Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā; pērn Latviju pametuši teju 12 000 cilvēku

Cilvēki atpūšas Vērmanes dārza zālienā. Ilustratīvs foto FOTO: Evija Trifanova/LETA

Rīgā dzīvo 32% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē. Tāpat CSP apkopotie dati liecina, ka no Latvijas pērn izbraukuši teju 12 000 iedzīvotāju, bet kopumā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits pērn saruka par 3,2 tūkstošiem.

2021.gada sākumā Latvijā bija 1,893 miljoni iedzīvotāju, tostarp pilsētās dzīvoja 1,29 miljoni jeb 68% iedzīvotāju, bet laukos - 603 tūkstoši jeb 32% iedzīvotāju.

Rīgā pagājušajā gadā dzīvoja gandrīz 615 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 32% no visiem valsts iedzīvotājiem un 48% no pilsētu iedzīvotājiem. Tostarp visvairāk rīdzinieku dzīvo Purvciemā - 54 tūkstoši, kamēr Ķengaragā, Imantā un Pļavniekos ir no 41 līdz 45 tūkstošiem iedzīvotāju.

Apkopotie dati arī liecina, ka Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse jeb 52% valsts iedzīvotāju.

1

Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgas reģionu.

2020.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā - par 0,9% jeb 3,4 tūkstošiem. Savukārt lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē - par 1,8% jeb 4,5 tūkstošiem. Vienlaikus Vidzemē iedzīvotāju skaits samazinājās par 1,1% jeb 2,1 tūkstoti, Kurzemē - par 1,1% jeb 2,6 tūkstošiem, bet Zemgalē - par 0,9% jeb 2,1 tūkstoti. Rīgā iedzīvotāju skaits pērn saruka par 1% jeb 6,5 tūkstošiem.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka pēdējos 10 gados Latgale zaudējusi 17% jeb 52 tūkstošus iedzīvotāju, Vidzeme - 14% jeb 29 tūkstošus iedzīvotāju, Kurzeme -13% jeb 35 tūkstošus iedzīvotāju, Zemgale - 11% jeb 27 tūkstošus iedzīvotāju, Rīga - 7% jeb 45 tūkstošus iedzīvotāju, bet vienīgi Pierīgas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 2% jeb septiņiem tūkstošiem.

Pērn iedzīvotāju skaits saruka arī astoņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,5% jeb 263 cilvēkiem.

Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī - par 1,3% jeb 427 cilvēkiem, Daugavpilī - par 1,2% jeb 960 cilvēkiem, Rīgā - par 1% jeb 6502 cilvēkiem, Rēzeknē - par 1% jeb 261 cilvēku, Jēkabpilī - par 0,9% jeb 207 cilvēkiem, Liepājā - par 0,5% jeb 349 cilvēkiem, Jelgavā - par 0,3% jeb 181 cilvēku, bet vismazāk - Valmierā - par 0,2% jeb 47 cilvēkiem. Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Liepājā un Valmierā.

2020.gadā 19 novados no 110 iedzīvotāju skaits pieauga, un 15 no tiem bija Pierīgas novadi. Ārpus Pierīgas ļoti niecīgs iedzīvotāju skaita pieaugums (1-4 iedzīvotāji) bija Nīcas, Rucavas un Skrīveru novadā.

Lielāks pieaugums - par 35 iedzīvotājiem vairāk nekā gadu iepriekš reģistrēts Strenču novadā galvenokārt iekšzemes migrācijas dēļ no Rīgas un Valmieras. Visos novados, izņemot Siguldas novadu, bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija deviņos novados. Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Stopiņu novadā - par 5,5% jeb 638 cilvēkiem.

Jaunās teritoriālās reformas rezultātā 110 novadu vietā Latvijā būs 35 novadi. Pēc iedzīvotāju skaita lielākais būs Ogres novads ar 57,6 tūkstošiem iedzīvotāju un Valmieras novads - ar 51,4 tūkstošiem iedzīvotāju, bet vismazākais būs Valkas novads ar 7,6 tūkstošiem iedzīvotāju un Saulkrastu novads ar 9,2 tūkstošiem iedzīvotāju.

Iedzīvotāju skaita pieaugums pērn bija septiņos jaunajos novados - Mārupes, Ropažu, Ādažu, Ķekavas, Saulkrastu, Olaines un Salaspils. Piecos no tiem bija arī pozitīvs dabiskais pieaugums, taču galvenais iedzīvotāju skaita pieauguma faktors bija imigrācija.

Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits pērn saruka par 3,2 tūkstošiem

Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā samazinājās par 3,2 tūkstošiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 1989.gada, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Latvijā pagājušajā gadā no citām valstīm ieradās 8,8 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 2,4 tūkstošiem mazāk nekā 2019.gadā, bet no Latvijas aizbrauca 12 tūkstoši, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk.

Apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, iebraucēju skaits samazinājies par 21,2%, bet aizbraucēju - par 17,8%.

1

No Eiropas Savienības valstīm (bez Apvienotās Karalistes) pagājušajā gadā Latvijā ieradās 2,5 tūkstoši jeb 28% iebraucēju, savukārt no Apvienotās Karalistes iebrauca divi tūkstoši cilvēku jeb 22,2% no kopējā imigrantu skaita, kamēr 2019.gadā no Apvienotās Karalistes iebrauca 2,2 tūkstoši.

Tāpat pērn samazinājās imigrantu skaits no NVS valstīm, veidojot 2,9 tūkstošus, kas ir par 1,3 tūkstošiem jeb 31% mazāk nekā 2019.gadā, tostarp no Krievijas ieradās tūkstotis imigrantu.

Iebraucēju skaits no citām valstīm kopā samazinājās vairāk nekā par trešdaļu. Piemēram, no Indijas 2019.gadā ieradās 830 cilvēku, kuri uzskatāmi par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet pērn šo cilvēku skaits bija gandrīz uz pusi mazāks - 427, piebilda statistikas pārvaldē.

2020.gada imigrācijā 4,7 tūkstoši jeb 53% iebraucēju bija remigranti - Latvijas pilsoņi un nepilsoņi,

1

kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija, savukārt 2019.gadā remigrantu skaits bija 5,1 tūkstotis jeb 46%. Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.

Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 12 tūkstoši iedzīvotāju,

1

tostarp uz Eiropas Savienības valstīm 2020.gadā emigrēja 7,9 tūkstoši, kas bija par 13,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2020.gadā samazinājās par 37% - emigrēja 1,9 tūkstoši, kamēr 2019.gadā - 2,9 tūkstoši. Uz Vāciju izbrauca 2,3 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 23% mazāk nekā 2019.gadā, bet nedaudz vairāk par tūkstoti emigrantu devās uz Nīderlandi.

Pērn par 11% samazinājās arī emigrācija uz NVS valstīm.

No pagājušajā gadā emigrējušajiem iedzīvotājiem 69% bija Latvijas valstspiederīgie (2019.gadā - 72%).

2021.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,893 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 14,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk nekā 2019.gadā, proti, par 0,76% salīdzinājumā ar 0,64% gadu iepriekš,

1

tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,59% un migrācijas dēļ - par 0,17%. Pēdējos četros gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību.

Uz augšu
Back