Rēzeknē no sievietes konta izkrāpti vairāk nekā 1000 eiro

Telefons. Ilustratīvs attēls. FOTO: Pixabay

Šonedēļ no kādas sievietes bankas konta Rēzeknē ar viltu izkrāpti vairāk nekā 1000 eiro, informēja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Lāsma Kursīte.

Sievietei zvanījusi kāda nenoskaidrota persona, saucot sevi par bankas darbinieku. Iemantojot personas uzticību, no bankas konta izkrāpti vairāk nekā 1000 eiro.

Policija aicina ņemt vērā, ka viltvārži zvana laikā informē personu par it kā aizdomīgu darījumu bankas kontā un, lai to anulētu, lūdz nosaukt kartes numuru, PIN kodu un citu sensitīvu informāciju. Krāpnieku mērķis ir iegūt citas personas piekļuves rīkus - lietotāja vārdu, paroles, maksājumu karšu datus, "SmartID" PIN kodus, lai vēlāk iegūtu piekļuvi konkrētās personas elektroniskiem finanšu līdzekļiem un pārskaitītu tos uz ārzemju kontiem, kurus izsekot ir ļoti grūti.

Likumsargi atgādina, ka bankas darbinieki nekad attālināti neprasīs sniegt iepriekšminētos datus. Ja tiek saņemts aizdomīgs zvans, e-pasts vai jebkāda cita informācija, uzreiz jāsazinās ar banku, iesaka policijā. Tāpat gadījumos, ja tiek zvanīts ar līdzīgu pieprasījumu, par to noteikti jāinformē policija, piefiksējot tālruņa numuru no kura saņemts zvans.

Policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nekādā gadījumā neuzticēt savus personas datus citiem cilvēkiem. Likumsargi aicina nevienam neatklāt savu interneta bankas paroli un pieejas kodus, kā arī šādus datus nesūtīt elektroniskajās vēstulēs.

Tāpat policijā saņemts iesniegums no kādas Rēzeknes novada iedzīvotājas, kura bija veikusi vairāk nekā 3000 eiro lielu avansa maksājumu par traktortehniku, taču tehnika netika piegādāta un ar pārdevēju atkārtoti sazināties vairs nav izdevies.

Policija aicina būt vērīgiem, jo krāpnieki sludinājumu portālos ievieto fotogrāfijas ar attiecīgo lauksaimniecības tehniku un tās tehnisko aprakstu, piedāvājot to iegādāties par izdevīgāku cenu, kas parasti ir zemāka par tirgus cenu. Sludinājumos var tikt norādīti gan Latvijā, gan ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi, kā arī banku konti, kas tika konstatēts arī šajā gadījumā. Lai iegūtu pircēju uzticību, sludinājumā tika ievietoti esoša uzņēmuma dati. Krāpnieki uzdodas par jau eksistējošu un zināmu firmu darbiniekiem, kā arī izmanto līdzīgu konkrēto firmu dīleru e-pasta adreses.

"Lai neuzķertos uz šiem sludinājumiem, potenciālajiem pircējiem nepieciešams kārtīgi pārliecināties, kā ir uzrakstīts firmas nosaukums un darbinieka e-pasta adrese. Visbiežāk tiek veidoti līdzīgi nosaukumu, vien pamainot kādu burtu vai variējot ar pieturzīmēm e-pasta adresē, tādējādi maldinot un izkrāpjot no pircēja naudu par neeksistējošu preci," iesaka Kursīte.

Piesaistot potenciālos pircējus, krāpnieki darījuma laikā ar viņiem sazinās telefoniski vai sarakstoties e-pastā.

"Savstarpējā komunikācija notiek līdz brīdim, kad krāpnieki potenciālajam klientam nosūta sagatavotu rēķinu par pirmās iemaksas veikšanu, lai organizētu tālāku preces pārdošanu. Tiklīdz persona ir veikusi attiecīgo samaksu, komunikācija beidzas un no krāpnieka un pirktās preces vairs nav ne vēsts, ko apliecina arī šis nesenais gadījums," shēmu aprakstīja policijas pārstāve.

Policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un neiegādāties preci, kas pirms tam nav redzēta dzīvē. Tāpat arī nevajadzētu veikt avansa maksājumus, pirms nav pārliecības par konkrētās preces esamību un to, vai tā tik tiešām atrodas pārdevēja īpašumā.

Uz augšu
Back