Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes attīstības sadarbības ministru neformālajā sanāksmē, kas norisināsies 14.jūnijā, paredzēta viedokļu apmaiņa par ES sadarbības iespējām un izaicinājumiem ar valstīm ar vidējiem ienākumiem, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais informatīvais ziņojums, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.
Paredzēts, ka diskusijās dalībvalstis pārrunās, kāds ir ES līdzšinējais ieguldījums un turpmākās sadarbības iespējas ar valstīm ar vidējiem ienākumiem, ievērojot ES prioritātes, atbalstot tās zaļā un iekļaujošā atlabšanā no Covid-19 radītajām sekām, kā arī ilgtspējīgā pārejas procesā ar saskanīgu globālo darbību.
Informatīvajā ziņojumā atzīmēts, ka valstu grupa ar vidējiem ienākumiem nav viendabīga, jo ietver valstis ar plašu ienākumu amplitūdu uz vienu iedzīvotāju - no 1036 ASV dolāriem (852 eiro) līdz 12 535 ASV dolāriem (10 307 eiro) - un kurās arī ir ļoti nevienlīdzīgas sabiedrības un izaicinājumi, ar kurām tās saskaras.
ĀM skaidroja, ka strauji mainīgais ģeopolitiskais konteksts, Covid-19 krīze un jauna plānošanas cikla sākšana ir palielinājuši vajadzību pēc tālākas ES politikas virzības.
Covid-19 krīzes radījusi nesamērīgu ietekmi uz jaunattīstības valstīm, tostarp valstīm ar vidējiem ienākumiem, par ko liecina attīstības ietekmes mazināšanās, negatīvā ietekme uz tautas attīstību, jo īpaši attiecībā uz meitenēm un sievietēm, kā arī sociālekonomisko problēmu saasināšanās, jo īpaši nabadzība, pieaugošā nevienlīdzība un politiskā nestabilitāte. Papildus šķēršļu novēršanai ir jāveido partnervalstu noturība un jāveicina iekļaujoša un ilgtspējīga atveseļošana saskaņā ar pieeju "atjaunot labāk un videi nekaitīgāk".
Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka ES ir jāturpina sadarbība ar valstīm ar vidējiem ienākumiem gaidāmā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) "Globālā Eiropa" ietvaros, atzīstot valstu ar vidējiem ienākumiem dažādo raksturu, problēmas un plašo ģeogrāfisko tvērumu.
Svarīgi ir atbalstīt partnerību pielāgošanu konkrētām valstīm raksturīgām situācijām un reģionālajai dinamikai, novērtējot dialogu ar attiecīgajiem partneriem, tostarp pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, nolūkā nodrošināt līdzdalību un labāku saskaņotību ar to stratēģijām un finansēšanas vajadzībām.
ĀM skaidroja, ka NDICI ir globāls instruments, kas sniegs stratēģisku pieeju un ļaus sadarboties ar partnervalstīm, un kuras pamatā ir ES politikas īstenošana. Jaunās plānošanas jeb programmēšanas ietvaros saskaņotām darbībām un kopējām iniciatīvām ir potenciāls sadarbības uzlabošanai ar valstīm ar vidējiem ienākumiem, tostarp Eiropas komandas iniciatīvu ietvaros, veidojot liela mēroga iniciatīvas ar pārveidojošu ietekmi partnervalstīs, kas ir saskaņā ar ES stratēģiskajām prioritātēm un partnervalstu vajadzībām un attīstības plāniem.
Sadarbībā ar valstīm ar vidējiem ienākumiem partnervalstīm attīstības sadarbībā iezīmējas daudzpusēja un elastīga pieeja, pilnībā un efektīvi izmantojot Eiropas komandas pieeju. Atkarībā no partnervalstu attīstības statusa un vajadzībām ES un dalībvalstu sadarbības veidi cita starpā var ietvert politisko un politikas dialogu, inovatīvus finanšu instrumentus, dotācijas, tostarp budžeta atbalstu, zināšanu apmaiņu, savstarpēju tehnisko palīdzību un publiskā sektora ekspertīze un publisko diplomātiju.
ĀM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā akcentēts, ka Latvijas attīstības sadarbības prioritārās partnervalstis ir valstis ar vidējiem ienākumiem Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģionos. Tāpat paredzēts, ka sanāksmē Latvija uzsvērs sadarbības ar valstīm ar vidējiem ienākumiem nozīmi, īpaši globālo un daudzveidīgo izaicinājumu priekšā, veidojot pielāgotu pieeju sadarbībai ar partnervalstīm, lai atbildētu uz atšķirīgajiem izaicinājumiem.
Tāpat Latvija uzsver labas pārvaldības, tostarp institūciju veidošanas, kapacitātes, cīņas pret korupciju nozīmi,
tāpat arī izglītības, dzimumu līdztiesības un pilsoniskās sabiedrības atbalsta nozīmi. Latvijas ieskatā, aizvien būtiska ir kapacitātes veicināšana un reformas.
Latvija arī uzsver, ka Covid-19 rezultātā pierādījies, cik svarīgs ir atbalsts tautas attīstības veicināšanai, tostarp veselības sistēmu stiprināšanai, izglītības veicināšanai, uzsverot digitālās attīstības nozīmi. Valsts nostāja paredz arī to, ka Latvija atbalsta Eiropas komandas pieeju un iekļaujošo darbu partnervalstīs, uzsverot dalībvalstu īpašo pieredžu un ekspertīzes izmantošanas nozīmi.
Latvijas ieskatā, pilnvērtīgākām partnerībām ir būtiska arī partnervalstu iesaiste un atbildības uzņemšanās dažādu izaicinājumu risināšanā. Tāpat Latvija uzsver stratēģiskās komunikācijas nozīmi sadarbībā ar partnervalstīm, atspoguļojot ES attīstības sadarbības centienus.
