Kāpēc "salauzta sirds" tik ļoti sāp?

Sieviete raud FOTO: Unsplash

Kad rokgrupa “R.E.M” izlaida savu slaveno hitu “Everybody hurts sometimes” (Visiem reizēm sāp), viņi nedziedāja par muguras vai zobu sāpēm. Viņi, protams, atsaucās uz sāpēm, kuras var izraisīt mūsu emocijas, piemēram, sāpēm pēc šķiršanās no mīļotā cilvēka. Kāpēc mēs piedzīvojam to, ko mēdz dēvēt par sirdssāpēm?

Īsā atbilde nevienu nepārsteigs – sirdssāpes jeb emocionālās sāpes ir vajadzīgas, lai mēs izdzīvotu.

Sāpes ir briesmu signāls. Piemēram, kad tu uzliec roku uz karstas plīts virsmas, smadzenēs aktivizējas neironu tīkls, lai sūtītu vēsti, ka kaut kas nav kārtībā.

“Ja tu sasit kājas pirkstu, tad uz mirkli visa pasaule ir šis pirksts. Sāpes ļoti labi spēj novērst uzmanību, ļaujot tev koncentrēties uz to, lai slikto lietu apturētu,” zinātnes izdevumam “Live Science” komentēja psiholoģijas profesors Džefs Makdonalds.

No evolūcijas perspektīvas noraidīšana ir ļoti slikta lieta. Cilvēku senčiem, lai izdzīvotu, bija nepieciešami cieši sociālie tīkli. Sadarbojoties ar citiem, tu vari labāk savākt pārtiku; tu esi labāk pasargāts no plēsējiem; kā arī – ja tu neesi kopā ar citiem cilvēkiem, tad tev būs grūtāk vairoties.

Cilvēku senčiem, kuri izvairījās no citu atraidīšanas, bija lielākas iespējas izdzīvot. Sāpes likumsakarīgi ir labākais līdzeklis, kā cilvēkus mudināt palikt kopā.

Pētījumi liecina, ka brīdī, kad mēs piedzīvojam atraidījumu, mūsu smadzenes uzvedas līdzīgi kā tad, kad mēs ciešam fiziskas sāpes. 2011. gadā psihologi izmantoja magnētiskās rezonanses iekārtu, lai novērotu 40 sirdssāpju mocītu dalībnieku smadzenes, proti, viņi visi nesen bija piedzīvojuši negribētu šķiršanos.

Magnētiskās rezonanses iekārtā pētījuma dalībniekiem bija jāaplūko sava bijušā partnera fotogrāfija un jādomā par to, kā tas izrīkojās. Pēc tam indivīdi aplūkoja tuvu draugu fotogrāfijas, domājot par šo draudzību un jaukām atmiņām. Visbeidzot pētnieki novēroja dalībnieku smadzenes, kad tie piedzīvoja fiziskas sāpes un fiziskas patīkamas sajūtas.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”, noskaidrojās, ka gan fiziskas, gan emocionālas sāpes dalībnieku smadzenēs aktivizēja reģionu, kas atbild par sāpēm. Savukārt draugu fotogrāfiju aplūkošana vai fiziskas patīkamas sajūtas šo reģionu neaktivizēja.

524 citu līdzīgu pētījumu analīze atbalstīja jaunajā pētījumā novēroto.

Daudzi psihologi uzskata, ka emocionālu sāpju pieredze smadzenēs “pieslienas” jau eksistējošai fizisku sāpju sistēmai, kas radusies jau mūsu senčiem. Sāpes, kuras tu jūti pēc strīda ar tuvu draugu, ir ļoti reālas – teju pielīdzināmas fiziskām sāpēm.

Bet kāpēc emocionālās sāpes mēs izjūtam krūšu rajonā, nevis, piemēram, celī? Daži psihologi domā, ka šī pieredze ir saistīta ar nervu, kas no smadzenēm stiepjas līdz kaklam, krūtīm un vēderam. Tiesa, pagaidām tam nav pietiekami daudz pierādījumu.

Uz augšu
Back