Starptautiskā likumdošana īsti nespēj regulēt lielo tehnoloģiju uzņēmumu klātesamību ekonomikā. Tomēr, kā norāda cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, godīgāka nodokļu sadalīšana varētu palīdzēt nosegt izmaksas arī par attālākos nostūros dzīvojošo vakcināciju.
Kā vēsta “Deutsche Welle”, Lielā divdesmitnieka (G20) valstis ik gadu zaudē aptuveni 26 miljardus eiro nodokļu ieņēmumu no piecām lielākajām tehnoloģiju kompānijām, liecina cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “ActionAid” pētījums. Pēc organizācijas teiktā, šie līdzekļi būtu pietiekami, lai palīdzētu nosegt ar vakcinācijas kampaņu saistītās izmaksas tā, ka ikvienam cilvēkam uz planētas būtu iespējams saņemt vakcīnas pret infekcijas slimību.
“Šie aprēķini ir šokējoši, un mēs redzam, ka Covid laikos nodokļu ieņēmumos tiek zaudēta ļoti liela nauda, kas būtu devusi kādu labumu globālajai saiedrībai,”
skaidro “ActionAid” nodokļu politikas un programmu menedžeris Anderss Dālbeks.
Starptautiskās nevalstiskās organizācijas ir pētījušas pieejamo informāciju par nodokļiem, ko maksā “Alphabet”, “Apple”, “Amazon”, “Facebook” un “Microsoft” - piecas lielākās tehnoloģiju kompānijas. Pētījums veikts ar mērķi parādīt potenciālo peļņu, kuru varētu gūt, izstrādājot godīgāku nodokļu režīmu un aktīvāk iesaistot uzņēmumus globālās ekonomikas norisēs.
“Laikā, kad valdības izmisīgi meklē līdzekļus, ar ko finansēt cīņu pret Covid-19, ignorējot šo potenciālo nodokļu resursu, ir zaudēta iespēja,” sacīja ziņojuma autori.
Novecojusi sistēma
Pētījums iezīmē faktu, ka digitālās ekonomikas izaugsmes laikā ir sarežģījusies korporatīvo nodokļu iekasēšanas sistēma. Lielākā daļa esošo nodokļu noteikumu ir izstrādāti pirms interneta attīstības laikiem, un lielākās problēmas ir tās, kā noteikt nodokļus kompānijām, kas gūst peļņu no darbības internetā.
Lielo tehnoloģiju kompānijām ir klienti visā pasaulē. Tomēr starptautiskā nodokļu sistēma un likumi paredz, ka šiem uzņēmumiem nodokļi ir jāmaksā tikai tajā valstī, kurā atrodas to galvenā mītne. Tehnoloģiju uzņēmumiem lielākoties tas nozīmē maksāt nodokļus ASV. Viņi var būt bāzēti arī citās valstīs – zemu nodokļu jurisdikcijās, kā Īrija, vai arī kādā Karību jūras reģiona valstī. Tie ir “caurumi” likumdošanā, ko lielo kompāniju vadības izmanto, lai gūtu lielāku peļņu.
“Neraugoties uz faktu, ka lielākā ekonomiskā aktivitāte notiek valstīs, kas atrodas vairāk uz dienvidiem, nodokļu ienākumus gūst valstis ziemeļos. Daudzām valstīm ir ļoti sarežģīti iegūt jebkāda veida nodokļus no globālajām kompānijām,” norāda Dālbeks.
Aicinājumi uz reformām
Sperot soli pretim labāka risinājuma atrašanai, “ActionAid” ziņojums aicina valstu valdības noteikt minimālu nodokļu likmi visā pasaulē. Grupa iesaka noteikt minimālo korporatīvo nodokli ar aptuveni 25% likmi, kas būtu nosakāms vienlīdzīgi visā pasaulē, aprēķinot katras kompānijas gūtos ienākumus katrā valstī.
Valstīm gan jāsaglabā brīvība noteikt savus nodokļu režīmus. Piemēram, uzņēmumam, kas bāzēts ASV, būtu jāmaksā nodokļi gan ASV, gan arī Īrijā par tur gūtajiem ienākumiem.
“Tas efektīvi izbeigtu uzņēmumu centienus “kaulēties ar nodokļiem”, jo viņiem būtu jāmaksā nodokļi ne tikai savā mītnes zemē,” saka Dālbeks.
Tikai sākums
Noteikt globālo nodokļa minimumu gan nav panaceja, kas ļautu atrisināt dažādas problēmas un radīt godīgu nodokļu politiku, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus attīstības valstīs. Tieši tāpēc organizācija aicina panākt, lai uzņēmumi maksā nodokļus vietās, kur notiek viņu ekonomiskā aktivitāte, nevis maksāt nodokļus mītnes zemē, kur bieži vien nenotiek nekāda ekonomiskā aktivitāte.
To būtu iespējams panākt ar daudzpusīgu vienošanos, ko varētu vadīt Apvienoto Nāciju Organizācija, norāda “ActionAid”. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, jaunā nodokļu politika ļautu arī nabadzīgākajām valstīm gūt lielākus nodokļu ieņēmumus un efektīvāk vērsties pret Covid-19.
“Attīstības valstīs, kā arī bagātākajās valstīs vajag rīkoties atbildīgi, lai nodrošinātu, ka digitālās ekonomikas uzņēmumi godīgi maksā nodokļus viņu jurisdikcijās. Tas ir īpaši svarīgi Covid-19 krīzes kontekstā,” norādīts ziņojumā.
Nodokļi un cilvēktiesības
“ActionAid” strādā pie tā, lai uzlabotu cilvēktiesību ievērošanu, it īpaši attiecībā uz sievietēm. Organizācija redz globālo korporatīvo nodokļu reformu kā nepieciešamu soli pretim iekļaujošākai sabiedrībai. Sievietes arvien vairāk paļaujas uz labi funkcionējošu sabiedrisko sektoru nekā vīrieši. Dālbeks norāda, ka bez alternatīviem līdzekļiem no sabiedrības sievietes ļoti bieži paliek bez ienākumiem, lai gan viņas turpina būt aktīvas bērnu audzināšanā un vecāku cilvēku aprūpē.
“Mēs ticam, ka labi funkcionējošs sabiedriskais sektors, kur naudu būtu iespējams gūt no nodokļu ienākumiem, ir ilgtspējīgs veids, kā garantēt cilvēktiesības visā pasaulē, nepalielinot valstu parādsaistības,” sacīja Dālbeks.
Šis ziņojums publiskots dienu pirms G20 valstu līderu tikšanās Romā, kur norisināsies veselības samits. Tajā tiks spriests par Covid-19 pandēmiju un globālās veselības drošības nākotni.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības tiesa atcēla Eiropas Komisijas rīkojumu, saskaņā ar kuru tiešsaistes mazumtirgotājam “Amazon” būtu bijis jāatmaksā 300 miljonus ASV dolāru lielos nodokļus. Aprīlī ASV aicināja noteikt globālo minimālo korporatīvā nodokļa likmi un ierosināja paaugstināt savu uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 28%, salīdzinot ar 21% pašlaik.
