Rīgas pils kastelas daļas pārbūves gaitā atrasta ap 600 gadu sena krāsns

FOTO: Publicitātes foto

Rīgas pils senākās daļas jeb kastelas būvdarbu gaitā atklāts jauns objekts. Eksperti lēš, ka tas varētu būt ap 600 gadus vecs pils virtuves pavards jeb krāsns. Šobrīd notiek vēsturiskā atraduma atsegšana un attīrīšana, pēc tam tiks sākta padziļināta izpēte, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rīgas pilī R korpusā pagraba atsegtās konstrukcijas šobrīd ir otrs nozīmīgākais atklājums pēc iepriekš pils D korpusā atklātajiem sienu gleznojumiem. “Lai saglabātu Latvijas kultūras mantojumu, pret katru atradumu izturamies atbildīgi. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecība. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, pasūtītājiem cieši sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem. Pēc projekta īstenošanas tam būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā,” norāda R. Griškevičs.

“Atsegtās struktūras attiecas uz senāko pils būvperiodu – 14.-15. gadsimtu. Blakus 13., 14.gs. pils ķieģeļu mūriem atsegtais ķieģeļu mūrējums varētu būt pavards ēdiena gatavošanai vai siltgaisa apkures ierīce. Par tādām konstrukcijām Latvijā mums no līdzšinējiem piemēriem ir visai vienveidīgi priekšstati. Atraduma virskārta ir trausla, tādēļ, lai pasargātu objektu no netīšiem bojājumiem tā atsegšanas gaitā, tas pārklāts ar speciālām plāksnēm. Pēc objekta atsegšanas tiks veikta padziļināta arheoloģiskā izpēte,” norāda arheologs Mārtiņš Lūsēns.

FOTO: Publicitātes foto

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Šobrīd Rīgas pils kastelas atjaunošanas gaita rit atbilstoši plānotajam. Vēsturiskās daļas pagalmā un pagrabstāvā notiek aktīvi zemes darbi, kā arī dažādās zonās turpinās demontāža, kas atsevišķās vietās padarīs telpas plašākas. Sākta metāla siju montāža virs kapelas un Remtera telpām. Notiek sienu, griestu un velvju virsmu attīrīšana, pastiprināšana, dzelzsbetona komunikāciju kanālu izbūve pagrabstāvā, kā arī vērienīga restaurācija. Turpinās plaisu pastiprināšana nesošajās konstrukcijās un fasādes ārsienās, kā arī jumta nesošo konstrukciju pastiprināšana. Kapelā turpinās apakšslāņu izveide griestu retušas un lazūras tālākai uzstrādei, lai tuvinātos velvju vēsturiskā balsinājuma tonalitātei un faktūrai. Minēto procesu rezultātā jau tagad redzams aptuvenais plānotais galīgais vizuālais izskats.

Rīgas pils kastelas atjaunošana notiek VNĪ vadībā. Rīgas pils kastelas I un II kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS “LNK Industries”, ar ko noslēgts līgums par 12,43 miljoniem eiro (bez PVN) un 2020. gada rudenī sākti būvdarbi. Rīgas pils kastelas atjaunošana tiek veikta pēc PS „Rīgas Pils kastelas projekts” izstrādātā būvprojekta, kura autors ir arhitekts Reinis Liepiņš.

FOTO: Publicitātes foto

Kopējā Rīgas pils kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem pašlaik tiks atjaunoti 6,7 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem 4,4 tūkstoši tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5,2 tūkstoši kvadrātmetru I un II kārtā netiek atjaunoti – to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās. Kamēr pilī notiek būvdarbi, sabiedrībai ir iespēja virtuāli 3D tūrē izstaigāt būtiskākās topošās atjaunotās pils daļas telpas video.

Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Pandēmijas apstākļos, ievērojot piesardzības un drošības prasības, VNĪ vadībā turpinās darbs pie 43 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu 156 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Uz augšu
Back