/nginx/o/2021/03/01/13656021t1h83b3.jpg)
Valsts prezidents Egils Levits augstu novērtējis vairāku Saeimas deputātu iniciatīvu papildināt likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" un noteikt 17.martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un 15.oktobri kā Valsts valodas dienu.
Šādu iniciatīvu ierosinājuši Saeimas deputāti Artuss Kaimiņš, Juris Jurašs (JKP), Marija Golubeva (AP), Māris Možvillo (Par cilvēcīgu Latviju), Arvils Ašeradens (JV) un Ritvars Jansons (NA).
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Levits nosūtījis viedokli par deputātu iniciatīvu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Valsts pirmā persona uzsvēra, ka ir bijis pietiekams laiks izvērtēt šos priekšlikumus un tagad ir laiks likumdevēja politiskam lēmumam par to, ka svētku, atceres un atzīmējamo dienu kalendārā ir vieta Nacionālās pretošanās kustības dienai un Valsts valodas dienai, un tieši 17.martā un 15.oktobrī.
Valsts prezidents pauda cerību, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sekmīgi strādās ar iesniegto likumprojektu un likumdošanas darbs Saeimā noslēgsies ar pieņemtu likumu, kas ir nepieciešams sabiedrības vēsturiskās atmiņas un valsts konstitucionālo pamatu izpratnes stiprināšanai.
Levita ieskatā, 17.marts ir simboliski ietilpīgs datums. Šajā dienā var godināt tautas pretestību abām okupācijas varām - gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas totalitārajam režīmam. Tāpat, pēc prezidenta paustā, 17.martā savijas kopā gan bruņota pretošanās ar ieročiem rokās, gan nevardarbīga pretošanās, paliekot nesalauztiem ticībā Latvijai.
"Mums būs grūti atrast citu līdzvērtīgu simboliski uzlādētu datumu, kas sevī ietvertu tādu apkopojošu un visaptverošu nacionālās pretošanās kustības vēstījumu," norādīja Valsts prezidents.
Lai gan pret 17.martu kā vienotu visas nacionālās pretošanās kustības dienu ir izskanējuši arī iebildumi, Levits aicināja likumdevēju ņemt vērā jau vairākus gadus uzturēto pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu šajā dienā godināt nacionālās pretošanās kustību un izveidojušās tradīcijas, kas gadu no gada tiek koptas un attīstītas. Tāpat Valsts prezidents Saeimas komisijai nosūtījis Latvijas Nacionālo partizānu apvienības, Latvijas ģenerāļu kluba, fonda "Namejs", Latviešu virsnieku apvienības un Latviešu strēlnieku apvienības vēstuli, kurā pausts atbalsts tieši 17.marta noteikšanai kā Nacionālās pretošanās kustības dienai.
Vēstulē Valsts prezidents rosinājis sekmēt atsevišķu mūsu nacionālās pretošanās kustības grupu un personību atceri arī citos datumos. Levits norādīja, ka šāda nacionālās pretošanās atcere dažādās Latvijas vietās arvien vērienīgāk sabiedrības vēsturiskajā atmiņā atgrieztu zināšanas par pretestības vēsturi Latvijas nebrīves laikā un stiprinātu valstsgribu šodien.
Levits atzinīgi novērtējis, ka Valsts valodas diena 15.oktobrī kļūst par pozitīvu platformu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīciju nostiprināšanai un tās pastāvēšanas un turpmākas attīstības sekmēšanai. Viņa ieskatā, Valsts valodas diena dotu iespēju skaidrot un popularizēt vienu no mūsu valsts un nācijas svarīgākajām konstitucionālajām vērtībām - latviešu valodu. Kā raksta Valsts prezidents, Valsts valodas dienas noteikšana ļautu nākotnē mērķtiecīgi veidot Valsts valodas dienas svinēšanas tradīcijas visā mūsu sabiedrībā.
