Funkcionāla, ergonomiska un dekoratīva: kā iekārtot virtuves zonu

FOTO: Comoblue Publicitātes foto

Virtuve vienmēr ir bijusi nozīmīga mūsu dzīves telpas daļa. Tā ir vieta, kur gatavojam, servējam un baudām maltītes, malkojam rīta kafiju un uzglabājam visu nepieciešamo garda ēdiena pagatavošanai. Pat ja neesam aktīvākie ēst gatavotāji un biežāk maltītes pasūtām gatavas vai izvēlamies vakariņot ārpus mājas, jebkurš mājoklis nav iedomājams bez virtuves zonas. Kādas ir aktualitātes virtuvju dizainā, ko būtiski ņemt vērā un vai virtuves zonai ir pieaugusi nozīme pandēmijas laikā? Pieredzē dalās Juris Kauliņš, interjera dizaina studijas "Comoblue" vadītājs.

Virtuves zonas iekārtošanas principi – no vēstures līdz mūsdienām

Virtuvju koncepts, kādu to pazīstam šodien, tika izstrādāts pagājušā gadsimta 20. gados, liekot pamatus tam, kādi priekšnoteikumi jāievēro virtuvju dizaina veidošanā un mēbeļu izvietojumā. Lai gan virtuve ir uzskatāma par interjera priekšmetu vai detaļu, tā ir konstruēta uz konkrētiem arhitektoniskajiem principiem. “Ļoti bieži mājokļu būvniecībā arhitekti iesaka vispirms izplānot virtuvi un tikai pēc tam projektēt pārējās telpas, pielāgojot tās virtuves zonai. Ikvienas virtuves plānošanā vajadzētu ņemt vērā “trijstūra teoriju”, galvenās virtuves nepieciešamības – plīti, izlietni un ledusskapi – kārtojot trijstūra formā. Tādā veidā tiek ievēroti visi nepieciešamie ergonomikas principi un saglabāts virtuves arhitektoniskais veidojums. Protams, visa pamatā ir funkcionalitāte, lai mājokļa īpašnieks justos ērti un virtuvē varētu darboties bez raizēm,” norāda Juris Kauliņš.

Kā atklāj interjera dizaina studijas vadītājs, pagrieziena punkts virtuvju dizainā vērojams ap 2010. gadu globālās finanšu krīzes ietekmē. Līdz tam virtuves bija ļoti izteiksmīgas gan materiālos, gan apjoma ziņā un bieži sāka dominēt telpā – tām bija liela ietilpība, interjeros bija vērojamas lielas virtuves salas. Tomēr pēc 2010. gada esam pievērsušies pie askētiskiem risinājumiem, liekot uzsvaru uz ergonomiku un funkcionalitāti. Virtuvju dizaina estētikas transformācija jūtama ne tikai izmēros, bet arī apdarēs, līdz ar to ražotājiem ir liels izaicinājums izvairīties no vienveidības un virtuves zonas padarīt atšķirīgas un klientiem interesantas.

Kas aktuāls virtuvju dizainā?

“Šī brīža tendences rāda, ka katrs ražotājs vēlas atšķirties no konkurentiem un sevi parādīt no labākās puses – kāds koncentrējas uz apdarēm, cits fokusējas uz tehnoloģiskajiem risinājumiem. Piemēram, kāds virtuvju ražotājs Dānijā nelieto rokturus, bet durvīs izgriež caurumiņus, nodrošinot vienkāršību un askētismu dizainā,” stāsta Juris Kauliņš. Viņš norāda, ka ļoti liela nozīme ir krāsām – tās šobrīd dominē gan interjera sienu, gan dzīvojamo telpu mēbeļu, tostarp virtuves mēbeļu, krāsojumā: “Agrāk virtuves lielākoties bija mierīgos toņos, bet šobrīd dizaineri atļaujas veidot pat spilgtas virtuves mēbeles. Šāds piemērs vērojams arī mūsu nesen iekārtotajā virtuvē River Breeze Residence – zaļa virtuve ar sarkanu dabīgā marmora virsmu kalpo kā lielisks akcents. Tāpat vēl aizvien populāri ir tumšie toņi – vai nu pati virtuve ir tumša, vai gaišas virtuves mēbeles ir papildinātas ar tumšu virsmu.”

Tikpat liela izvēle, cik tā ir virtuves krāsojumā, ir pamanāma arī virtuves fasāžu materiālos. Šobrīd ir pieejams plašs risinājumu klāsts, un viens no populārākajiem ir lamināts – sintētisks, viegli kopjams un budžetam draudzīgs materiāls. To iespējams papildināt ar dažādiem dekoriem vai veidot tā, lai tas atdarinātu dabīgo koku vai akmeni. Tāpat pieejamas dažādas akmeņu imitācijas, klasiski krāsoti apdares veidi vai pat anodēta alumīnija fasādes, kas ir ļoti interesants un iespaidīgs risinājums.

