"Zemnieku saeimas" priekšstāvis "uzsprāgst" sarunā ar ministru Plešu (33)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs piedalās Lielās Talkas 2021 ietalkošanas pasākumā pie Brīvības pieminekļa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs piedalās Lielās Talkas 2021 ietalkošanas pasākumā pie Brīvības pieminekļa. Foto: Paula Čurkste/LETA

Otrdien augstos toņos notikusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artura Toma Pleša (AP) tikšanās ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem "par videi labvēlīgas saimniekošanas prakses iespējām", kurā lauksaimnieki pieprasa ministram atvainoties par reklāmas saturu, kas tapusi ar valsts finansējumu. Tiesa, lauksaimnieku vidū ir pārstāvēti dažādi viedokļi - kamēr "Zemnieku saeimas" vadītājs sarunā ar ministru burtiski uzsprāga, bioloģiskie lauksaimnieki, biškopji un citi pauda atbalstu Plešam. 

Strīda pamatā ir raidījums, kas 21.maijā atskaņots radiostacijā EHR. Iepriekš izplatītajā paziņojumā Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari pārstāvošās organizācijas paudušas sašutumu, ka radio ēterā atskaņotajā ierakstā teatrāla skeča formātā integrēti "nepatiesi un apvainojoši vēstījumi", tostarp tiek apgalvots, ka gan  bišu, gan ūdens pasaulē lauksaimnieks "pavisam noteikti ir slavens masu slepkava" un ka, smidzinot rapša sējumus, notiek bišu dravu noslepkavošana, turklāt lauksaimnieku ieinteresētība ir tikai peļņas gūšanā;

Tāpat ierakstā Latvijas lauku saimniecībās izmantotās izejvielas ierakstā esot nosauktas par ”mēsliem", un tiekot nepatiesi ilustrēts, ka Latvijā gadu no gada tiek audzēts viens un tas pats “nomiglotais rapsis”, kā rezultātā augsne tiek noplicināta, kļūst vienveidīga un drīz nekam nebūs derīga, tiek apgalvots, ka kontracepcija drīz nebūs nepieciešama, jo visi cilvēki no ”pesticīdiem” būs kļuvuši neauglīgi, kā arī tiek “teatrāli norādīts uz to, ka, veicot lauku smidzināšanu, lauksaimniekiem ir attīstītas elpošanas problēmas”.

Lauksaimniecības organizāciju ieskatā šis ieraksts ir "rupja sabiedrības šķelšana un neiecietības kultivēšana, tīši un aizskaroši vēršoties pret lauksaimniecības nozari", kā arī "klaji kaitnieciska valstij būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm un abām lielākajām eksporta nozarēm”. Par to viņi pieprasījuši publisku atvainošanos gan no Pleša, gan radiostacijas EHR, pretējā gadījumā draudot ar plašām protestu akcijām.

Šodien, tiekoties ar Plešu, lauksaimnieku organizāciju pārstāvji kritizēja ministru un pieprasīja pildīt viņu izvirzītās prasības un atbildēt uz jautājumiem.

Sarunas gaitā ministrs iezīmēja Latvijas nākotnes vīziju uz zaļā kursa izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Viņam atbalstu pauda atsevišķas lauksaimnieku organizācijas, piemēram bioloģiskie lauksaimnieki, biškopji u.c., norādot, ka lauksaimnieki ir dažādi un dažādas ir arī to izmantotās saimniekošanas metodes.

Taču lielo saimniecību pārstāvji stingri uzstāja uz to, lai ministrs atbild uz viņam iesniegtajiem jautājumiem un piedāvā problēmu risinājumus.

Ņemot vērā, ka sarunas laikā ministrs nesniedza atbildes,

biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš emocionāli paziņoja, ka negrasās veltīt savu laiku, lai klausītos teātri.

"Jūs neplānojat atbildēt uz jautājumiem kurus mēs iesniedzām? Es negribu veltīt stundu sava laika, lai dzirdētu sarunas par un apkārt šiem jautājumiem. Mēs, septiņas organizācijas, uzrakstījām konkrētus jautājumus. Kad Jūs sniegsiet atbildes? Jūs runājat, ka mums kopā ir jārisina problēmas. Jūs sīkumus mums nespējat atbildēt. Tie ir sīkumi. Jūs runājat par balansu. Kur ir balanss? Tas, ka jūs atvēlat nodokļu maksātāju naudu sabiedrības dezinformēšanai, tur jūs redzat balansu," niknojās Lazdiņš.

Viņš ministram jautāja, kad tiks risināts tas, ko pieprasa zemnieku organizācijas, jo, pēc viņu domām, ministrs nav varējis atbildēt uz četriem jautājumiem, kas zemnieku organizācijām ir būtiski.

Taču ministrs pateicās par emocionālo viedokli un tikšanos beidza.

