Latvija kopš pērnā gada augusta piešķīrusi patvērumu 42 Baltkrievijas pilsoņiem

Ilustratīvs foto FOTO: Sergei Supinsky / AFP

Latvija kopš pagājušā gada vasaras beigām nolēmusi piešķirt patvērumu 42 Baltkrievijas pilsoņiem, savukārt vēl par 11 kaimiņvalsts pilsoņiem lēmums nav pieņemts.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) aģentūra LETA noskaidroja, ka laikā no pagājušā gada 1.augusta līdz šī gada 24.maijam Latvija saņēmusi 58 personu iesniegumus par patvēruma piešķiršanu.

Līdz 24.maijam bēgļa statuss piešķirts 22 personām, bet alternatīvais statuss piešķirts 20 personām.

Vienas personas lietā pieņemts lēmums pārsūtīt personu uz Poliju un vienas personas lietā turpinās Dublinas procedūra.

Vienas personas iesniegums noraidīts, jo tas bija iesniegts atkārtoti, savukārt trīs personas noformējušas par atteikšanos no patvēruma procedūras, no kurām divas atgriezušās Baltkrievijā, bet viena turpinās uzturēties ES teritorijā, jo saņems Polijas vīzu.

Patlaban izskatīšanā atrodas 11 personu iesniegumi.

Pēc alternatīvā statusa piešķiršanas personai tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz vienu gadu. Ja gada laikā situācija izcelsmes valstī nav mainījusies, tad, pamatojoties uz personas iesniegumu, tiek izsniegta jauna uzturēšanās atļauja.

Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja.

Savukārt bēglim tiek izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja un ceļošanas dokuments, kas vienlaikus ir arī personu apliecinošs dokuments.

Jau ziņots, ka Valsts drošības dienests (VDD) savā pagājušā gada darbības pārskatā norādīja, ka ņemot vērā situācijas saasināšanos Baltkrievijā pēc 9.augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, aizvadītajā gadā viens no VDD uzdevumiem ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Baltkrievijā bija izvērtēt to Baltkrievijas pilsoņu pieteikumus, kuri tā dēvētajā patvēruma programmā vēlējās saņemt vīzu ieceļošanai Latvijā.

Šī programma Baltkrievijas pilsoņiem dod iespēju pieprasīt Latvijas ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz humāniem apsvērumiem, proti, saistībā ar esošiem vai iespējamiem draudiem veselībai un dzīvībai, bailēm no vajāšanas un vardarbības un citiem apstākļiem, kuru dēļ personai nav droši uzturēties Baltkrievijā.

Tāpat Baltkrievijas pilsoņi var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, lai pārceltu savu uzņēmējdarbību uz Latviju, radot vai attīstot inovatīvu informācijas tehnoloģiju produktu.

VDD aizvadītajā gadā saņēma informāciju par vairāk nekā 130 Baltkrievijas pilsoņiem, kuri vēlējās saņemt humanitāro vīzu ieceļošanai Latvijā. VDD pārbaudot šīs personas, trīs gadījumos saistībā ar konstatētiem riskiem tika sniegta negatīva atbilde.

Aizvadītajā gadā pēc situācijas saasināšanās Baltkrievijā aktualizējās jautājums par vairāku Baltkrievijas uzņēmumu vēlmi pārcelt savu darbību uz Latviju. Vairāki uzņēmumi izrādīja vēlmi pārcelt visu saimniecisko darbību uz Latviju, bet atsevišķi uzņēmumi to vēlējās darīt formāli, lai varētu izmantot Latviju tikai kā uzņēmuma juridisko reģistrācijas vietu un izmantot Latvijas finanšu sistēmu, teikts VDD pārskatā.

VDD sadarbībā ar citām institūcijām vērtējis šo uzņēmumu patieso vēlmi darboties uzņēmējdarbībā, lai novērstu ļaunprātīgu Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu.

Pārbaudot personas no Baltkrievijas, kuras vēlējās pārcelt savu uzņēmējdarbību uz Latviju, VDD sniedza 36 pozitīvas atbildes saistībā ar uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

Baltkrievijas pilsoņu kopumu, kas aizvadītajā gadā vēlējās saņemt vīzu ieceļošanai Latvijā, galvenokārt veidoja uzņēmēji, kuri vēlas pārcelt vai attīstīt uzņēmējdarbību Latvijas jurisdikcijā, mazkvalificētu profesiju pārstāvji, kā arī bezdarbnieki.

Pārbaudot Baltkrievijas pilsoņus, kuri vēlējās izmantot patvēruma programmas sniegtās iespējas, VDD vadījies no dažādiem kritērijiem, tostarp vērtējot riskus šo programmu izmantot ļaunprātīgi, kā arī ārvalstu specdienestu interesēs. Tāpat VDD vērtēja to, lai minētajā programmā Latvijā neieceļotu radikāli noskaņotas personas.

9.augustā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts iestāžu paziņoto vēlēšanu rezultātu nesakritība ar nevalstisko organizāciju veikto aptauju rezultātiem, kā arī neskaitāmie pārkāpumi pirmsvēlēšanu laikā un vēlēšanu dienā, tostarp kandidātu un aktīvistu apcietināšana, iebiedēšana un pret civiliedzīvotājiem vērstā vardarbība, bija izraisījusi plašus Baltkrievijas sabiedrības protestus.

Uz augšu
Back