Azerbaidžāna ir gatava miera sarunām ar Armēniju, sešus mēnešus pēc konflikta Kalnu Karabahā paziņojis Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs.
Septembrī kaimiņvalstu starpā izcēlās konflikts par Kalnu Karabahu, kā rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 6000 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un noslēdzās 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
"Mēs esam gatavi strādāt pie miera līguma ar Armēniju," video konferencē paziņoja Alijevs.
"Kalnu Karabahas konflikts ir beidzies un pienācis laiks domāt par nākotni," sacīja Azerbaidžānas prezidents, uzsverot, ka abām valstīm vajag samazināt nākotnes riskus.
Situācija saasinājās pagājušajā nedēļā, kad Armēnija apsūdzēja Azerbaidžānas armiju robežas pārkāpšanā, lai aplenktu ezeru, ko dala abas valstis. Azerbaidžāna šīs apsūdzības noraidīja.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans tad lūdza Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sniegt Armēnijai militāro palīdzību. Maskava atbildēja, ka palīdzēs ar abu valstu kopīgās robežas noteikšanu.
Pašinjans ceturtdien valdības sēdē sacīja, ka tiek strādāts pie vienošanās ar Azerbaidžānu, bet plašāku informāciju nesniedza, norādot, ka viņam nav atļauts to izpaust.
"Es parakstīšu šo dokumentu, ja Azerbaidžāna izdarīs to, par ko panākta vienošanās," sacīja Pašinjans, piebilstot, ka Krievija palīdz šajās sarunās.
Pašinjans sacīja, ka Armēnijas teritorijā palikuši līdz 600 Azerbaidžānas karavīru, piebilstot, ka šis jautājums jāatrisina diplomātiskiem līdzekļiem.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.