Jēkabpils novada domē 19 deputātu krēslus dalīs deviņas partijas

Lielāko balsu skaitu (21,01%) ieguvusi partija "Latvijas attīstībai", kuras sarakstā kandidē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā nonākušais un Jēkabpils mēra amatu pametušais Aivars Kraps. Tiesa, viņš sarakstā ir ar otro numuru, bet tā līdere ir Krustpils novada domes deputāte Elīna Serkova, kura iepriekšējā sasaukumā pārstāvēja Jēkabpils reģionālo partiju.

Nedaudz mazāku vēlētāju atbalstu guvusi Latvijas Zaļā partija, par kuru nobalsoja 17,63% vēlētāju. Tās saraksta galvgalī ir bijušais Jēkabpils mērs Raivis Ragainis. Viņa pārstāvētajā sarakstā iekļauta arī Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe. Pašlaik viņa domē pārstāv vēlētāju apvienību "Vienoti mūsu novadam".

Nākamās četras partijas šķir vien pāris procentpunkti. "Apvienība "Iedzīvotāji"" vēlēšanās ieguva 10,02% balsu, un to pārstāv Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks, Aknīstes domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vanags un izpilddirektors Jānis Gavars, kā arī Krustpils novada pašvaldības izpilddirektore Sanita Lūse.

"Jaunā konservatīvā partija" (JKP) vēlēšanās ieguvusi 9,23% balsu. JKP pirmais numurs šajās vēlēšanās ir Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags. "Jēkabpils reģionālā partija", kas startē bijušo pilsētas mēru Leonīdu Salceviču kā pirmo sarakstā, ieguvusi 8,31% balsu.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ieguvusi 8,03% balsu, partijas pirmais numurs vēlēšanās ir Krustpils novada domes deputāts Kārlis Stars.

Piecu procentu robežu pārsniedza arī Latvijas Reģionu apvienības un partijas "Vienotība" kopīgais saraksts, kas ieguva 6,99% no balsīm. Teju tikpat lielu atbalstu ieguva Latvijas Zemnieku savienība, par ko nobalsoja 6,66% vēlētāju. Tuvu ir arī partija "Saskaņa", par ko atdoti 6,3% balsu.

Visas minētās partijas ir ievēlētas jaunajā Jēkabpils novada domes sasaukumā.

Partija "Progresīvie", ko vēlēšanās pārstāvēja Jēkabpils vicemēre Kristīne Ozola, kura pašlaik faktiski pilda domes priekšsēdētājas pienākumus, iegūstot 2,15% balsu, domē neiekļuva. Līdzīgs rezultāts un vēlēšanu iznākums ir arī partijai "Par cilvēcīgu Latviju" (iepriekš - "KPV LV") - par to nobalsoja 2,38% vēlētāju. Ar 0,7% balsu vēlēšanas noslēgusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kas jaunajā domes sasaukumā arī netiks pārstāvēta.

Kuri kandidāti ievēlēti?

Tostarp pa četriem mandātiem ieguvušas "Latvijas attīstībai" un Latvijas Zaļā partija (LZP), pa diviem - "Apvienība "Iedzīvotāji"", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), Jaunā konservatīvā partija (JKP), Jēkabpils reģionālā partija, savukārt pa vienam mandātam ieguvis Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un "Vienotības" kopīgais saraksts, partija "Saskaņa" un Latvijas Zemnieku savienība (LZS).

No "Latvijas attīstībai" Jēkabpils novada domē ievēlēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā nonākušais un Jēkabpils mēra amatu pametušais Aivars Kraps, SIA "Jēkabpils autobusu parks" valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis, Krustpils novada pašvaldības deputāte Elīna Serkova un Saukas dabas parka biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Raščevskis.

No LZP ievēlēts bijušais Jēkabpils mērs Raivis Ragainis, Jēkabpils pilsētas domes deputāts Aigars Nitišs, SIA "JK Namu pārvalde" valdes priekšsēdētājs Ainars Vasilis un SIA "Sedumi" valdes locekle Aija Bojāre.

No "Apvienības "Iedzīvotāji"" ievēlēts Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks un pašvaldības kancelejas vadītāja Daina Vītola. No NA ievēlēti Krustpils novada domes deputāti Daina Kalve un Kārlis Stars.

No JKP ievēlēts Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags un ZS "Pūpoli" pārvaldnieks Kaspars Štolnieks, no Jēkabpils reģionālās partijas - finanšu ministra padomnieks Leonīds Salcevičs un Jēkabpils domes deputāts Māris Dimants.

Savukārt no LRA un "Vienotības" kopīgā saraksta ievēlēts SIA "Marteks" vadītājs Mārtiņš Svilis, no LZS - Jēkabpils domes deputāte Līga Kļaviņa, bet no "Saskaņas" - Jēkabpils pilsētas domes deputāts Andrejs Gavrilovs.

Jau ziņots, ka pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 327 938 iedzīvotāji jeb 34,01% balsstiesīgo, liecina CVK jaunākie apkopotie dati. Tā ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.