Nē, vīrieši toksisku vīrišķību neiemācās no sava tēva (3)

Tā saucamā toksiskā jeb hegemoniskā vīrišķība atbilst virknei uzskatu un negatīvai sociālai uzvedībai, kas saistīta ar idealizētām vīrišķības normām. Sociologi šo terminu ieviesa, lai aprakstītu tāda veida vīrišķību, kas tiešā veidā kontrastē ar citām vīrišķības formām, paužot, ka tās ir zemākas.

Šajā koncepcijā “īsts vīrietis” bieži tiek aprakstīts ar tādiem terminiem kā “pašpārliecināts”, “drosmīgs” un “pārāks”, tomēr nereti šie vīrieši ir mizogīni un seksuāli agresīvi. Sevi tie redz kā sabiedrībā dominējošus, kas pārējos iedala zemākās lomās, piemēram, sievietēs un homoseksuālos vīriešos.

Austrālijas universitātes sociologi jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Personality and Individual Differences”, centās noskaidrot toksiskas vīrišķības izcelsmi un saprast, vai vīrieša attiecības ar savu tēvu dzīves sākumā vēlāk kaut kā rosināja šīs īpašības rašanos.

“Protams ir pētījumi par to, ka vīrieši, īpaši tēvs, bērna attīstībā ir ļoti nozīmīgi. Tiesa, bieži šajos pētījumos zinātnieki nav sekojuši līdzi vīrieša dzīvei pieaugušā statusā, tāpēc tēva ietekmes ilgtermiņa efekts zinātniski nav apskatīts. Mēs to pārbaudījām, un secinājumi bija visai negaidīti,” izdevumam “Live Science” stāstīja van Dorns.

Jaunajā pētījumā zinātnieki aptvēra 188 vīriešus vecuma grupā no 18 līdz 62 gadiem, kas lielākoties bija Austrālijas iedzīvotāji. Trīsdaļīgā aptaujā pētnieki noskaidroja dalībnieku dzīves pieredzes un uzskatus. Vienā daļā tika jautāts par dalībnieku sociālo attiecību kvalitāti, īpaši attiecībām starp ģimenes locekļiem un draugiem. Citā daļā tika noskaidrotas bērnības pieredzes, īpaši tas, kādos apstākļos bērns dzīvoja ģimenē. Beigu beigās dalībniekiem bija jānovērtē 29 paziņojumi, lai zinātnieki varētu novērtēt dalībnieku attieksmi pret toksiskas vīrišķības normām.

Izanalizējot pētījuma rezultātus, zinātnieki atklāja, ka nepastāv saikne starp vīrieša attiecībām ar savu tēvu un pakļaušanos vīrišķības normām. Arī mātes un dēla attiecības neietekmēja vīrieša noslieci uz toksisku vīrišķību.

Tikai viens attiecību aspekts bija saistīts ar toksisku vīrišķību, proti, vīrieša attiecības ar draugiem. Toksiskai vīrišķībai ieaugot, likumsakarīgi samazinājās vīrieša draugu skaits un attiecību kvalitāte ar tiem. Tiesa, jāņem vērā, ka šis pētījums parādīja tikai saikni, nevis cēloņsakarību.

Sociologs Klifs Līks, kurš nepiedalījās pētījumā, komentēja, ka toksiski uzskati, visticamāk, veidojas attiecīgajos sociālajos burbuļos, kuros vīrietis uzaug.

“Lai kāds arī būtu iemesls, izskatās, ka ģimenei ar to nav sakara. Šajā gadījumā nav nozīmes, vai vīrieti audzinājusi vecmāmiņa, tante, divi vīrieši vai divas sievietes,” teica van Dorns.

Protams, ir skaidrs, ka dēla un tēva attiecības bērna attīstībai ir ļoti svarīgas, tomēr tēva trūkums vai sliktas attiecības ar tēvu bērnu, visticamāk, nepadarīs par, piemēram, mizogīnu vēlāk dzīvē.