FOTO ⟩ Rīgas pils konventā iemūrēta kapsula ar Levita vēstījumu nākamajām paaudzēm

FOTO: Valsts prezidenta kanceleja

Rīgas pils konventa jeb kastelas restaurācijas laikā iemūrēta kapsula ar Valsts prezidenta Egila Levita vēstījumu nākamajām paaudzēm, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

12. maijā Rīgas pils konventa (kastelas) restaurācijas laikā tika iemūrēta kapsula ar Valsts prezidenta Egila Levita...

Posted by Egils Levits on Wednesday, 12 May 2021

Vēstījumā Levits norādījis, ka Latvija ir Eiropas Savienības un NATO valsts, kas sekmīgi attīstās. Valsts prezidents uzsvēris, ka valstī ir strauji augoša informācijas tehnoloģiju nozare, daudzi uzņēmīgi cilvēki, kas iekaro visu pasauli ar šīs jomas izgudrojumiem.

"Arī mūsu latviešu valoda, kas ir mūsu nacionālās identitātes centrāls elements, tiek arvien vairāk nostiprināta, tostarp arī mākslīgā intelekta pasaulē. Tas nozīmē, ka latviešu valoda pārdzīvos tehnoloģiju sprādziena laikmetu un turpinās attīstīties," vēstījumā akcentēja Levits.

Vēstījumā valsts pirmā persona minēja arī to, ka tāpat kā visa pasaule, arī Latvija patlaban cīnās un tiks pāri Covid-19 pandēmijai. Levits arīdzan akcentējis, ka mēs dzīvojam laikmetā, kad ļoti domājam par to, kā dzīvot ilgtspējīgi un mazināt tos pāridarījumus, ko cilvēki ir nodarījuši dabai.

Tā kā Valsts prezidents atrodas vizītē Romā, pirms kapsulas iemūrēšanas vēstījuma tekstu nolasīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Laila Jurcēna.

Rīgas pils konventa jeb kastelas restaurācija un pārbūve notiek, lai pielāgotu to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām un padarītu pieejamu sabiedrībai. Projektu īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

VNĪ pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam.

Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024.gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs trešdien kapsulā iemūrēja šā laika liecības - drukātu muzeja elektroniskā "Ziņneša" versiju, pils jubilejai veltīto Latvijas bankas monētu "Rīgas pilij - 500" un zibatmiņas spraudni, kurā ierakstītas muzeja ekspozīciju koncepcijas un citi ar tām saistīti materiāli.

Patlaban Rīgas pils kastelas atjaunošanas gaita rit atbilstoši plānotajam. Lai efektīvāk virzītu Rīgas pils Kastelas atjaunošanu, pirmās un otrās kārtas būvdarbi notiek paralēli. Patlaban vēsturiskās daļas pagalmā un pagrabstāvā notiek aktīvi zemes darbi, kā arī dažādās zonās turpinās demontāžas darbi, kas pat atsevišķās vietās padarīs telpas plašākas. Sākta metāla siju montāža virs Kapelas un Remtera telpām. Notiek sienu, griestu un velvju virsmu attīrīšana, pastiprināšana, dzelzsbetona komunikāciju kanālu izbūve pagrabstāvā, kā arī vērienīgi restaurācijas darbi.

Vienlaikus turpinās plaisu pastiprināšanas darbi nesošajās konstrukcijās un fasādes ārsienās, kā arī jumta nesošo konstrukciju pastiprināšana, izmantojot protezēšanas paņēmienu. Kapelā turpinās apakšslāņu izveide griestu retušas un lazūras tālākai uzstrādei, lai tuvinātos velvju vēsturiskā balsinājuma tonalitātei un faktūrai. Minēto procesu rezultātā jau tagad redzams aptuvenais plānotais galējais vizuālais izskats, pavēstīja VNĪ pārstāvji.

Veicot atsegšanas, demontāžas un zemes darbus, tika atrasti dažādi vēsturiski sadzīves priekšmeti - piemēram, pils vēsturisko interjeru elementu fragmenti, kas datējami ar 17.-19.gadsimtu, dažādi trauki, pudeles, kancelejas piederumi, kā arī vēsturisku rokrakstu un iespieddarbu daļas, kas nodotas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, lai veiktu tālāku izpēti.

Veikti lāzerskenēšanas darbi, kuru rezultātā tapa pirmais Rīgas pils Dienvidu korpusa digitālais modelis, kas būvdarbu gaitā tiks pakāpeniski apaudzēts ar inženiertīkliem un būvkonstrukcijām un gala rezultātā taps pilnīgs būves informācijas modelis (BIM) jeb Dienvidu korpusa digitālais dvīnis.

"Digitālās tehnoloģijas ļauj fiksēt faktisko ēkas stāvokli ar augstu precizitāti. Pēdējo gadu pieredze digitālo rīku izmantošanā kultūrvēsturisko ēku atjaunošanā devusi pārliecību, ka šādi izaicinājumus varam pārvarēt krietni efektīvāk, ļaujot visām būvniecībā iesaistītajām pusēm sadarboties ērtāk, ātrāk un elastīgāk, savlaicīgi identificēt problēmvietas un novēršot tās paralēli būvdarbu gaitai," skaidroja VNĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Rīgas pils Kastelas pirmās un otrās kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS "LNK Industries", ar ko noslēgts līgums par 12,43 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Rīgas pils Kastelas atjaunošana tiek veikta pēc pilnsabiedrības "Rīgas Pils Kastelas projekts" izstrādātā būvprojekta, kura autors ir arhitekts Reinis Liepiņš.

Kopējā Rīgas pils Kastelas būvprojekta platība ir 11 900 kvadrātmetru, no kuriem pašlaik tiks atjaunoti 6700 kvadrātmetri, no kuriem 4400 kvadrātmetri tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5200 kvadrātmetri pirmajā un otrajā kārtā netiek atjaunoti - to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās.

Uz augšu
Back