Politologs: Saeimas deklarācija par armēņu genocīdu nav "de iure" līmeņa atzinums

Saeimas sēde. Ilustratīvs foto. FOTO: Ieva Leiniša / LETA

Saeimas deklarācija par Osmaņu impērijas norieta laikā īstenoto armēņu genocīdu ir Latvijas parlamenta deputātu vairākuma politisks, nevis "de iure" līmeņa atzinums, aģentūrai LETA komentēja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Ojārs Skudra.

Trešdien Saeimā par deklarāciju nobalsoja 58 deputāti, pret bija 11. Savukārt atturējās septiņi deputāti, bet par deklarāciju nebalsoja 24 deputāti. Tikai neviens no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātiem nebalsoja par dokumenta pieņemšanu.

Pētnieks norādīja, ka Saeimas Preses dienesta paziņojumā, kas tika izplatīts pēc balsojuma, būtiska ir tēze par to, ka armēņu genocīds nekad nebūs "de iure" līmeņa atzinums. Skudra atzīmēja, ka atbilstoši Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 28.punktam to vairs nav iespējams iztiesāt.

"Atzīt vai neatzīt armēņu genocīdu - tā ir politiskas izšķiršanās jautājums, jo runa ir par politisku deklarāciju bez starptautiski tiesiskām sekām," uzsvēra Skudra, norādot, ka deklarācijai nav juridisku seku nedz Latvijā, nedz arī starptautiski. Politologs uzsvēra, ka deklarācijā ir runa par sen nepastāvošo Osmaņu impēriju, kurai nav tiešu mantinieku.

Skudra vērsa uzmanību uz to, ka ASV Kongress 2019.gada decembrī simboliskā balsojumā armēņu slaktiņu atzina par genocīdu, bet nesen vairāk nekā 100 ASV Kongresa Pārstāvju palātas locekļi Izlūkošanas komitejas priekšsēdētāja Ādama Šifa vadībā vērsās pie prezidenta Džo Baidena, lai tas atzītu armēņu slaktiņu par genocīdu, ko Baidens arī izdarīja 24.aprīlī.

Uz augšu
Back