Tāpat pēdējā desmitgadē populāras ir virtuves ar atvērtu plānojumu. Tas gan biežāk redzams jaunajos projektos, toties senākiem namiem vēl aizvien virtuve saglabājas kā slēpta, atsevišķa zona. Atvērtā plānojuma virtuvju aktualitāte pārsvarā ir saistīta ar mājokļa īpašnieku vēlmi iegūt plašāku koptelpu, lai ģimenes un draugu lokā pavadītu vairāk laika un nodotos, piemēram, kopīgai maltīšu gatavošanai. Veselīga ēdiena pagatavošana mājās kopā ar tuviniekiem ir kļuvusi par ļoti populāru nodarbi pandēmijas laikā, savukārt pēc tās mājokļu īpašnieki atkal varēs baudīt ēst gatavošanu plašākā radinieku un draugu lokā, kam lieti noderēs tieši atvērtā plānojuma virtuves.

Kad virtuvi iekārto pats

Nav šaubu, ka jebkura mājokļa zonu, arī virtuves, iekārtojums ir atkarīgs no konkrētā cilvēka dzīvesstila, vēlmēm un budžeta. Tomēr ikvienas virtuves iekārtošanā pats svarīgākais ir ergonomika, funkcionalitāte un “trijstūra principa” ievērošana. Ja virtuvē nav atsevišķas salas un visas mēbeles un tehnika atrodas vienā plaknē, būtiski parūpēties par to, lai darbošanās ir ērta un parocīga. Piemēram, cepeškrāsni pēdējos gados aizvien retāk novieto zem plīts virsmas – drīzāk tā ir novietota blakus, cilvēka ķermeņa augstumā, lai katru reizi, atverot krāsni, nebūtu jātupjas. Ķeroties pie virtuves iekārtošanas, vienmēr jāapsver arī telpas platība, jo tieši šim aspektam ir jāpielāgo ikviens dizaina elements.

“Iekārtojot virtuvi paša spēkiem, viens no labākajiem risinājumiem ir izvēlēties krāsotās fasādes – tas ir ļoti optimāls risinājums ar plašu krāsu gammu un veiksmīgu galarezultātu, turklāt tas tehniski ir ļoti izturīgs. Ļoti daudz cilvēku uzskata, ka virtuvei ir jābūt ļoti lielai un ietilpīgai, bet es esmu kategoriski pret, jo virtuve nav pieliekamais skapis, tā nav garderobe. Virtuvē tomēr ir jāsaglabā arhitektonisks apjoms, tai ir jābūt gan dekoratīvai, gan funkcionālai. Tas arī ir mūsu, dizaineru, izaicinājums – atrast kompromisu starp arhitektonisko veidojumu un klientu vēlmēm. Ja neesat pārliecināti, kā veidot virtuves iekārtojumu, noteikti iesaku - vērsieties pie speciālistiem, kas mazinās bažas un piedāvās labākos risinājumus jūsu vēlmēm un budžetam,” skaidro Juris Kauliņš.

Pandēmijas ietekme

Jau vairāk nekā gadu lielāko daļu laika mēs pavadām mājās. Tās ir kļuvušas par mūsu atpūtas un darba vietu, skolu, restorānu un sporta zāli vienlaikus. Vai pandēmijas ietekme uz mūsu ikdienas ritmu ir palielinājusi arī virtuves zonas nozīmi? “Spriežot pēc sevis – jā, virtuves zonai noteikti ir pieaugusi nozīme. Protams, tas ir atkarīgs no konkrētā cilvēka un tā, kādas ir viņa tradīcijas. Ir cilvēki, kas gan pirms tam, gan pandēmijas laikā gatavo reti, izvēloties pasūtīt ēdienu uz mājām. Tomēr tiem, kas ikdienā aktīvi gatavo, un arī ģimenēm ar bērniem funkcionālas un kvalitatīvas virtuves nozīme noteikti ir augusi,“ stāsta Kauliņš.

Pandēmijas ietekmē virtuve ir kļuvusi par tikpat nozīmīgu dzīves telpas daļu kā viesistaba, guļamistaba un darba kabineti, kur estētikai, interjera elegancei un aksesuāru esamībai ir būtiska loma. Jura Kauliņa novērojumi liecina, ka ilgstoši mājās pavadītais ir veicinājis cilvēku vēlmi parūpēties par mājīgumu, papildinot mājokļa interjeru ar tādiem dizaina objektiem kā paklājiem, aizkariem, plediem un dažādiem aksesuāriem, un kopumā ir izveidojušās daudz augstākas prasības pēc pievilcīgām un funkcionālām dzīves telpām ar mūsdienīgiem akcentiem.

Uz augšu
Back