LIZDA: IZM rosinātajos ierobežojumu atvieglojumos izglītībā saskatāmi vairāki pretnostatījumi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga piedalās preses konferencē, kurā paziņo un komentē LIZDA aptaujas rezultātus par augstākās izglītības mācībspēku darba apstākļiem Latvijā. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajos Covid-19 ierobežojumu atvieglojumos izglītības jomā ir saskatāmi vairāki pretnostatījumi, aģentūrai LETA atklāja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viņa norādīja, ka priekšlikumi netapa sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, piemēram, ar nozares arodbiedrībām vai organizācijām. Līdz ar to izstrādātie priekšlikumi rada pretnostatījumus starp bērniem, vecākiem un skolotājiem.

Lai arī sabiedrība ir nogurusi valkāt sejas maskas savai drošībai, tomēr priekšlikums par sejas masku nevalkāšanu skolēniem 1.-6.klašu grupās, ja skolotājs ir vakcinējies un par to informējis, rada neizpratni. Kā skaidroja Vanaga, priekšlikumā piedāvātais "nolasās", ka bērni varēs sejas maskas nevalkāt, savukārt pedagogi turpinās sejas maskas vilkt.

Vanaga atzīmēja, ka arī pedagogam ir tiesības zināt, vai viņš strādās Covid-19 drošā vidē, taču tas regulējumā nav noteikts. Arodbiedrība uzstāj, ka vakcinēšanā ir jāsaglabā brīvprātības princips, nevis "ar ultimātu" vakcinēšanas tempi jāpaātrina. Arodbiedrības priekšsēdētāja norādīja, ka IZM piedāvātie priekšlikumi "apbalvo bērnu", bet pedagogs tiek vainots pie saslimšanas riskiem. "Arī pedagogs drīkst zināt, vai, mācot bērnus no dažādām mājsaimniecībām, ir vai nav pakļauts saslimšanas riskam," teica Vanaga.

Tāpat Vanaga atzīmēja, ka IZM piedāvātais vakcinācijas slieksnis ir noteikts ļoti augsts. Viņa atzīmēja, ka starptautiskajā līmenī vidējā prasība masu imunitātei ir 70%, savukārt Latvijā vidusskolā - 90%.

LIZDA vadītāja uzsvēra, ka vakcinācijas "latiņa" ir noteikta ļoti augstu, tāpēc iebilst, ka tās sasniegšana notiek ar ultimātu. Vanaga atgādināja, ka arodbiedrība ir vairākkārt vērsusi politiķu uzmanību, lai rod speciālistus, kas prot mainīt sabiedrības viedokli par vakcināciju ar sarunu, uzrunāšanu un informēšanu. Jo, kā liecina dažādi pētījumi, sabiedrības uzticība nav pie politiķiem, sacīja Vanaga.

Kā skaidroja Vanaga, līdz šim no valsts puses nav jautāts, kāpēc pedagogiem vakcinācija notiek lēnāk nekā gaidīts. Pēc viņas sacītā, pedagogi vakcināciju ir ieplānojuši pēc mācību gada beigām, jo viens no iemesliem tam ir uzklausītā citu kolēģu pieredze ar pirmo vai otro poti. Ņemot vērā, ka mācību gada beigas gan pedagogiem, gan skolēniem ir ļoti noslogotas, daļa skolotāju nevēlas ziedot vienu vai vairākas dienas Covid-19 vakcīnas blakņu pārvarēšanai, sacīja LIZDA priekšsēdētāja.

Kā ziņots, IZM rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Vispārējā izglītībā ministrija aicina bērniem 1.- 6.klašu grupā atļaut nelietot mutes un deguna aizsegus, ja pedagogs un tehniskie darbinieki ir vakcinējušies pret Covid-19. Sejas maskas nebūtu nepieciešamas, ja mācību telpā ir pietiekama vēdināšana vai ventilācija. Savukārt ja nav pastāvīgas ventilācijas, tad varot izlīdzēties ar vēdināšanu starpbrīžos, kas esot pietiekami gari, un pēc iespējas arī ar vēdināšanu mācību procesa laikā.

Tāpat IZM rosina koordinācijas grupai izsvērt atļauju mācību procesu rīkošanu klātienē 10.-12.klasēm, ja 90% attiecīgās klases izglītojamo ir vakcinējušies.

Profesionālajā un pieaugušo izglītībā IZM rosina atļaut mācību process klātienē pieaugušajiem, tai skaitā, vecāko kursu izglītojamiem profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmās, kas vakcinēti pret Covid-19, profesionālās izglītības programmās un neformālās izglītības programmas, tai skaitā arī apmeklēt praktiskās nodarbības bez sejas maskām.

Tāpat profesionālās izglītības iestādēs pedagogi un darbinieki, kuri būs vakcinējušies, varētu vadīt mācību procesu - nodarbības un praktiskās mācības bez mutes un deguna aizsega, kā arī varētu strādāt bez mutes un deguna aizsega, varētu rīkot sapulces un piedalīties semināros klātienē. Minētās personas varētu doties uz citām valstīm (semināri, apmaiņas programmas) un pēc atgriešanās neievērot karantīnu.

Kā iecerējusi IZM, augstākajā izglītībā, ja vismaz 70% no augstākās izglītības iestādes vai zinātniskās institūcijas darbiniekiem būs vakcinēti pret Covid-19, tad visi darbinieki varētu strādāt klātienē, vienlaikus ievērojot spēkā esošās epidemioloģiskās drošības prasības. Ja imunitāti pret Covid-19 ir ieguvuši vismaz 90% no darbiniekiem, tad nebūtu nepieciešams lietot individuālos līdzekļus aizsardzībai pret infekciju.

Lai varētu norisināties mācību process klātienē bez studējošo skaita un studiju kursu īstenošanas ierobežojumiem augstskolās un koledžās, kurās personāls strādā klātienē, būtu jābūt pilnībā vakcinētiem vismaz 70% no klātienē studējošo skaita, vienlaikus ievērojot spēkā esošās epidemioloģiskās drošības prasības. Ja pilnībā vakcinēti būtu vismaz 90% personāla un studējošo, tad nebūtu nepieciešams lietot individuālos līdzekļus aizsardzībai pret Covid-19 saslimšanu.

Uz augšu
Back