Nauda runā ⟩ Nelegālo interaktīvo azartspēļu īpatsvars Latvijas tirgū sasniedzis teju pusi (1)

Interaktīvo azartspēļu aizliegšana – kas legāls atliek šajā nozarē?

Jautājums, aizliegt vai neaizliegt interaktīvās azartspēles, ir bijis politisks lēmums, pauž Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne. Latvija bija Eiropā vienīgā valsts, kurā pandēmijas laikā tika aizliegtas interaktīvās azartspēles.

“Tās ir pieejamas katram jebkādā interaktīvā veidā, izmantojot datorus, viedtālruņus un citas ierīces, un tās var spēlēt jebkur. Tas ir izklaides veids, ja to izmanto saprātīgā veidā.

Šobrīd Latvijā ir 13 licencētas azartspēļu kompānijas, kas piedāvā azartspēles interaktīvā vidē. Pārējie, kas nav mūsu inspekcijas mājaslapā kā legāls uzņēmējs, kas organizē azartspēles, ir nelegāli,” skaidro Birne.

Tie, kas tik smalki nezina likumdošanu, nav vienota Eiropas regulējuma, jo azartspēļu nozare nav harmonizēta visā Eiropā. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības noteikt regulējumus un nosacījumus, kādus tā uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu savu iedzīvotāju sociālo aizsardzību, sekotu ekonomiskajai situācijai un tamlīdzīgi.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa norāda, ka par lēmumu slēgt interaktīvās azartspēles Finanšu ministrijā bija daudz diskutēts. Mērķis, iespējams, bija pareizs, jo tika norādīts, lai cilvēki savas finanšu nepratības vai citreiz neuzmanības dēļ nenotērētu savus ienākumus, kas pandēmijas ietekmē bija jūtami samazinājušies.

“Pēc būtības tas bija politisks lēmums, bet, ja bija vēlēšanās mainīt paradumus finansiālā ziņā, tad bija iespējams izmantot finanšu rīkus, kad ir iespējams izmantot samazinātas dienas likmes, cik dienā var tērēt. Šo ideju Saeimā izskatīja ļoti ātri, tāpēc, iespējams, arī netika izskatītas kādas alternatīvas un tika atzīts, ka lēmums neatbilda Satversmei. Mēs

saskatījām riskus, jo nelegālās interneta azartspēles ir ļoti pieejamas un cilvēki spēj viegli piekļūt pie nelegālajiem pakalpojumu sniedzējiem,” sacīja Salmiņa.

Savukārt “viensviens.lv” vadītājs Jānis Trēgers skaidro, ka azartspēļu nozare ir sensitīva, tāpēc ir pareizi, ka to regulē katrā valstī atsevišķi.

“Pat tie lielie tirgi, kas ir daudzkārt lielāki kā Latvija, kur licenšu skaits ir daudz lielāks, neviena no šīm valstīm nedzīvo ilūzijās un saprot, ka interaktīvajās azartspēlēs sasniegt 100% legālu tirgus daļu faktiski ir nereāls uzdevums.

Lielbritānija plānoja sasniegt 90%, bet Zviedrija – 92%. Zviedrijai ar to neiet tik spīdoši. Mēs šajā sarakstā neizskatāmies labi ne uz Eiropas, ne uz Baltijas fona,”

norāda Trēgers un piebilst, ka interaktīvo azartspēļu aizlieguma laikā nelegālā sektora proporcija palielinājās par 10%.

Teju puse tirgus darbojas nelegāli

“Bija skaidrs, ka, izdarot kaut ko šeit uz vietas un domājot, ka lēmumi tiek pieņemti vakuumā, – tā tas nenotiek. Cilvēki atrod veidus, kā izklaidēties citur. Ja veidojas iztrūkums legālajā sektorā, tad ir skaidrs, ka vieta tukša nepaliek. Redzējām, ka nelegālie operatori apzināti meklē Latvijas klientus, kuriem nebija legālas iespējas spēlēt legāli. Tāpēc nav vērts dzīvot ilūzijās, ka izdosies sasniegt 100% legālā tirgus īpatsvaru. Tā tas vienkārši nenotiek,” saka Trēgers.

“Šie skaitļi nav labi. Jāpiekrīt, ka 100% legālā tirgus īpatsvaru nav iespējams sasniegt, taču valstis cenšas, lai īpatsvars būtu tuvu šiem 100%. Vidēji Eiropā nelegālā tirgus īpatsvars ir 20%, taču

Latvijā pēc lieguma darboties interaktīvajām azartspēlēm šis īpatsvars palielinājās līdz 45%. Tā ir puse no kopējā tirgus – tie ir aptuveni 40 miljoni eiro,” skaidro Birne.

