabijuši aptuveni 73 602 Ģimenes biļešu īpašnieki), gan radot īpašus piedāvājumus jaunākajiem apmeklētājiem – “Ģimenes somu”, izstādes bērniem. Jāatzīmē, ka iecienītās nodarbībās “Es un māksla” šo gadu laikā radīti 6346 zīmējumi.

Paralēli muzejs attīstījis digitālās vides projektus – radīti inovatīvi risinājumi LNMM mobilajā lietotnē, partnerībā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš” 4 gadu garumā izgaismoti mākslas darbu tapšanas un restaurācijas aspekti video sērijās “Vienas gleznas stāsts I” (2017), “Vienas gleznas stāsts II” (2019), “Viena fotogrāfa stāsts” (2019) un “Mākslas restaurācija muzejā” (2020). Pateicoties satura formātu dažādībai un mūsdienīgai interpretācijai, izveidota cieša saikne ar muzeja esošajiem un potenciālajiem apmeklētājiem vairākās sociālo mediju platformās, piemēram, lielu atsaucību guvušas LNMM rīkotās diskusijas platformā “Clubhouse” un piedāvātie komentāri audio formātā. Nākotnē muzejs vēlas rūpēties par digitālo piekļūstamību un plāno vēl mērķtiecīgāk attīstīt mākslas un mākslas muzeja potenciālu arī kā pozitīvas, nomierinošas un harmonizējošas sociālās pieredzes un kopības izjūtas sniedzējam, pašapziņas un pašizziņas veicinātājam.

Saistībā ar noteiktajiem drošības pasākumiem Covid-19 izplatības mazināšanai, piecgades svinības šogad pārceļas uz digitālo vidi, tādējādi iesaistot pēc iespējas plašāku auditoriju:

Bērnu zīmējumu konkurss

4. maijā tiks paziņoti zīmējumu konkursa “Zīmē-jums” laureāti. Dalībai konkursā iesūtīti 88 darbi, kuros muzeja mazākie apmeklētāji sniedz savu piedāvājumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 3. stāva griestu apgleznojumam.

Skaitļi un fakti

Periodā no 2016. līdz 2021. gadam muzeja apmeklējums sasniedzis teju miljonu jeb precīzāk – 932 470.

Muzejs ļoti novērtē ilgstošo un savstarpēji iedvesmojošo sadarbību ar skolām – piecu gadu laikā LNMM apmeklējuši 79 273 skolēni grupās.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturiskā ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un viena no iespaidīgākajām historisma stila celtnēm Rīgas bulvāru lokā. Piecos gados šeit neskaitāmi interesenti vēlējušies atzīmēt svinīgus notikumus savā dzīvē, piemēram, 711 jaunlaulātie iemūžinājuši kāzu dienu un 5 pāri salaulāti.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: “Pieci gadi ir bijuši ļoti dinamiski un aktīvi, kad mūs priecēja skatītāju lielā atsaucība un interese. Šobrīd pandēmijas uzspiestais klusums ir mulsinošs. Mēs saprotam, ka esam pilnīgi citā situācijā nekā pirms pieciem gadiem. Apzināmies, ka mums visiem būs jāmācās sadzīvot ar to, jāatrod jauni komunikācijas kanāli ar mūsu skatītāju. Tas nākotnes vēlējumam. Bet šodien svētku reizē paldies skatītājiem, paldies māksliniekiem, paldies muzeja darbiniekiem.”

Māra Lāce FOTO: Kristaps Bardziņš
Uz augšu
Back