Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumus Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu trešdien, 26.maijā, ir iesniedzis Valmieras tirdzniecības centrs "Valleta", aģentūrai LETA pavēstīja Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).
Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas no 7.aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.
Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" kopš 7.aprīļa paredz darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetru. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības.
Pieteikumā, kas iesniegts Satversmes tiesā, norādīts uz iesniedzēju pamattiesību aizskārumu, kas izpaužas divējādi. Pirmkārt, tiek būtiski aizskartas lielo tirdzniecības centru Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu, neļaujot tiem saņemt ieņēmumus no jau noslēgtajiem nomas līgumiem un praktiski izslēdzot iespēju iznomāt pieejamās telpas jauniem klientiem, jo ir relatīvi šaurs to veikalu skaits, kam atļauts darboties lielajos tirdzniecības centros. Tādējādi Ministru kabineta pieņemto noteikumu rezultātā ir būtiski apgrūtinātas tirdzniecības centru īpašnieku tiesības veikt ierasto komercdarbību un rodas būtiski zaudējumi. Līdz šim Latvijā nav ieviesti tādi valsts atbalsta pasākumi, kas spētu efektīvi risināt šo situāciju un novērst tās rezultātā radīto kaitējumu, tostarp materiālos zaudējumus, minēts pieteikumā.
Otrkārt, pēc pieteikumā paustā, tiek aizskartas lielo tirdzniecības centru Satversmē garantētās tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā jeb uz vienlīdzīgu komercdarbības regulējumu - pieņemtie noteikumi padara lielo tirdzniecības centru īpašniekus nekonkurētspējīgus ar citiem tirdzniecības telpu iznomātājiem, uz kuriem neattiecas noteikumos ietvertais veikalu darbības aizliegums. Nevienlīdzīgo situāciju rada tas, ka noteikumos kā vienīgais atšķirīgās attieksmes kritērijs izvirzīts apstāklis, vai mazumtirgotājs komercdarbību veic kādā no lielajiem tirdzniecības centriem vai ārpus tiem.
"Šādai nevienlīdzīgai attieksmei nav objektīva un saprātīga pamata," norādīts pieteikumā, atzīmējot, ka abās komercdarbības veikšanas vietās, porti, gan lielajos tirdzniecības centros, gan ārpus tiem ir iespējams vienlīdz sekmīgi nodrošināt epidemioloģisko prasību ievērošanu drošai mazumtirdzniecībai, attiecīgi organizējot apmeklētāju plūsmu. Turklāt mazumtirgotāji, kuri turpina veikt komercdarbību ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, iegūst divkāršu labumu - tie turpina darbību, izvairoties no konkurences ar lielajiem tirdzniecības centriem, un, pieaugot pieprasījumam pēc konkrētām precēm, tiem paveras iespējas paaugstināt preču cenas.
"Aprīļa sākumā pieņemtais lēmums - ļaut darboties individuāliem tirgotājiem un tirdzniecības centriem ar platību līdz 7000 kvadrātmeru - ir radījis absurdu un negodīgu situāciju nozarē. Konkurences kropļošana un tirgotāju darbības aizliegums šobrīd rezultējies ar to, ka tirdzniecības centru nomas zaudējumi aprīlī sasnieguši vidēji 55% no plānotajiem ieņēmumiem. Taču tieši lielie tirdzniecības centri ir epidemioloģiski drošākā iepirkšanās vieta, salīdzinājumā ar mazajiem, slikti ventilētajiem veikaliem, un to apliecinājuši arī Rīgas Stradiņu universitātes pētnieku veiktie gaisa kvalitātes (CO2 līmeņa) mērījumi. Tomēr tirdzniecības centru argumenti un zinātniski pamatotie fakti diemžēl nav sadzirdēti, tāpēc šobrīd esam spēruši soli tālāk, vēršoties Satversmes tiesā, lai šādā ceļā panāktu godīgas konkurences atjaunošanu nozarē," pauda alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Tirdzniecības centri iesniegtajos pieteikumos aicina Satversmes tiesu atzīt konkrēto Ministru kabineta noteikumu regulējumu par neatbilstošu Satversmei.
