Sv, 14.08.2022.

Konferencē “WindWorks. Powering Latvia’s energy future” apzināts vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Latvijā

Apmaksāta informācija
Konferencē “WindWorks. Powering Latvia’s energy future” apzināts vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Latvijā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Foto: Publicitātes foto

Ģeogrāfiskais stāvoklis Latvijai paver plašas iespējas atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanā. Vēja enerģija ir viena no tām, taču tās plašākas izmantošanas ceļā atrodas dažādi šķēršļi, ieskaitot atbilstošas politikas un regulējuma, kā arī pašvaldību motivācijas trūkumu. Tikmēr šajā jomā labu piemēru rāda Dānija, kur ievērojams elektrības apjoms tiek iegūts no vēja enerģijas. Kā sekot Dānijas piemēram un veicināt vēja enerģijas ieguvi un izmantošanu Latvijā? Kādi varētu būt galvenie ieguvumi no vēja parku attīstīšanas? Kādu vēja enerģijas nākotni varam veidot Latvijā un Baltijā? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem varēja rast aprīļa beigās notikušajā lielākajā vēja enerģijai veltītajā konferencē "WindWorks. Powering Latvia’s energy future”.

Pasākumā, kas kopumā pulcēja vairāk nekā 4000 skatītāju, 23 jomas eksperti no Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Latvijas dalījās pieredzē par vēja enerģijas ieguvumiem un izaicinājumiem, attīstot lieljaudas vēja parkus. Tāpat viedokļa līderi iepazīstināja ar iespējām veiksmīgai sabiedrības iesaistei vēja parku attīstībā, kā arī diskutēja, kādi ir šķēršļi vēja enerģijas aktīvākai apgūšanai un kā tos vislabāk pārvarēt.

Ar atklāšanas uzrunu konferencē uzstājās valsts prezidents Egils Levits, kurš norādīja, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls atjaunojamās enerģijas izmantošanā, taču galvenokārt zināšanu trūkuma dēļ pašreiz progress šajā jomā ir visai lēns. Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030. gadam paredz, ka Latvijai 2030. gadā vajadzētu kopumā uzstādīt 800 megavatus vēja enerģijas jaudas, taču patlaban līdz mērķa sasniegšanai tāls ceļš ejams, jo Latvijā uzstādītā jauda - nepilni 80 MW – saglabājusies nemainīga pēdējos desmit gadus. E. Levits uzsver, ka, lai arī priekšā ir vēl daudz darba, palīdzēt var citu valstu, piemēram, Dānijas pieeja veiksmīgā atjaunojamās enerģijas izmantošanā.

Paneļdiskusijās tika apzināti vēja enerģijas ieguvumi un potenciāls Latvijā, meklētas iespējas, kā veicināt sabiedrības iesaisti šajā jomā, kā arī apspriestas vēja enerģijas nākotnes perspektīvas Baltijas jūras reģionā. Runājot par to, kādi ir vēja enerģijas galvenie ieguvumi, eksperti vienisprātis atzina, ka tā, salīdzinot ar citiem enerģijas resursiem, ir tīrāka, ilgtspējīgāka, drošāka un lētāka. Neskatoties uz to, joprojām ir vairāki šķēršļi, kas attur aktīvāk radīt vēja parkus un ar lielāku atdevi ražot elektrību. Pēc Vēja enerģijas asociācijas vadītāja Andra Vanaga teiktā, viens no tādiem ir normatīvā regulējuma sakārtošana vēja parku attīstībai sauszemē, kā arī nepieciešamība izstrādāt atkrastes vēja enerģijas normatīvo aktu bāzi. Ørsted vecākā padomniece regulatīvajos jautājumos Marianne Beck Hassl uzskata, ka šim regulējumam jābūt skaidram, uzticamam un caurspīdīgam, kas būtībā ir nākamais solis, kas Latvijai jāveic plašākai vēja enerģijas izmantošanai gan krasta, gan atkrastes zonā.

Sabiedrības pretestība plašākā vēja enerģijas izmantošanā Latvijā šobrīd ir būtisks izaicinājums. Dānijas vēja enerģijas asociācijas “Wind Denmark” vadītājs Jan Serup Hylleberg norāda, ka pēc pašreizējām prognozēm vēja enerģijas izmantošanas kapacitāte Dānijā 2030. gadā pārsniegs 100%, saražojot ap 6 GW elektrības gadā. Bez pašvaldību atbalsta un iesaistes to sasniegt būtu neiespējami. Eksperts norāda, ka diskusijas un dialogs ir galvenais virzītājspēks jaunu vēja enerģijas projektu attīstībā. Tikmēr Latvijā daļa pašvaldību un sabiedrības ir pret vēja parku būvi. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis uzsver, ka, lai mainītu pašvaldību un sabiedrības nostāju, būtu jāsāk ar aktīvāku valsts iesaisti – diskusiju rosināšanu, savu risinājumu piedāvāšanu un likumdošanas mainīšanu. Iedzīvotājiem trūkst skaidrības par to, kādas ir vēja parku priekšrocības dažādās jomās, ko arīdzan varētu mainīt ar aktīvāku informēšanu un dialogu starp valsti un sabiedrību.

Vēja enerģijai nozarei attīstoties Latvijā, paralēli jārada iespējas to uzglabāt, pārvēršot to ūdeņradī. Runājot par ūdeņraža pielietošanas iespējām, Ballard Eiropas, Tuvo Austrumu, Āfrikas un Indijas reģionu Tirdzniecības vadītājs Oben Uluc norāda, ka to plaši izmanto transporta jomā. Šobrīd pilotprojekta ietvarā daļa Rīgas Satiksmes transportlīdzekļu tiek darbināti ar ūdeņradi, kas, ražojot to no atjaunojamajiem resursiem jau tuvākajā nākotnē, sniegtu iespēju arī Latvijas pašvaldībām būtiski samazināt sabiedriskā transporta radītās emisijas un rūpēties par gaisa kvalitāti pilsētās.

Pašreiz zaļais ūdeņradis salīdzinājumā ar zilo ūdeņradi jeb to, kas ražots no elektroenerģijas, kas nākusi no fosilajiem kurināmajiem izmaksu ziņā ir dārgāks. Taču Green Hydrogen Systems biznesa attīstības vadītājs Morten Brandtoft norāda, ka zaļais ūdeņradis kļūst arvien konkurētspējīgāks, pateicoties tam, ka elektrība kļūst lētāka. Atklājot, kāds ir Latvijas potenciāls izmantot zaļo ūdeņradi, Latvijas Ūdeņraža asociācijas vadītājs Aivars Starikovs norāda, ka viss atkarīgs no tā, cik aktīvi tiks strādāts pie vēja enerģija nozares attīstības un kāds būs vēja enerģijas pielietojums, vai pratīsim to izmantot arī transporta sektorā.

Jāpiebilst, ka vēja enerģijai veltīto konferenci “WindWorks. Powering Latvia’s energy future” rīkoja Vēja enerģijas asociācija sadarbībā ar Dānijas vēstniecību Latvijā un biznesa tehnoloģiju platformu BiSMART. Ar šo pasākumu vienlaikus tika atzīmēta Dānijas un Latvijas diplomātisko attiecību nodibināšanas simtgade.

Lasītākais šodien
Top raksti
Uz augšu