Protams, nelegālo azartspēļu operatori nedalās ar informāciju, bet ir fakts, ka īpatsvars ir palielinājies, un ārkārtas situācijas laikā inspekcijas galvenais mērķis bija atrast nelegālos piedāvājumus un maksimāli bloķēt tos. Pērn tika pieņemti vairāk nekā 500 lēmumi par nelegālo azartspēļu vietņu bloķēšanu.

“Latvija šajā ziņā Eiropā ir līderos. Tomēr jāsaprot: ja klientiem gribas spēlēt, tad būs pieprasījums un attiecīgi – arī piedāvājums. Mēs jau zinām, kā tas ir – internetā azartspēļu sniedzēji atradīs savu klientu. Bez šaubām, no nelegālā operatoru piedāvājuma varam redzēt, ka tas ir nozīmīgs,” skaidro Birne.

Ir dažādi pētījumi un dati par to, ka var būt tā, ka līdz atkarībai no azartspēlēm nonāk seši procenti spēlējošo. Finanšu ministrijas nostāja ir bijusi, ka cilvēks pats var pieņemt lēmumus un tikai tad, kad viņam ir dziņa uz spēlēšanu, tad pēc būtības kaut kādā veidā ir jāiejaucas.

“Līdz šim ir bijis regulējums, ka cilvēks pats sev nosaka limitus. Ja tas nav līdzējis un viņš to vairs neuztver par izklaidi, tad ir pašatteikušos personu reģistrs, kur cilvēks pats var noteikt sev pat vairāku gadu termiņu, atsakoties no iespējas spēlēt azartspēles, ja viņš negrib vairs tajās piedalīties. Tas neizslēdz iespēju, ka viņš var mēģināt spēlēt nelegālās vietnēs,” saka Salmiņa.

Viņa skaidro, ka pašlaik tiek veidoti dažādi IT un mākslīgā intelekta risinājumi. Teorētiski varētu uz zinātniski pamatotām lietām veidot uzvedības modeli, kas ļautu arī pakalpojumu sniedzējiem noteikt spēlētājam “atdzišanas periodu”, kad viņam netiek ļauts piedalīties spēlēs.

“Nākotnē redzam, ka ar tehnoloģiju palīdzību var monitorēt cilvēku uzvedību un laicīgi noteikt kādus riskus. Esam sazinājušies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, ka varētu izveidot vienotu pašatteikušos personu reģistru, lai cilvēki nevarētu pieslēgties kaimiņvalstīs reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem,” norāda Salmiņa.

Atkarība un risinājumi

Seši procenti atkarīgo, skatoties uz citu valstu fona, drīzāk ir “augstajā galā”, un tas norāda, ka mums tā problēma ir lielāka nekā citās valstīs. Te gan jānorāda, ka pētījums par to tika veikts 2019. gadā, kad vēl spēkā nebija Pašatteikušos personu reģistrs, kurā pašlaik ir ap 14 000 cilvēku.

“Tas kaut kādā mērā, gribētos ticēt, varētu samazināt problemātisko spēlētāju proporciju. Gribētu rekomendēt veikt vēl kādu pētījumu, lai saprastu, kā esošie mēri ir palīdzējuši uzlabot šo situāciju.

Domāju, ka uzlabojums būtu redzams. 2019. gadā redzamā aina nebija īpaši spīdoša,” saka Trēgers.

Viņš norāda, ka nozari kopumā interesē stabilitāte likumdošanā un noteikumos.

“Ja rodas problēmas nozarē, ir skaidrs, ka atsevišķi politiskie spēki gribēs ko radikāli mainīt, tāpēc nozare ir gatava darīt daudz, lai tā būtu ilgtspējīga. Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrība ir veikusi pirmo darbu – ir parakstīts “Atbildīgas spēles kodekss”, kas starp citām lietām atrunāja to, kādus instrumentus jāpiedāvā spēlētājiem. Ir limiti, ko nosaka licences nosacījumi, bet ir arī citi instrumenti, balstīti zinātnē,” sacīja Trēgers.

Viņš bilst, ka spēlētāji var regulēt naudas apjomu, kas veltīts šai izklaidei, kā arī veltīto laiku. Aizpildot pašnovērtējuma anketu, var saprast, vai ir kāda potenciāla problēma, un kur var saņemt palīdzību.

Birne norāda, ka labprāt sagaidītu iniciatīvas par papildu pasākumiem no nozares, kas varētu ļaut pasargāt spēlētājus, jo cilvēki, kas ir gatavi spēlēt, vienmēr atradīs iespējas, kā to darīt.

“Tādēļ ir jābūt labai sadarbībai, lai saprotam, ko tieši piedāvā operatori saviem spēlētājiem, un jāsaprot, ka ir jābūt aizsargājošām tendencēm, kam jāatbilst normatīvajiem aktiem. Viens jau ir Pašatteikušos personu reģistrs, tāpat nosacījumi par dažādiem limitiem, kas bija viens no primārajiem mūsu uzdevumiem laikā, kad slēgtas ir klasiskās azartspēļu vietas,” saka Birne.

