Vēlēšanas Daugavpilī: esošā un bijušo mēru cīņā grib iejaukties arī jauni spēlētāji pilsētas politikā

Daugavpils domes ēka. FOTO: Ivars Soikāns/LETA

Aizvadīto četru gadu laikā Daugavpils pieredzēja trīs mēru nomaiņas un vismaz divas KNAB viesošanās domē. Tikpat spraigas solās būt arī šīs pašvaldību vēlēšanas pilsētā, vērtē Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”. 

Kompromisu rezultātā Daugavpils mēra amatā nonākušā Igora Prelatova “Mūsu partijai” izaicinājuma cimdu met gan trīs bijušo mēru vadītie saraksti, gan politikas jaunpienācēji, kuriem apnikuši tagadējo domnieku ķīviņi, gan savulaik no domes izbalsoti politiķi, kas nu uzsvaru liek uz sadarbību ar pilsētai apkārt esošo novadu.

Ja dažās citās Latvijas lielajās pilsētās mēri nav mainījušies gadiem un pat desmitgadēm, tad Daugavpilī tagadējais mērs Prelatovs amatā nav pat pilnu gadu. Pirms četriem gadiem toreizējais pašvaldības Komunālās saimniecības pārvaldes tehniskās nodaļas vadītājs Prelatovs politikā nonāca, jo savā sarakstā viņu uzaicināja pieredzējušais Rihards Eigims.

Tagad no varas pozīcijām startējošais Prelatovs pats jūtas gana pārliecināts par “Mūsu partijas” saraksta panākumiem: “Dzīve rādīs, rezultāts rādīs. Protams, es labprāt sastrādāšos ar tiem cilvēkiem, kuri saprot bez populisma, kas ir jādara. Jo, būsim godīgi, puse no tiem, kuri tagad piedalās vēlēšanās, viņi nevarēs strādāt par deputātiem, savienot savu esošo darbu. Un arī, kamēr viņi uzzinās, kas ir pašvaldība, kas ir deputāta statuss, ar ko viņš pats reāli likumiski var palīdzēt saviem iedzīvotājiem un kā viņš var realizēt savu vēlēšanu programmu. Jo daudzi pēc četriem gadiem pat nesaprot...”

Šobrīd Prelatovs kopā ar “Mūsu partijas” vadītāju Līviju Jankovsku un sešiem Latgales partijas deputātiem veido faktisko domes koalīciju. Pirmais vicemērs ir Latgales partijas vadītājs Jānis Lāčplēsis, kurš šī sasaukuma laikā par mēru tā arī nekļuva. Iepriekš četrus gadus valdījušo Lāčplēsi uzreiz pēc pagājušajām vēlēšanām gāza Eigima un “Saskaņas” saraksta līdera Andreja Elksniņa bloks, kas gan izjuka jau pēc dažiem mēnešiem, līdz ar to Latgales partija ietekmi Daugavpilī spēja saglabāt. Šajās vēlēšanās tā startē kopsarakstā ar valdībā pārstāvēto partiju “Latvijas attīstībai”.

Lai gan šis domes sasaukums bijis skandāliem un apvērsumiem bagāts, vēlēšanu kampaņa šoreiz nav tik asa kā 2017.gadā, vērtē Lāčplēsis: “Tas atkarīgs no struktūrfondu apgūšanas perioda, kurš šobrīd ir. Šajās vēlēšanās ievēlētajai domei būs jāstrādā pamatā pie pieteikumu sagatavošanas un iesniegšanas nākošajam plānošanas periodam, tas ir 2021.-2027.gads. Kā labi zinām, ātrāk par 2023.gadu nopietna projektu realizācija nesāksies. Un nopietna naudas apgūšana būs pēc četriem gadiem, kad gan laikam atkal būs skandāli pa visu Latviju, jo dalīt naudu patīk visiem. Strādāt, lai šī nauda būtu – nu, tur nav tik izdevīgi un nav tik arī pievilcīgi acīmredzot.”

