Krievijas ierosinātā konvencija cīņai pret kibernoziedzību gūst ANO atbalstu (2)

Tomēr Rietumvalstis uz šo ierosinājumu raugās ar aizdomām, bažījoties, ka tādējādi var tikt ierobežota vārda brīvība.

Rezolūcijā "Vēršanās pret informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu noziedzīgos nolūkos", ko Krievija izstrādājusi kopā ar Ekvatoriālo Gvineju, paredzēta 2019.gadā izveidotās īpašās komitejas tālākā darbība.

Sākot no janvāra, komiteja tiksies sešās sesijā pa desmit dienām Ņujorkā un Vīnē, lai sagatavotu konvencijas projekta prezentāciju ANO Ģenerālās asamblejas 78.sesijai 2023.gada septembrī, paredz asamblejas trešdien pieņemtā rezolūcija.

ASV, Eiropas valstis un cilvēktiesību organizācijas pēdējos gados ir stingri iebildušas pret Krievijas mēģinājumiem regulēt kibertelpu ar starptautisku vienošanos. Kritiķi saskata Krievijas ierosinājumos mēģinājumus ierobežot interneta lietošanu un vārda brīvību sociālajos tīklos.

"Ar ideju par globālu konvenciju Krievija vēlas noteikt ierobežojumu internetam," ziņu aģentūrai AFP sacīja kāds Rietumu diplomāts.

Eksperti bažījas, ka ierobežojoša konvencija stiprinātu kontroli pār interneta lietotājiem dažās valstīs.

Trešdien pieņemtajā rezolūcijā uzsvērts, ka "informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, lai arī tām ir milzīgs potenciāls valstu attīstībai, rada jaunas iespējas likumpārkāpējiem un var veicināt noziedzības līmeņu un sarežģītības pieaugumu".

Kibertelpa bieži ir auglīga vieta spiegošanai, šantāžai, dezinformācijai un agresijai, ko bieži īsteno valstis vai dažādas grupas.

Pašlaik spēkā ir tikai viens saistošs starptautisks instruments cīņā pret kibernoziedzību - Konvencija par kibernoziegumiem jeb Budapeštas konvencija, kas stājās spēkā 2004.gadā.

Atšķirībā no Krievijas iecerētā dokumenta, šai konvencijai ir reģionāls mērogs. Tā kalpo kā atsauce Eiropas valstīm, izstrādājot likumus cīņā pret kibernoziedzību, un kā ietvars starptautiskajai sadarbībai starp valstīm, kas parakstījušas šo konvenciju.