Krievija gatavojas “iekarot” Jupiteru (16)

“Roscosmos” paziņojumā min, ka viņu “kosmiskais vilcējs” jeb kosmosa kuģis, kas paredzēts astronomu vai kravas transportēšanai no vienas orbītas uz otru, savā pirmajā starpplanētu misijā varētu doties jau 2030. gadā.

Plānots, ka kosmosa kuģa enerģijas modulis, kas nodēvēts par “Zevu”, spēs aparātu ar enerģiju apgādāt visu misijas laiku. Vienkārši sakot, tā ir pārvietojama atomelektrostacija.

Vairākas citas pasaules valstis arī pašlaik attīsta līdzīgas tehnoloģijas, lai paildzinātu kosmosa kuģa darbības laiku kosmosā. Pagaidām kosmosa kuģi, lai virzītos uz priekšu, paļaujas uz saules baterijām vai gravitāciju. Tomēr tādā veidā būtu nepieciešami vairāk nekā trīs gadi, lai astronauti varētu aizlidot uz Marsu un atgriezties atpakaļ. NASA lēš, ka kodolenerģija šo laiku saīsinātu par gadu.

ASV cer uz Mēness ar kosmosa kuģi nogādāt 10 kilovatu kodolreaktoru jau līdz 2027. gadam. Tiesa, pagaidām NASA kosmosā ir nosūtījusi tikai vienu kodolreaktoru 1965. gadā. Marsa pašgājēji, kā “Curiosity” un “Perseverance”, arī izmanto kodolenerģiju, tomēr tajos nav kodolreaktora.

Krievija tikmēr kosmosā ir nogādājusi jau vairāk nekā 30 kodolreaktorus. “Zevs” tomēr būs krietni priekšā tiem, jo izmantos 500 kilovatus spēcīgu kodolreaktoru, vēstīts Krievijas valsts ziņu izdevumā “Sputnik”.

Plānots, ka misijas ietvaros pirmais apciemots tiks Mēness, bet pēc tam zonde dosies Veneras virzienā, kur, izmantojot planētas gravitāciju, novirzīsies Jupitera virzienā, kas arī būs kosmosa kuģa galamērķis. Misija kopumā ilgs 50 mēnešus.