“de facto” zināms, ka pērn decembrī Daugavpils domes pasūtītā aptaujā par deputātu darbības vērtējumu Lāčplēsi atzinīgi novērtēja apmēram 40 procenti respondentu. Gandrīz 45 procenti pozitīvi vērtēja mēru Prelatovu, bet vairāk nekā 55 procenti atbalstīja tobrīd jau opozīcijā esošās “Saskaņas” pārstāvja Andreja Elksniņa darbību.

Bijušais Saeimas deputāts Elksniņš aizvadīto četru gadu laikā mēra amatā tika ievēlēts divas reizes, veidojot koalīcijas ar cilvēkiem, kurus pirms un pēc tam tam vainoja dažādās nelikumībās. Tagad viņš pauž pārliecību, ka “Saskaņa” iegūšot vairāk nekā pusi no 15 deputātu vietām: “Līdzšinējā prakse rāda, ka koalīciju darbs domē ir neefektīvs, un “Saskaņas” komanda, mana komanda ir absolūti pilnīgi apņēmības pilna uzvarēt pašvaldību vēlēšanās un uzņemties personisko atbildību attiecībā uz nākamajiem četriem gadiem, veicinot Daugavpils pilsētas attīstību. Jo pēc būtības gan koalīcijas kari, gan savstarpējās pārmaiņas domes vadībā neveicināja pilsētas attīstību.”

Vēl viens aizejošā Daugavpils domes sasaukuma bijušais mērs Rihards Eigims no intervijas ar “de facto” cītīgi izvairījās – tieši tāpat kā pirms iepriekšējām vēlēšanām. Toreiz viņš bija “Mūsu partijas” saraksta līderis, bet tagad pārstāv Kristīgi demokrātisko savienību. Iespējams, Eigima nevaļa saistīta ar bažām, ka viņam tiks jautāts arī par tiesā nonākušo krimināllietu. Viņš ir apsūdzēts par 10 tūkstošu eiro pieprasīšanu no uzņēmēja, kurš piedalījās pašvaldības publiskajos iepirkumos par būvdarbiem divās skolās. Šai procesā KNAB Eigimu aizturēja 2018.gada decembrī – mēnesi pēc tam, kad viņš tika gāzts no mēra amata. Gadu vēlāk viņš tika aizturēts vēlreiz – šoreiz saistībā ar skolu ēdināšanas iepirkumu, taču šajā lietā kriminālprocess pret Eigimu pagājušajā vasarā tika izbeigts.

Eigima bijušais politiskais spēks – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – otru reizi Daugavpilī par saraksta līderi virza Daugavpils Universitātes zinātņu prorektoru Arvīdu Barševski. Pirms četriem gadiem viņš bija rektors un izvēlējies startēt no ZZS, jo tā bija valsts mēroga varas partija. Tagad, kad “zaļzemnieki” ir opozīcijā, Barševskis atgādina, ka ir biologs, tāpēc viņam programmā bijis svarīgi uzsvērt zaļās lietas. Sarakstā viņš ir vecākais kandidāts, līdz ar to saraksts ir vidēji jaunākais no visiem Daugavpilī.

Vairums ZZS saraksta kandidātu ir saistīti ar Daugavpils Universitāti vai citām izglītības iestādēm un nemaz nav Zaļās partijas vai Latvijas Zemnieku savienības biedri, uzsver Barševskis: “Mēs ceram, ka vēlētājs varbūt šoreiz paskatīsies arī uz jaunajiem spēlētājiem, kuri pārstāv arī dažādu spektru, daudzveidīgu spektru šeit no pilsētas. Ir gan dažādu tautību cilvēki mūsu sarakstā, gan dažādu jomu pārstāvji, nu ar lielāku akcentu šoreiz varbūt uz Daugavpils Universitāti, jo universitātes tematika pilsētā ir un būs aktuāla arī turpmāk. Tāpēc, ka universitātei šeit ir jābūt. Ja šeit universitātes nav, pilsētas attīstība aizies vēl daudz straujāk un zemāk tikai tāpēc, ka ienāks daudz mazāk jauniešu, šeit būs daudz mazāks zinātniskais personāls, šeit būs daudz mazāk ideju un tā tālāk.”

