Nepieciešamības gadījumā Lietuvā varētu ierīkot telšu pilsētiņu nelegālajiem migrantiem dažās dienās

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Bēgļu nometne Grieķijā.
Bēgļu nometne Grieķijā. Foto: ANDREAS TSAKNARIDIS / EPA

Ja nelegālo migrantu skaits no Baltkrievijas Lietuvā strauji pieaugtu, trīs dienu laikā varētu ierīkot telšu pilsētiņu to izmitināšanai, atzina Pabrades Ārvalstnieku reģistrācijas centra priekšnieks Aleksandrs Kislovs.

Pēc viņa teiktā, laukums šādai pilsētiņai jau sagatavots.

"Pēc man zināmās informācijas, iekārtošana aizņem līdz trim diennaktīm (..). Aplēsts, cik līdzekļu papildus būs vajadzīgs, cik vajag administratīvo resursu, lai spētu kontrolēt situāciju, papildus izmitinot cilvēkus Ārvalstnieku reģistrācijas centrā," žurnālistiem Pabradē sacījis Kislovs.

Kā lēsis centra vadītājs, uzceļot teltis, papildus būtu vajadzīgi 25 apsardzes darbinieki, Izmeklēšanas nodaļā nāktu talkā Valsts robežsardzes dienesta darbinieki no Viļņas un Varēnas, bet sociālos darbiniekus papildus nav paredzēts pieņemt - vajadzības gadījumā esošie darbinieki strādātu virsstundas, bet palīgā tiktu aicināti arī brīvprātīgie no nevalstiskajām organizācijām.

Telšu pilsētiņā tiktu izmitināti migranti, kuri ieradušies bez ģimenēm, viņi dzīvotu pa 15 cilvēkiem vienā teltī, tikmēr ģimenes un neaizsargātākās personas dzīvotu centra ēkās.

Atsevišķa ēka paredzēta, lai migranti desmit dienas varētu atrasties karantīnā, veicot viņiem Covid-19 testus.

Tuvākajā laikā par situāciju un migrantu izmitināšanas iespējām plānots konsultēties ar Lietuvas Migrācijas departamentu un Ruklas bēgļu uzņemšanas centru.

Pabrades Ārvalstnieku reģistrācijas centrā pašlaik dzīvo 164 ārvalstu pilsoņi, lielākoties vīrieši, bet 41 centra iemītnieks ir bērns.

Centra iemītnieku skaitā ir 56 irākieši, 25 Krievijas pilsoņi, 24 irāņi, 23 sīrieši un 15 baltkrievi.

Kā atzinis Kislovs, migrantu stāsti ir ļoti līdzīgi cits citam. Irākas pilsoņi, kas veido lielāko daļu centra iemītnieku, stāsta, ka ar tūristu vīzām no Bagdādes ieradušies Baltkrievijā un nolēmuši nelegāli doties uz Eiropas Savienību.

Saasinoties spriedzei ap Baltkrieviju pēc aviokompānijas "Ryanair" piespiedu nosēdināšanas Minskā, šīs valsts autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko nesen izteicās, ka Baltkrievija līdz šim bremzējusi narkotiku un migrantu plūsmu pāri Lietuvas robežai, bet turpmāk lietuviešiem, kas aktīvi atbalsta demokrātiskos procesus kaimiņvalstī, nākšoties "pašiem ķerstīt migrantus".

Iekšlietu ministre Agne Bilotaite izteikusi pieļāvumu, ka pēdējā laikā vērojamais nelegālo migrantu plūsmas pieaugums no Baltkrievijas puses varētu būt saistīts ar tīšu kaimiņvalsts amatpersonu darbību.

Kislovs apliecinājis pieņēmumu, ka migrantiem acīmredzot tiek palīdzēts, bet piebildis, ka nevar atbildēt uz jautājumu, vai to dara Baltkrievijas robežsargi.

Viņš arī pastāstījis, ka iemītnieki patvaļīgi dodas projām no centra. Pēdējās desmit dienās centru pametuši desmit cilvēki, mēneša laikā - aptuveni 30, un

nav šaubu, ka viņi devušies uz citām ES valstīm.

Kā liecina Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta dati, šogad pāri Baltkrievijas robežas nelegāli nokļūt Lietuvā jau mēģinājuši gandrīz 300 migrantu, galvenokārt Irākas pilsoņi. Tas ir trīsarpus reižu vairāk nekā visa 2020.gada laikā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu