Palīdzība rīcībnespējīgam partnerim jeb kā Maskava kļuvusi par savu lēmumu ķīlnieci (48)

Lukašenko līdz maija beigām plāno tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Galvenā sarunu tēma, visticamāk, būs jautājums par ekonomiskās palīdzības sniegšanu Baltkrievijai. Tās valdība plāno izvietot Maskavas biržā obligācijas 100 miljardu Krievijas rubļu (1,11 miljardu eiro) vērtībā. Lēmums par to tika publiskots 15. maijā.

Nav par ko maksāt

Principā Baltkrievijas ekonomikā situāciju var saukt par “pirmsdefolta stāvokli”. Aģentūra “Fitch Ratings” noteica valsts kredītreitingu B līmenī ar negatīvu nākotnes prognozi. Pēc oficiālās prognozes, 2021. gada budžeta deficīts Baltkrievijā būs 2,2 miljardi dolāru, kas ir par teju 40% vairāk nekā prognozēts iepriekšējā gada beigās. Ārējais Baltkrievijas valsts parāds ir 18 miljardi dolāru, bet iekšējais parāds sasniedzis 4,6 miljardus dolāru, kopš gada sākuma pieaugot par 19%.

“Notiek masveidīga parādu norakstīšana tiem valsts uzņēmumiem, kuri ir nodrošinājušies ar valdības sniegtām garantijām.

Piemēram, lēmums glābt “Baltkrievijas Metalurģisko rūpnīcu” no bankrota valsts parādu palielina par 700 miljoniem dolāru,” norāda Bolkuņecs.

Tāpat Baltkrievijas bankas ir spiestas uzņemties arvien vairāk nerentablu uzņēmumu akcijas, jo kompānijas nav spējīgas atmaksāt kredītus. Vien šā gada janvārī – martā Baltkrievijas bankas ir uzņēmušās uzņēmumu akcijas un cita veida dalību kapitālā par 7,75 miljardiem Baltkrievijas rubļu (2,5 miljardu eiro). Salīdzinājumam – pirms gada šis rādītājs bija 3,87 miljardi, bet 2016. gadā – vien 0,3 miljardi Baltkrievijas rubļu.

“Faktiski valdība piespiež bankas investēt zaudējumus nesošos uzņēmumos. Neuzticība valdībai un iedzīvotāju ienākumu kritums ir radījis milzīgu depozītu aizplūšanu,” komentē Bolkuņecs.

Lai mazinātu bankrota riskus, tika pieņemts lēmums palielināt “Belarusbank” kapitālu par aptuveni pusmiljardu eiro. Bankām ar Krievijas kapitālu arī bija nepieciešama palīdzība no akcionāriem. Baltkrievijas valsts banka mākslīgi uztur valūtu kursus un refinansēšanas likmi, lai nepasliktinātu jau tā sarežģīto valsts uzņēmumu situāciju saistībā ar viņu lielajiem valūtu parādiem.

“Četru mēnešu laikā var vērot valūtas deficītu starpbanku tirgū, kur tiek apmierināti mazāk nekā 10% pieprasījumu valūtas pirkšanai. Tāda situācija varētu būt radusies tādēļ, ka jāveic plānveida valsts parāda dzēšanas maksājumi. Tieši tāpēc Minskai ir vajadzīga Maskavas palīdzība,” norāda Bolkuņecs.

Valūtas deficīts varētu radīt arī citas sekas, piemēram, Baltkrievijas rubļa strauju vērtības kritumu. Šajā situācijā ir jārēķinās, ka Baltkrievija varētu spert nepopulārus soļus banku regulējumā. Tiek izskatīta iespēja izsniegt valūtas noguldījumus Krievijas rubļos pēc pašreizējā kursa.

9. jūlijā spēkā stāsies Lukašenko rīkojums, kas paredz to, ka ekonomiskās drošības un finanšu sistēmas stabilitātes apdraudējuma gadījumā tiek ieviesti valūtu ierobežojumi līdz vienam gadam.

“Ņemot vērā, ka faktiski visos ekonomiskās drošības rādītājos jau ir nopietnas nobīdes no normas, ierobežojumi var tiek ieviesti jebkurā brīdī. Nedrīkst izslēgt arī Kipras scenāriju, kad no katra depozīta, kas pārsniedz noteiktu summu, valsts kasei tiek norakstīta daļa no konkrētā naudas pārveduma,” saka Bolkuņecs.

Riski Krievijai

Galvenie Baltkrievijas obligāciju pircēji, visticamāk, būs lielās Krievijas bankas, tomēr tām tas būs visai riskants aktīvs, kur ieguldīt līdzekļus. ASV un Eiropas Savienība arvien vairāk pastiprina sankcijas pret Minsku, un valsts parāds – tas ir galvenais mērķis. Vairāki Rietumvalstu investīciju fondi jau ir paziņojuši par Baltkrievijas 2020. gada vasarā izdoto obligāciju pārdošanu. Nav skaidrs, vai tiks noteiktas jaunas sankcijas, taču Baltkrievijas kompāniju sliktā situācija ir radījusi masveida atteikšanos no sadarbības ar tām. Tomēr – sankciju risks jau rada negatīvas sekas biznesam.

“Īpaši to jutīs Krievijas kompānijas, kas piegādā naftu uz Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un Eiropas patērētājiem. Pēc aģentūras “Argus” teiktā, Eiropas bankas jau atsakās finansēt darījumus ar Baltkrievijas naftas produktiem, bet no 3. jūnija spēkā varētu stāties sankcijas pret deviņām Baltkrievijas kompānijām, kas darbojas naftas ķīmijas nozarē. Nevar izslēgt, ka sankcijas varētu tikt vērstas pret “Belaruskali”, kas nozīmētu valūtas rezervju kritumu par vēl 25-30%,” saka politologs.

Jaunā Krievijas palīdzības pakete ir saistīta arī ar politiskiem riskiem. Kremlis, atzīstot Lukašenko uzvaru pērn notikušajās vēlēšanās, ir demonstrējis Rietumu partneriem, ka Baltkrievija ir Kremļa atbildības zona.

Iestājoties pret varas maiņu Baltkrievijā, Maskava ir uzņēmusies arī zināmas saistības attiecībā uz sociāli politiskās stabilitātes nodrošināšanu kaimiņvalstī. Un tādēļ Maskava pati ir kļuvusi par savu lēmumu ķīlnieci.

“Lukašenko ik pa laikam apstiprina savu rīcībnespējīgā partnera statusu. Neraugoties uz sniegto palīdzību, Lukašenko atsakās izpildīt savus solījumus Putinam. Vēl pērn septembrī Baltkrievijas vadonis solījās papildināt valsts konstitūciju un veikt politiskas reformas. Tajā pašā laikā redzam, ka sabiedrības neapmierinātība nekur nav pazudusi, un kuru katru brīdi tā var izlauzties virspusē ar vēl smagākām sekām,” noslēdz Bolkuņecs.