No nacionālajām Saeimā pārstāvētajām partijām pirmo reizi Daugavpilī startē Jaunā konservatīvā partija. Tās saraksta līderis ir pašvaldības uzņēmuma “Daugavpils satiksme” valdes priekšsēdētājs Sergejs Blagoveščenskis, kurš iepriekšējās pašvaldību un arī Saeimas vēlēšanās kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņš “de facto” interviju dot atteicās, deleģējot runāt JKP Daugavpils nodaļas vadītāju un saraksta otro numuru Ivetu Šeršņevu.

Šeršņeva skaidro, ka partija Daugavpilī startējot kā komanda nevis kā viena līdera saraksts, taču atzīst, ka Blagoveščenskis pirmajā numurā ielikts kā pilsēta atpazīstams cilvēks ar krievisku uzvārdu. “Daugavpils satiksmei” gan esot laba sadarbība ar JKP pārstāvja Tāļa Linkaita vadīto Satiksmes ministriju, piemēram, par iecerēto jauno tramvaja līniju starp Ķīmijas un Stropu apkaimēm. Solījums izbūvēt šo līniju ir vairāku tagad pie varas esošo partiju programmās.

“Ne jau citas partijas, kas šobrīd ir domē, to projektu bīdīja un tā tālāk,” apgalvo Šeršņeva. “Nē, tieši mēs, “Daugavpils satiksme”, aizbraucām pie [satiksmes ministra] Tāļa [Linkaita], un Tālis labprāt piekrita un uzklausīja mūs, un uzreiz, var teikt, otrā dienā mums jau bija gatavs projekts un mēs varējām to realizēt. Mēs neesam tādi, kas skrien un bļauj pa kaklu, pa galvu, ka mēs, mēs, mēs tie pirmie. Mēs tiešām gribam pierādīt ar saviem darbiem. Un tāpēc šobrīd mums ir bail, ka tā nauda var izzust un aiziet kaut kur pa labi un pa kreisi, tāpēc arī mēs gribam to koriģēt un skatīties to naudu, jo ne jau satiksmes ministrs to naudu pēc tam skatīsies.”

Tikmēr atgriezties Daugavpils domē grib kādreizējais deputāts un vicemērs Pēteris Dzalbe, kurš šoreiz startē zem “Daugavpils novada partijas” karoga. Partija startē arī Augšdaugavas novadā, kurā tiek apvienoti Daugavpils un Ilūkstes novadi, un Dzalbe savā programmā un kampaņā liek uzsvaru uz sinerģiju starp pilsētu un tai apkārt esošo novadu.

Pirms četriem gadiem Dzalbes vadītais “No sirds Latvijai” saraksts palika starp tiem 10 no 13, kas domē neiekļuva. Daudziem atmiņā spilgti iespiedies varētu būt NSL kandidātes Svetlanas Lonskas reklāmas rullītis – dziesma “Svetka kandidat”, kurā epizodiskā lomā pavīdēja arī toreizējais Daugavpils vicemērs. Visticamāk, to nenovērtēja un pat novērsās konservatīvais vēlētājs, atzīst Dzalbe: “Tāpēc viņi nobalsoja par, teiksim, varbūt vairāk par Lāčplēsi un par Eigimu nevis par mūsu komandu. Un tādā veidā sanāk, ka šoreiz mēs liekam vairāk uzsvaru uz profesionālu komandu, uz pieredzējušiem cilvēkiem gan pašvaldības darbā, gan pašvaldības uzņēmumu vadībā. Jo mēs redzam, ka Daugavpilī ir liela problēma šobrīd tiešām ar pašvaldības uzņēmumiem un ar to, kā tiek vadīti pašvaldības uzņēmumi.”