Nav tā, ka Finanšu ministrija slēpjas “pagrabā”, jo tā vienmēr komunicē ar nozari. Ir dažādas pretrunas redzējumos, tomēr ir vēlme, ka Latvijā azartspēļu nozare tiktu uzskatīta par vienotu – neatkarīgi no tā, vai tās ir interaktīvās azartspēles, vai arī “tradicionālās”.

“Ja pie viena esmu nesmuki uzvedies, tad tikpat labi varu aiziet pie cita operatora un turpināt nesmuki uzvesties. Pagaidām mums nav risinājuma, lai to novērstu,

bet atbildīgai spēlei jāparedz, ka cilvēks ir jāskata kā viens visai nozarei. Nākotnē tas būtu labs mērķis. Ar nozari mēs komunicējam un iesakām pašiem darīt visas lietas, lai klientus, kuri sāk uzvesties neadekvāti, nepielaistu pie spēles. Nozare, rādot, ka kaut ko dara, lai tiktu galā ar problēmām, pierāda, ka tā ir atbildīga,” saka Salmiņa.

Azartspēles un to reklāmas

Azartspēļu reklāma Latvijā ir aizliegta, tomēr šeit jautājums ir par traktējumu – kas ir reklāma?

“Noteikti iedzīvotāji ir redzējuši gan televīzijā, gan internetā dažādus aicinājumus uz konkrētu organizatoru vietnēm. Tas pats attiecas arī uz sporta spēlēm,” saka Salmiņa.

Finanšu ministrija piekrīt, ka šādam aizliegumam ir jābūt. Piemēram, ja Latvijā tiek organizēts liela mēroga pasākums, kurā ir izvietota kāda azartspēļu preču zīme, tad būtu jānosaka, ko mēs saprotam ar vārdu “aizliegums”.

“Nedrīkst būt aktīvā reklāma. Tomēr, ja ir pasākumi, kuros ir sponsori, piemēram, pārraide no ārvalstīm, kur ir redzama azartspēļu preču zīme, tad ir pieļaujama šīs preču zīmes parādīšanās un to nevar uzskatīt par reklāmu, jo tā neaicina spēlēt – tā ir kā pasīvā reklāma,” bilst Salmiņa.

Birne bilst, ka ja kaut kas ir aizliegts, tad tiek meklēti veidi, kā aizliegumus apiet. Operatori ir radoši un atraktīvi. Preču zīmju turētāji bieži vien ir trešās personas, līdz ar to reklāmas ir stingri jāreglamentē – kad tās drīkst būt redzamas, kādā formātā.

“Ja šī reklāma tiek raidīta no kanāla, kas nav licencēts Latvijā, tad mēs no valsts puses nevaram ne ierobežot, ne aizliegt, jo tā ir citas valsts jurisdikcija. Mēs varam regulēt tikai Latvijas jurisdikcijā esošos kanālus,” sacīja Birne.

Azartspēļu ienākuma nodoklis

Šobrīd situācija ir tāda, ka īsti nav saprotams, kā definēt laimestu – vai laimests ir tā nauda, kas tiek izmaksāta no spēles konta reālajā kontā, vai arī iepriekš ir bijušas kādas iemaksas un zaudējumi.

“Ienākuma nodokļa definīcija runā, ka tiek runāts par ģenerētiem ienākumiem. Pašlaik tiek ņemts vērā tas, kādas ir iemaksas no konta, un netiek ņemti vērā iepriekšējie zaudējumi.

Tāpēc pašlaik spēlētājam var uzlikt nodokli pat tajā situācijā, kad faktiski viņi neko nav ieguvuši, bet ir pat zaudējuši. Tā ir absurda situācija,” saka Trēgers.

Attiecībā uz nodokļu jautājumu ir runāts par to, ka svarīgi ir definēt laimestu un nevajadzētu nodalīt dažādus ienākumu veidus vienā nozarē. “Lai mainītu iedzīvotāju ienākumu nodokļa piemērošanu, tad mums būtu jāievieš līdzīga sistēma arī uz standarta azartspēlēm, ņemot vērā iemaksas un izmaksas. Ja spēļu zālē laimestu var gūt gan automātā, gan arī kasē, tad nav tādas konsekvences, jo internetā viss ir izsekojams,” norāda Salmiņa.

Birne skaidro, ka ikvienam lēmumam ir jābūt ļoti pārdomātam un nesasteigtam. Iespējams, būs nepieciešams izmaksāt arī kādas kompensācijas, tāpēc jebkādā jautājumā – gan par nodokļiem, gan reklāmām, gan nozares apturēšanu, ir jābūt ļoti pārdomātam lēmumam, lai nebūtu jābūt tiesvedībām.