Vidējā bruto darba alga pirmajā ceturksnī Latvijā pieauga par 9,5%

Ilustratīvs foto FOTO: Cilinskas/Shutterstock

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1207 eiro, kas ir par 9,5% jeb 105 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp arī privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada pirmajā ceturksnī augusi par 9,5%, sasniedzot 1208 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 9,7%, sasniedzot 1211 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajā ceturksnī bija 1181 eiro, kas ir pieaugums par 11,2% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Vienlaikus samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pieaugusi par 7,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni jeb no 7,39 līdz 7,92 eiro.

2021.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2020.gada ceturto ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā pieaugusi par 1,6%, savukārt stundas samaksa samazinājusies par 4,1%.

Savukārt vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, 2021.gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 891 eiro jeb 73,9% no bruto algas. Gada laikā tā pieaugusi par 9,6%.

Vienlaikus neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7%.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka no 2021.gada 1.janvāra Latvijā pieauga minimālā alga - no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3%, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada pirmajā ceturksnī bija 939 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni, kad bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu bija 860 eiro, tā pieaugusi par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas šogad pirmajā ceturksnī bija 702 eiro, kas ir pieaugums par 10,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Statistikas pārvaldē arī minēja, ka

vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas -

gada laikā darbību sākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Covid-19 pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu ietekmē 2021.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 61,3 tūkstošiem jeb 8,2%. To ietekmēja darbinieku atlaišana, darba slodžu samazināšana un darbinieku skaita kritums izmaksāto dīkstāvju pabalstu dēļ.

Darba samaksas fonds Latvijā kopumā nedaudz pieauga - par 0,6% jeb 14,3 miljoniem eiro.

2021.gada pirmajā ceturksnī septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.

No minētajām nozarēm gada laikā vidējais atalgojums strauji pieaudzis veselības un sociālās aprūpes nozarē - no 1139 līdz 1440 eiro jeb par 26,5%.

Vismazākā vidējā darba samaksa 2021.gada pirmajā ceturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 716 eiro, izglītības jomā - 950 eiro, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - 983 eiro.

Vidējā mēneša bruto darba samaksa šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni, visstraujāk pieauga Latgalē - par 12,5%, bet lēnākais pieaugums bija Pierīgā - par 6,6%. Lielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā - 1358 eiro, savukārt mazākā tā bija Latgalē - 842 eiro, kas ir par 38% mazāk nekā valsts galvaspilsētā.

Kopējās stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citas ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,34 līdz 9,9 eiro jeb par 6%, ko ietekmēja nostrādāto stundu skaita samazinājums par 5,7%, kamēr kopējo darbaspēka izmaksu summa gandrīz nemainījās (pieaugums 0,02%).

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei - mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Uz augšu
Back