Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu, jo darījumu skaits nemainās, bet īpašumu cenas turpina augt, trešdien Valsts zemes dienesta rīkotājā diskusijā "Kā Covid-19 pandēmija ietekmējusi nekustamā īpašuma tirgu?" sacīja dienesta Nekustamā īpašuma departamenta Vērtību bāzes daļas vecākais eksperts Jānis Artmanis.
Pamatojoties uz Valsts zemes dienesta uzturētās nekustamo īpašumu datubāzes, kura ietver apmēram 965 000 veikto darījumu, informāciju, Artmanis skaidroja, ka darījumu skaits samazinājās pērn pavasarī, bet gada otrajā pusē tas sāka augt. Arī 2021.gada sākumā darījumu skaits samazinājās, tomēr tagad atkal vērojams pieaugums.
Darījumu skaits visvairāk samazinājies Rīgā, lielajās pilsētās un Kurzemē, bet darījumu skaita pieaugums novērots Vidzemē un Latgalē. Darījumu skaits ar ārvalstniekiem pērn samazinājās par 20%.
Artmanis stāstīja, ka pērn un arī šogad turpina augt mājokļu cenas. Lielākais pieaugums novērots dzīvokļiem jaunajos projektos, kuru vidējā cena pieaugusi no 1806 eiro par kvadrātmetru 2019.gada beigās līdz 1910 eiro par kvadrātmetru 2020.gada beigās. Savukārt sērijveida dzīvokļu vidējā cena salīdzinājumā ar 2019.gadu saglabājusies stabila un ir apmēram 853-855 eiro par kvadrātmetru.
"Arī savrupmāju darījumos novērots neliels samazinājums, taču pieprasījums pēc tām auga, īpaši Pierīgā. Novērots savrupmāju cenu kāpums reģionos, tāpat cenas augušas maza un vidēja izmēra savrupmājām," sacīja Artmanis.
Viņš pastāstīja, ka lauksaimniecības zemju tirgū lielākā aktivitāte novērota Latgalē, savukārt Zemgalē tā ir vismazākā, jo šajā reģionā praktiski vairs nav tirgū brīvi pieejamu zemesgabalu. Lauksaimniecības zemes augstākās cenas ir Zemgalē, kur tās sasniedz 8000 eiro par hektāru, bet zemākās - Latgalē, kur cena svārstās ap 1500 eiro par hektāru.
Artmanis piebilda, ka kopš 2013.gada novērotais straujais aktivitātes kāpums darījumos ar lauksaimniecības zemēm pērn pandēmijas iespaidā ir nedaudz sabremzējies.
