/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Pēc plašajiem protestiem Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība, šķiet, pārskatījusi ieceri uzcelt galvaspilsētā Ķīnas Fudaņas universitātes pilsētiņu.
Orbāna oponenti bažījas, ka šis divu miljardu ASV dolāru lielais projekts iedragās augstākās izglītības kvalitāti un palīdzēs Pekinai palielināt savu ietekmi Ungārijā un Eiropas Savienībā (ES).
Demonstranti apsūdzēja Orbānu un viņa valdošo konservatīvo partiju "Fidesz" par izdabāšanu Ķīnai.
Kāda Orbānam tuvu stāvoša amatpersona svētdien atklāja, ka universitātes pilsētiņa pat vēl neatrodas plānošanas stadijā, un norādīja, ka, tiklīdz plāns būs izstrādāts, kas varētu būt 2023.gada sākumā, tas tiktu nodots balsošanai referendumā Budapeštas pilsoņiem.
Orbāns veidojis draudzīgas attiecības ar Ķīnu, tostarp atbalstījis lielus kopējus biznesa projektus, un šogad vairākkārt bloķējis ES paziņojumus, kuros nosodīti cilvēktiesību pārkāpumi Ķīnā.
Saskaņā ar mediju ziņoto Ungārijas valdība bija gatava maksāt par Ķīnas Fudaņas universitātes pilsētiņas būvniecību ar aizdevumu no Ķīnas. Tas būtu pirmais šāda veida komplekss Eiropā.
Budapeštas liberālais mērs Ģērģejs Kāračoņs, kas gatavojas sacensties ar Orbānu nākamā gada parlamenta vēlēšanās, sestdien izteicās, ka protesti pret universitātes pilsētiņas projektu simbolizē ungāru pretestību valdības uzspiestiem lēmumiem.
Jau vēstīts, ka tūkstošiem ungāru sestdien demonstrācijā Budapeštā protestēja pret šo projektu.
Kāračoņs mītiņā uzsvēra, ka Budapeštas iedzīvotāji nevēlas, ka galvaspilsētā par ungāru nodokļu maksātāju naudu tiek būvēta elitāra ķīniešu skola.
Orbāna valdība apgalvo, ka Fudaņas universitātes filiālē tūkstošiem Ungārijas un ārvalstu studentu varēs iegūt kvalitatīvu izglītību. Projekts ietvertu arī senāku plānu šai vietā uzbūvēt kopmītņu kompleksu tūkstošiem ungāru studentu, tomēr Kāračoņs paudis bažas, ka lielāko teritorijas daļu aizņems Fudaņas universitātes pilsētiņa.
Fudaņas universitāte, kas ir viena no Ķīnas pazīstamākajām augstskolām, pirms diviem gadiem no saviem oficiālajiem statūtiem svītroja atsauces uz domas brīvību, un tas ir vēl viens apstāklis, kas raisījis bažas Ungārijas akadēmiskajās aprindās.