Pats Dzalbe šobrīd vada pašvaldības uzņēmumu citā pilsētā, proti, SIA “Rēzeknes namsaimnieks”. Konkursos Daugavpilī viņš nemaz neesot piedalījies, jo bijis pārliecināts, ka tagadējās domes politiķi viņa iecelšanu pašvaldības kapitālsabiedrībās nepieļautu, zinot, ka netiktu bez ierunām klausīti.

Pirms četriem gadiem Daugavpils domē neiekļuva arī Latvijas Krievu savienība (LKS), kurai pietrūka pāris simti balsu līdz piecu procentu barjerai. Saraksta līderis tagad ir partijas valdes loceklis, skolotājs Aleksejs Vasiļjevs. Viņš domā, ka šoreiz sarakstam esot labas cerības, ņemot vērā arī partijas panākumus Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās un to, ka Daugavpilī aptuveni puse iedzīvotāju ir krievi, bet “krievu kultūras cilvēku” pilsētā vispār esot vairākums, kā uzsvērts LKS priekšvēlēšanu programmā.

“Runājot par pēdējiem 30 gadiem, mēs varam uzskatīt, ka šeit Daugavpilī nav neviena nosaukuma jauna, ko varētu saistīt ar krievu kultūru. Tikai ar latviešu, ar poļu – bet vispār nav ar krievu! Jūs saprotat, par ko es runāju? Mēs domājam, ka, ja piemēram, mums bija, runājot par Daugavpili, Krievijas impērijas periods, bija pirmās republikas periods, bija Padomju Latvijas periods, tagad jau periods iet, mūsu valsts. Un ko tad, neviena cilvēka nebija, par ko runāt, no krievu puses?” retoriski vaicā Vasiļjevs.

LKS iepriekšējo vēlēšanu līderis Jurijs Zaicevs šoreiz ir otrais numurs partijas “Alternative” sarakstā. Tā galvgalī gluži kā pirms četriem gadiem ir bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis, kurš pazīstams arī kā dziesmu autors un izpildītājs. Sarakstu noslēdz atlaistā

Rīgas domes sasaukuma deputāts Vitālijs Dubovs. “Alternative” pagaidām redzamākā aktivitāte ir solījums par velti dalīt medicīniskās maskas Daugavpils pensionāriem no partijas busiņa.

Daudz agresīvāku kampaņu sociālajos tīklos ir izvērtusi partija “Jaunā Saskaņa”. Tās līderi kritizē gan Daugavpils domē pārstāvētos spēkus, gan citus konkurentus par to, ka tie nepietiekami pievērš uzmanību būtiskām problēmām pilsētas saimniecībā, piemēram, “Daugavpils siltumtīklu” trešās siltumcentrāles jaunās katlumājas projektam, kas ir zaudējis Eiropas fondu finansējumu. Savukārt “Jaunās Saskaņas” kandidāts, dažādu fitnesa un kultūrisma biedrību valdes loceklis Oļegs Burinskis kādā video demonstrē, kā pār manekenu izgāž dusmas par “Facebook” lēmumu bloķēt viņa lapu.

Vairāku partiju pārstāvji “de facto” norādīja, ka lielākais izaicinājums šajās vēlēšanās Daugavpilī varētu būt zemā vēlētāju aktivitāte. Pirms četriem gadiem tā bija 47 procenti, taču šoreiz tiek prognozēta vēl zemāka, galvenokārt Covid-19 pandēmijas dēļ. Daļai varētu būt bailēm no inficēšanās, citiem – nevēlēšanās ievērot epidemioloģiskos ierobežojumus iecirkņos, piemēram, stāvēt rindās un vilkt maskas. Tāpēc vēlēšanu iznākumu lielā mērā ietekmēs partiju spēja mobilizēt savus vēlētājus, kuri labprātāk paliktu mājās vai dotos atpūsties brīvā dabā.

Uz augšu
Back