Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija šodien pirms galīgā lasījuma skatīs Valsts prezidenta Egila Levita Saeimā iesniegto "Latviešu vēsturisko zemju likuma" projektu.
Levita iesniegto "Latviešu vēsturisko zemju likumu" izskatīs Saeimas komisijā (2)
Likumprojekta mērķis ir stiprināt iedzīvotāju identitāti un piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm - Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei.
Likumprojektā atbalstīti arī vairāki deputātu un atbildīgās komisijas priekšlikumi. Tajā noteikta pilsētu un pagastu piederība latviešu vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei, Sēlijai un Rīgai, kā arī valsts un pašvaldību pienākumi šā likuma mērķa sasniegšanai. Sākotnēji šajā normā nebija pieminēta Rīga, taču tā tika iekļauta, atbalstot deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu.
Tomēr likumprojekta preambulā minētajā vēsturisko zemju uzskaitījumā Rīga nav pieminēta.
Reizē Saeimas deputāti iepriekš nolēma no Vidzemes kā latviešu vēsturiskās zemes izslēgt Jūrmalas valstspilsētu, taču atbalstu neguva deputāta Valaiņa priekšlikums par tās iekļaušanu Zemgales vēsturiskajās zemēs.
Līdz ar to pašlaik Jūrmalas valstspilsēta ir izslēgta no likumprojekta pielikuma par vēsturiskajās zemēs ietilpstošajām teritorijām. Iespējams, šo jautājumu politiķi mēģinās risināt likumprojekta galīgajā lasījumā.
Jūrmala kā Vidzemei piederīga teritorija ir iezīmēta likumprojekta pielikumā esošajā kartē.
Likumprojekta preambulā teikts, ka Latvijas Republika 1918.gada 18.novembrī ir izveidota latviešu nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā uz negrozāmās latviešu nācijas valstsgribas pamata, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes - Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju.
"Apvienota un nedalāma Latvija starptautiskos līgumos noteiktās robežās ir viens no neaizskaramajiem Latvijas valsts konstitucionālās identitātes elementiem, kas garantē latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un ilgtspēju cauri gadsimtiem," teikts topošajā likumā.