Vairāk nekā trešdaļa (35%) Latvijas iedzīvotāju vēlētos, lai viņu apkaimē vai pilsētā būtu vairāk koku un zaļās zonas. 21% situāciju apzaļumošanas jomā vērtē kā viduvēju, 38% situācija apmierina, bet 5% uzskata, ka situācija ir kritiska un ļoti nepieciešams to uzlabot, liecina "Mežpils alus" un pētījumu centra "Norstat" veiktās aptaujas dati.
Lielo pilsētu (Ventspils, Liepājas, Jūrmalas, Jelgavas, Valmieras, Jēkabpils, Rēzeknes, Daugavpils) iedzīvotāji situāciju vērtē pozitīvāk, nekā rīdzinieki – Rīgā situāciju kā ļoti apmierinošu vērtē vien 25% iedzīvotāju, kamēr lielajās pilsētās – 31%. Savukārt atbildi, ka situācija apmierina, taču koku varētu būt vairāk, snieguši 38% rīdzinieku un 41% lielo pilsētu iedzīvotāju.
Aptaujas dati liecina, ka par koku un zaļo zonu trūkumu lielākoties raizējas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā. Vēlmi pēc vairāk kokiem visaktīvāk pauž respondenti vecumā no 40 līdz 49 gadiem (45%), kā arī aptaujātie vecumā no 18 līdz 29 gadiem (36%) un no 30 līdz 39 gadiem (35%). Arī starp respondentiem, kuri situāciju vērtē kā kritisku, jauniešu (vecumā no 18 līdz 29 gadiem) ir procentuāli vairāk.
“Analizējot pētījuma datus, redzams, ka vēlmi pēc zaļajām zonām un kokiem savā apkaimē vai pilsētā izjūt visas Latvijas iedzīvotāji, lai gan galvaspilsētā šis jautājums ir aktuālāks. Jautājumam par pilsētvides uzlabošanu noteikti jābūt ikviena reģiona un pilsētas dienaskārtībā, turklāt arī ikviens no mums individuāli var sniegt savu ieguldījumu, lai kopīgi radītu iespēju dzīvot zaļākā vidē,” norāda “Mežpils alus” mārketinga vadītāja Evita Dadzīte.
Nepieciešamību pēc plašāka apzaļumošanas vienlīdz aktīvi pauž gan latviešu, gan krievu tautības iedzīvotāji. To, ka situācija ir apmierinoša, bet koku varētu būt vairāk, norāda 34% latviešu un 36% krievu tautības iedzīvotāji, bet to, ka situācija ir kritiska un ir ļoti nepieciešams to uzlabot attiecīgi norāda 4% un 5%. Arī analizējot respondentu atbildes un izglītības līmeni, iespējams secināt, ka papildus koku un zaļo zonu nepieciešamību vienlīdz aktīvi atbalsta dažāda līmeņa izglītību ieguvuši aptaujātie (33% - ar pamatizglītību, 37% - ar vidējo vispārējo, 31% - ar vidējo speciālo un 37% - ar augstāko izglītību). “Pozitīvi, ka jautājumā par pilsētu apzaļumošanas nepieciešamību un zaļo zonu veidošanu, dažādas sabiedrības grupas ir vienisprātis. Tas stiprina pārliecību, ka kopīgiem spēkiem, iesaistoties dažādās iniciatīvās, spēsim padarīt mūsu kopējo dzīves telpu patīkamāku un zaļāku,” piebilst E.Dadzīte.
Kopumā aptaujas dati liecina, ka jautājumā par pilsētu un apkaimju apzaļumošanā ir liels darbības potenciāls ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, turklāt šādas iniciatīvas saņemtu lielas sabiedrības daļas atbalstu.
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju pieredzi koku stādīšanā un viedokli par pilsētu apzaļumošanu, “Mežpils alus” sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat” veica aptauju, aptaujājot 1000 respondentus izlases veidā visā Latvijā 2021. gada martā.