Viņš arī norādīja, ka atbildes uz jautājumiem tiek gatavotas rakstiski, par ko jau iepriekš organizācijas tika informētas.

Plešs norāda, ka ne reizi nav paudis ne šādus, ne līdzīgus apgalvojumus, turklāt vienmēr ir uzskatījis, ka viedokļu nesakritības jārisina dialoga, ne klajas nomelnošanas formā.

LVAF ir EHR pieprasījis paskaidrojumu par raidījumā izskanējušo informāciju un, izvērtējot to, pārskatīs turpmāko sadarbību.

LVAF nekontrolē mediju saturu tādā izpratnē, ka nesaskaņo katru materiālu, ko izplata konkursā par sabiedrības vides apziņas veidošanu uzvarējušie mediji.

Esot nepārprotami skaidrs, ka ar šādiem paziņojumiem no abām pusēm vides apziņa tiek deformēta, ne veicināta, pauda Plešs.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas-Burmistres ieskatā trešdienas sanāksme izvērtusies par smalku sabiedrisko attiecību gājienu un "preses konferenci" ar mērķi runāt par visu, bet ne konkrētu vēstuli, piesaucot augu aizsardzības līdzekļus, zaļo kursu, dialogu, un nepatiesi radot iespaidu, ka vēstules parakstītāji ir pret zaļo kursu.

"Tā ir gļēva rīcība no ministra. Mums ir steidzīgi jārisina esošā krīze, situācija ir sprādzienbīstama," uzskata Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka vēstules centrālais punkts ir turpmāk pie publikāciju satura izstrādes, kurš tiek veikts par valsts budžeta naudu caur Latvijas vides aizsardzības fondu (LVAF), iesaistīt zinātniekus un praktiķus.

"Nesaprotam, kā Plešs zinātnieku un sociālo partneru iesaisti var interpretēt kā cenzūru," komentēja biedrības pārstāve.

Biedrībā uzskata, ka LVAF tiekot izmantots, lai pasniegtu vienpusēju informāciju par vides jautājumiem, kur saturu par piešķirtajiem līdzekļiem veido vides organizācijas bez vispusīgas un objektīvas zinātnieku vai nozaru pārstāvju iesaistes. Tā rezultātā lauksaimnieki un mežsaimnieki tiekot pozicionēti kā dabas postītāji, kas biedrības ieskatā ir aplami.

"Ir absolūti nekorekti pārmest lauksaimniekiem par pārāk asu reakciju vai mākslīgu situācijas sakāpināšanu," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa norādīja, ka lauksaimnieki jau decembrī lūdza VARAM pārskatīt satura veidotāju sastāvu, nosūtot konkrētu piemēru, kur ar LVAF atbalstu ir pasniegta nepatiesa, melīga informācija un slēpti reklamētas politiskās personas.

Vienlaikus, tā kā ministrija uz aicinājumiem atbildi nesniedza, biedrība jau no aprīļa mēģinājusi vienoties par tikšanos, taču tas nav izdevies. Pēc valdes priekšsēdētāja vietnieces sacītā, tālāk ministrijai tika nosūtīta vēstule, kur "Zemnieku saeima" atkārtoti atgādināja par LVAF finansētā satura veidošanas principu.

Ministra izvēle nesniegt prasītās atbildes liekot lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari pārstāvošajām organizācijām turpināt esošo krīzi risināt ar tām metodēm, kuras tām pieejamas. Cita starpā biedrībā apstiprināja, ka

jūnijā paredzētie protesti ir spēkā un patlaban organizācijas vienojas par konkrētu datumu.

Kā ziņots, lauksaimnieki un mežsaimnieki gatavojas plašiem protestiem laikā starp 15.jūniju un 23.jūniju, informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

21.maijā biedrības "Zemnieku saeima", "Latvijas meža īpašnieku biedrība", "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija", "Latvijas Jauno zemnieku klubs", "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", "Lauksaimnieku apvienība" un "Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija" nosūtīja SIA "EHR Mediju Grupa" un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, LVAF padomes priekšsēdētājam Plešam atklātu vēstuli, kurā pieprasīja atvainošanos līdz 28.maija plkst.11. 

Noprotams, ka "EHR Mediju Grupa" ēterā atskaņojusi atvainošanos, kā arī paskaidrojusi situācijas apstākļus, kamēr no no Pleša nekāda oficiāla atbilde nav saņemta.

"Lauksaimnieki un mežsaimnieki neplāno atteikties no savām prasībām, jo, atšķirībā no politiķiem, mēs savas problēmas risinām, nevis piekopjam "strausa politiku","

paziņoja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs Indulis Jansons pavēstīja, ka, ņemot vērā ministra nespēju reaģēt uz situāciju un respektēt lauksaimnieku un mežsaimnieku prasības, lauksaimnieki ir spiesti organizēt plašas protesta akcijas.

Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Biedrības biedri ir 800 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbiniekus.

Komentāri (33)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu