Lukašenko opozicionārus izrauj kā nezāles (2)

Kāpēc Lukašenko ir rīkojies tik pārdroši?

Livdanska uzskata, ka Lukašenko ar lidmašīnas nolaupīšanu simbolizē savu bezbailību. «Lukašenko šobrīd dara, ko vēlas, nebaidās no sodiem un līdz ar to – raida signālu opozīcijai, ka Lukašenko un Baltkrievijas režīma rokas ir garas. Respektīvi – ja jūs man traucējat dzīvot, es varu šīs rokas izstiept arī ārpus Baltkrievijas robežām,» saka Livdanska. Savukārt Djatkoviča norāda, ka Lukašenko nepieciešams arī nodemonstrēt iekšējām struktūrām viņa varu. Respektīvi – Baltkrievijas līderim ir jāparāda, ka situācija vēl arvien tiek kontrolēta un valdības rīcībā ir pietiekami liels spēks.

Papildus tam visam, pret Lukašenko tiek piemērots arī ļoti liels psiholoģisks spiediens un, neskatoties uz protestu pakāpenisko apsīkumu, viņš tāpat nejūtas drošībā.

Jāatceras, ka cilvēku neapmierinātība ar viņu nav nekur pazudusi, saka Livdanska.

Kā «pārmācīt» Lukašenko?

Livdanska norāda, ka Eiropas Savienības līderiem būtu jāsāk domāt nevis par sašutuma izteikšanu, bet gan par reālu mehānismu iedarbināšanu pret diktatoru. ES un ASV līderiem ir jāvienojas par konsekventu pieeju, kuras mērķis būtu panākt Lukašenko aiziešanu un zvērību pret civiliedzīvotājiem pārtraukšanu.

Atbildot uz jautājumu par nepieciešamību Baltkrieviju izslēgt no dalības Pasaules hokeja čempionātā, Livdanska norāda, ka ir labi parādīt politiskos žestus. Tomēr šeit tik un tā ir nepieciešams domāt par konsekventu politiku. Pētniece uzskata, ka Lukašenko varētu arī būt gatavojies scenārijam, kurā Baltkrievijas hokeja izlasei tiek likts čempionātu atstāt. «Viņš pat varētu par to pasmīkņāt, jo tas neatstās ilgtermiņa sekas uz viņa politiku,» saka Livdanska.

Djatkoviča arī norāda, ka Rietumvalstīs pagaidām ir novērojama duāla pieeja Lukašenko jautājuma risināšanai. No vienas puses mēs ar sirdi un dvēseli atbalstām Baltkrievijas opozicionārus, bet no otras puses – tomēr uzturam dialogu ar Lukašenko režīmu. Piemēram, Rīgā notiekošā hokeja čempionāta kontekstā ilgstoši ir plīvojuši gan Lukašenko, gan arī opozicionāru karogi.

LIIA pētnieces prāt, Lukašenko vislabāk varētu pārmācīt naudas līdzekļu liegšana.

Rietumvalstīm būtu jāvēršas pret uzņēmumiem, kuri uztur režīmu pie dzīvības. Kamēr tas netiks darīts, citas darbības (piemēram, Baltkrievijas gaisa telpas slēgšana) būs tikai simbolika.

Kas tagad varētu notikt ar aizturēto opozīcijas medija pārstāvi?

Livdanska norāda, ka Lukašenko mērķis jau kopš sacelšanās sākuma nav bijis kādu tiesāt. Drīzāk viņš vēlas protestētājus sodīt. Runājot par Protaseviču, viņš tiek apsūdzēts terorismā. Sods par terorismu Baltkrievijā var būt arī nāve. Tomēr Lukašenko Protaseviču ar nāvi varētu arī nesodīt. Iespējams, ka viņš varētu kļūt par sava veida «āķi», ar ko diktatoram cīnīties par sev izdevīgiem nosacījumiem.

Vai šāda veida nolaupīšanas gadījumu skaits pieaugs?

Djatkoviča uzskata, ka tas ļoti būs atkarīgs no sekām. Ja reakcija no Rietumiem kārtējo reizi būs tikai formāla, tad ir pamats domāt, ka šī varētu arī nebūt pēdējā reize. Tāpat arī Livdanska uzskata, ka kolektīvos Rietumus gaida ļoti svarīgs uzdevums – vērā ņemami signalizēt, ka šāda rīcība netiks pieļauta un to rīcībā ir konkrēti atbildes mehānismi, kuri spēj ietekmēt diktatoru atrašanos pie varas.