Pētījums: visvairāk lasīti un citēti tiek neuzticamākie zinātniskie pētījumi

Jaunajā pētījumā, kas publicēts uzticamā zinātniskajā žurnālā “Science Advances”, zinātnieki aplūkoja pētījumus psiholoģijas, ekonomikas un dabas/zinātnes zinātniskajos žurnālos un atklāja, ka tikai 39% no 100 pētījumiem psiholoģijā tika vēlreiz veiksmīgi atkārtoti (ar jaunām metodēm). Ekonomikas jomā tas bija 61% no 18 pētījumiem, bet dabas/zinātnes jomā 62% no 21 pētījuma.

Tomēr pētījumi, kurus nebija iespējams vēlāk atkārtot vēlreiz, savā publikācijas laikā bija sev pievērsuši pamatīgu uzmanību, proti, tie bija citēti 153 reižu vairāk nekā atkārtotie pētījumi, vēstīts vietnē "UPI".

Vislielākā atšķirība bija vērojama dabas/zinātnes pētījumu vidū, kur neatkārtotie pētījumi tika citēti 300 reižu biežāk nekā atkārtotie.

“Mums arī ir zināms, ka eksperti var labi paredzēt, kurš pētījums tiks atkārtots. Ņemot to vērā, jājautā, kāpēc neatkārtojamiem pētījumiem vispār ļauj publicēties,” rakstīja pētnieki.

Viens no iespējamiem iemesliem ir tas, ka žurnālam ir zemāki standarti, ja pētījums ir interesants.

“Interesantus vai vilinošus atklājumus parasti apraksta arī mediji, kā arī ar tiem cilvēki dalās sociālajos tīklos, pievēršot tiem lielu uzmanību. Tiesa, tas šos pētījumus nepadara patiesus,” turpināja skaidrot pētnieki.

Nepārbaudītu pētījumu publicēšana var nes ievērojamu un paliekošu ietekmi. Pētnieki norādīja uz kādu viltus pētījumu, kas 1998. gadā tika publicēts zinātniskajā žurnālā “The Lancet” un kurā it kā tika atrasta saikne starp masalu, masaliņu un cūciņas vakcīnu un autismu. Tas beigās lika daudziem tūkstošiem vecāku visā pasaulē neuzticēties vakcīnai.

Nepatiesais atklājums pēc 12 gadiem tika atsaukts, tomēr daudzi cilvēki joprojām citē šo pētījumu, apgalvojot, ka, lūk, vakcīnas izraisa autismu.

“Mēs ceram, ka mūsu pētījums rosinās lasītājus būt uzmanīgiem, ja viņi lasa kaut ko interesantu un piesaistošu,” piebilda pētnieki.