Aviosatiksme pirmskrīzes līmenī varētu agriezties agrāk nekā prognozētajā 2024. gadā

Viņa skaidroja, ka ilgāks atgūšanās periods, visdrīzāk, būs vajadzīgs lielajiem transporta mezgliem, kur lielu īpatsvaru veidoja starpkontinentālie lidojumi.

Odiņa sacīja, ka līdz ar to lidostai ir aktuāli infrastruktūras attīstības projekti.

"Sākoties pandēmijai, mums daudzi investīciju projekti jau bija ieplānoti, un daļa arī uzsākti. Tādēļ valsts atbalstu pagājušā gada aprīlī mēs lūdzām lielākoties tādēļ, lai pabeigtu šos uzsāktos projektus, kuri tika līdzfinansēti arī no Kohēzijas fonda un bija saistīti ar nākotnes paplašināšanos. Tas bija gan jaunais kravu perons, gan projekti biznesa aviācijas vajadzībām, vairāki skrejceļa atjaunošanas darbi u.c.," teica Odiņa.

Viņa skaidroja, ka visi šie darbi arī tika veikti, un pārsvarā mēs par tiem lidosta norēķinājās ar pašu līdzekļiem, jo pirms pandēmijas tie bijuši uzkrāti no peļņas. Tādēļ pārlaist pirmo pandēmijas vilni lidosta varējusi, lai arī nācās veikt taupības pasākumus, tostarp atlaist gandrīz 25% no darbiniekiem. Tāpat atceltas arī investīcijas, kuras nebija tik svarīgi īstenot tieši pagājušā gada laikā.

"Atbalstu no valdības mēs teorētiski pērn aprīlī saņēmām, bet tad, kā jau zināms, sākās garš process par to, kādā veidā mēs plānojam to atmaksāt. Līdz ar to Eiropas Komisijas pozitīvo lēmumu mēs saņēmām tikai šī gada 8.martā. Process bija garš un komplicēts, jo tikai oktobrī Eiropas Komisija veica izmaiņas, kas nosaka, kādā veidā valsts atbalsts un palīdzība tiek sniegta simtprocentīgām valsts kapitālsabiedrībām un kā no tā var iziet ne tikai caur privatizāciju vai caur to, ka paši izpērkam savas tā saucamās Covid-19 akcijas, kas reāli būtu neiespējami. Tas mums nāca ļoti par labu," atklāja lidostas valdes priekšsēdētāja.

Odiņa atzīmēja, ka tāpat, apkopojot pagājušā gada darbības rezultātus, kas bija labāki, nekā tika plānots aprīlī,

lidosta varējusi samazināt valsts atbalsta lielumu un prasīt 38 miljonu eiro ieguldījumu kapitālā, kā arī dividenžu atstāšanu lidostas rīcībā.

Rezultātā Eiropas Komisija lidostai apstiprināja atbalstu 35 miljonu eiro apjomā, ņemot vērā prognozes par tālāko attīstību. Tos gan lidosta vēl nav saņēmusi, jo pirms tam ir jāveic arī izmaiņas atsevišķos normatīvajos aktos. "Cerams, ka līdz Jāņiem mēs beidzot varēsim saņemt valsts atbalstu. Līdz ar to mums būs nodrošinājums, kas sedz pagājušā gada zaudējumus un paredzamos zaudējumus šogad. Tos mēs prognozējam lielākus nekā pērn," sacīja Odiņa.

Jau ziņots, ka lidostā "Rīga" šogad pirmajos četros mēnešos apkalpoti 162 908 pasažierus, kas ir par 87% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā. Tostarp lidostā "Rīga" ielidojuši 75 869 pasažieri, kas ir par 87,8% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt izlidojuši 87 039 pasažieri, kas ir par 86,2% mazāk nekā 2020.gada pirmajos četros mēnešos.

Vienlaikus 2021.gada aprīlī lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits salīdzinājumā ar 2020.gada aprīli strauji pieaudzis. Šogad aprīlī lidostā apkalpots kopumā 55 181 pasažieris, kas ir 18 reizes vairāk nekā pērn aprīlī, tostarp ielidojuši 27 513 pasažieri, kas ir 16,8 reizes vairāk nekā attiecīgajā mēnesī gadu iepriekš, bet izlidojuši - 27 668 pasažieri, kas ir pieaugums 19,5 reizes.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.