Viedoklis ⟩ Maksā par šo – maksā par neko

Romans Vitkovskis "Paziņojums" FOTO: Romana Vitkovska karikatūra

Denacionalizācijas procesa nepilnības daudziem nekustamā īpašuma (NĪ) īpašniekiem diemžēl vismaz 25 gadus maksā dārgi vārda tiešā nozīmē.

Dalītais NĪ – ēka pieder vienam, bet zeme citam – ir izraisījis neattaisnojami kļūdainu vienotu pieeju NĪ kadastrālai vērtēšanai un aplikšanai ar nekustamā īpašuma nodokli par spīti tam, ka 80% īpašumu zeme un ēkas pieder vienam un tam pašam īpašniekam/kiem. Tā bija kļūdaina pieeja no paša sākuma, jo vairākums tiek mocīts mazākuma dēļ. Dalītā īpašuma īpašnieki pārmaksā, jo negribot ir nonākuši nomnieku statusā un maksā NĪN + zemes nomas maksu, bet pārējie divreiz maksā NĪN par vietu (zemei un ēkām), kā arī lielu daļu par zaudējumiem gadījumā, kad ēku kvalitāte neatbilst zemes vērtībai un pārdošanas gadījumā ēkas ir jānojauc.

Daudzus dziļi satrauc Valsts zemes dienesta (VZD) 2020. gadā izstrādātās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, saskaņā ar kurām daudziem necila īpašuma kadastrālā vērtība ir izaugusi pat pieckārtīgi un būtiski pārsniedz tirgus cenu. Šo VZD izstrādāto novērtējumu par tirgus vērtībām neatbilstošu atzinusi Nekustamā īpašuma sertificēto vērtētāju asociācija un citi speciālisti, bet VZD tās nemaina un netaisās mainīt, kā arī nereaģē TM un valdība. Tāpēc fakts, ka pagaidām šīs jaunās kadastrālās vērtības nepiemēro nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam, kā arī tieslietu ministra J.Bordāna solījumi, ka pirms tam Finanšu ministrijai būtu jāmaina NĪN likums, nenomierina. Ir taču skaidrs, ka nekādi NĪN likuma grozījumi nevar novērst vairākkārtīgas nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību novirzes no tirgus (proti -  faktiskajām) vērtībām.

Romans Vitkovskis "Paziņojums" FOTO: Romana Vitkovska karikatūra

Šeit jāatzīmē, ka pats nekustamā īpašuma kadastrālais novērtējums ir metodoloģiski kļūdains (to pēc būtības neapstrīd arī pats VZD): gan zemesgabala kadastrālajā novērtējumā, gan uz tā esošās ēkas kadastrālajā novērtējumā tiek ņemta vērā zemesgabala atrašanās vieta, lai gan ēkas vērtību tā neiespaido. VZD šādu pieeju pamato ar to, ka NĪN likums paredz, ka zeme un uz tās esošās ēkas tiek apliktas ar nodokli katra par sevi un ar dažādām likmēm. Taču šis apstāklis nedrīkst palielināt kopējo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Pretējā gadījumā nodoklis vienkārši tiek uzlikts netaisnīgi. Jāņem vērā, ka tie īpašnieki, kuriem pieder tikai ēkas vai to daļas (dzīvokļi), tāpat netieši maksā NĪN par zemi, kuru ir spiesti nomāt. NĪ nepārdod atsevišķi – ēkas un zemi, bet kopā, tāpēc tirgus vērtībām adekvātu kadastrālo novērtējumu ir iespējams sasniegt, tikai sākotnēji novērtējot visa nekustamā īpašuma kā vienota veseluma vērtību, jo esošās ēkas atsevišķos gadījumos var pat samazināt šā īpašuma kopējo vērtību. Ēku vērtība atsevišķi savukārt būtu nosakāma kā starpība starp nekustamā īpašuma kopējo vērtību un zemes vērtību.

Uz daudzu iebildumiem par viņu īpašumiem aprēķināto nekustamā īpašuma kadastrālo novērtējumu VZD atbildēs uzsvērts, ka problēmas esot jāatrisina Finanšu ministrijai ar NĪN likuma grozījumiem. Iespējams, ka NĪN likuma grozījumi tiešām ir nepieciešami, piemēram, būtu nepieciešama likuma norma, kas aizliedz NĪN palielināšanu pensionāriem. Šie grozījumi tomēr nevar novērst kļūdas pašā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aprēķina metodoloģijā/formulā. Dīvaini, ka uz sašutumu par esošo situāciju ar NĪ bezkompromisa tiesiskuma sludinātāji JKP reaģē, uzveļot vainu FM. Tā vietā, lai mainītu formulu, JKP prasa, lai ar NĪN likmēm labotu ar šo formulu iegūtos absolūti greizos vērtējumus, tā iegūstot visai beztiesisku rezultātu.

Vairākās vietās, piemēram, Jūrmalā, daudzi NĪ īpašnieki jau labu laiku dzīvo uz pašvaldības žēlastības rēķina, saņemot NĪN atlaides, bet kas notiks, ja pašvaldības budžets nonāks grūtībās? Atbilde nav tālu jāmeklē – daudzi būs spiesti steidzīgi pārdot savus īpašumus par sviestmaizi un pārcelties citur. Vienīgā mājokļa neaplikšana ar NĪN un citas iniciatīvas nerisina NĪ jautājumu pilnībā, bet tikai daļēji.

Piemēram, NĪN neapliekamais minimums 100 000 eur nerisina tā jūrmalnieka problēmu, kas dzīvo uz savas zemes vecā mājā kāpu zonā, jo viņa īpašuma vērtība ir 10x lielāka. Tāpat vienīgais mājoklis Latvijā var būt veselam baram miljonāru tajā pašā Jūrmalā.

2

Var piekrist, ka NĪ aplikšana ar nodokli ir jāpilnveido: iespēja dzīvot savā īpašumā taču nevar būt atkarīga no pašvaldības labvēlības, bet ir jāgarantē ar likumu. Tomēr problēmas risinājums būtu jāsāk no pareizā gala. Šajā sakarā jāatzīmē, ka Tieslietu ministrijai beidzot būtu jāatrisina dalītā īpašuma problēma. Dalītais īpašums taču ir viduslaikiem raksturīgs īpašuma attiecību veids, kura novēršanu Latvijas Civillikuma izstrādātāji bija atrisinājuši jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Tieslietu ministrijas un attiecīgo Saeimas komisiju bezspēcība šajā jautājumā rada aizdomas par zemes īpašnieku (mūslaiku rantjē) interešu lobēšanu.

Otrs svarīgākais solis būtu tirgus vērtībām adekvāta NĪ kadastrālā novērtēšana, par ko runājām iepriekš. Visbeidzot būtu jāizstrādā vienkāršs un saprotams NĪN nodoklis, saskaņā ar kuru ar nodokli tiktu aplikts NĪ kā vienots veselums (viena likme) un būtu paredzēta sociālajai situācijai atbilstoša atvieglojumu sistēma, šeit varētu iederēties arī norma par ar NĪN neapliekamo minimumu.

Tas viss būtu jāņem vērā, izvēloties, par ko balsot.

Uz augšu
Back