Pandēmijas laika atbalsta pasākumu pārskatīšana: starp krauju un "zombiju uzņēmumiem"
EMS ekonomista komentārs

Ilustratīvs foto. FOTO: zimmytws/Shutterstock.

Eiropas valstīm pandēmijas laikā ieviestie atbalsta pasākumi būtu jāpārtrauc vai jāmodificē lēnām un uzmanīgi, lai ekonomikā neradītu kraujas efektu un lai vienlaikus arī izvairītos no tā dēvētajiem "zombiju uzņēmumiem", kas var kavēt izaugsmi, intervijā aģentūrai LETA atzina Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) galvenais ekonomists Rolfs Štrauhs.

Viņš uzsvēra, ka lielākie izaicinājumi var būt saistīti ar uzņēmumu bankrotiem un situāciju darba tirgū, ko pandēmijas laikā izdevās stabilizēt ar nacionālo valdību un Eiropas Savienības līmeņa atbalsta pasākumiem.

"Kritums ekonomikā uzreiz neatspoguļojās lielākā uzņēmumu bankrotu skaitā. Bankrotu līmenis īpaši nemainījās un dažos gadījumos pat nedaudz samazinājās. Mēs gan nezinām, kas notiks nākotnē, bet līdz šim īstenotā politika uzņēmumu pasargāšanā ir bijusi ļoti veiksmīga. Es uzskatu, ka, piemēram,

uzņēmumu bankrotu skaits pieaugs, kad atbalsta pasākumi beigsies," teica Štrauhs.

Viņš uzsvēra, ka krīzes ietekme uz darba tirgu arī bija daudz mērenāka nekā iepriekšējās krīzēs, jo valdības bija ļoti proaktīvas ar pasākumiem, lai saglabātu darbiniekiem darbu un izvairītos no bezdarba kāpuma.

Vienlaikus Štrauhs sacīja, ka Latvija nebūt nav vienīgā valsts, kurā pašlaik ir aktualizēts jautājums par atbalsta pasākumu pārtraukšanu.

"Es domāju, ka visi lēmumu pieņēmēji ir vienisprātis, ka

atbalsts ir jāturpina tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, un ar tā izbeigšanu ir jābūt uzmanīgiem, lai ekonomikā neradītu tā saucamo kraujas efektu un netraucētu izaugsmei.

Taču, protams, pārejai ir jānotiek, un atbalsta pasākumi būs jābeidz vai būs jāpārveido," pauda ESM galvenais ekonomists.

Viņš arī atgādināja, ka vienas no krīzes konsekvencēm ir arī valstu parāda līmeņa pieaugums, jo eirozonas parāda līmenis 2020.gadā ir pieaudzis par 14 procentpunktiem. "Latvijai tas, iespējams, nav pats svarīgākais jautājums, jo Latvijas parāda līmeņa pieaugums šogad tiek prognozēts līdz 47% no iekšzemes kopprodukta, kas joprojām ir relatīvi maz. Tomēr citu valstu parādu līmenis ir daudz augstāks, un šīm valstīm būs jādomā, kā no vienas puses nodrošināt vienmērīgu izstāšanos no atbalsta pasākumiem un tajā pašā laikā īstenot fiskālo politiku, kas nodrošinātu fiskālus buferus nākotnes krīzēm, kā arī nodrošinātu uzticēšanos sev finanšu tirgos," sacīja Štrauhs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka, arī turpinot atbalsta pasākumus, ir jādomā par to pārveidošanu, uzsvaru liekot uz ekonomikas izaugsmes veicināšanu.

"Uzņēmumi ir saņēmuši atbalstu, lai varētu pārdzīvot šo krīzi. Tagad atbalsts ir jāmodificē, lai atbalstītu nevis visu uzņēmumu izdzīvošanu, bet tos uzņēmumus, kuri ir produktīvi un labāk var sekmēt ekonomikas izaugsmi kopumā.

Mēs vēlamies izvairīties no liela tā dēvēto "zombiju uzņēmumu" skaita, kas nav dzīvotspējīgi un tādējādi kavē izaugsmi.

Tas būs jauns izaicinājums valdībām izstrādāt politiku, kas atbalstītu pareizos uzņēmumus un nozares. Paralēli tam ir jādomā par nodarbinātības pasākumiem. Krīzes laikā bija svarīgi, lai tiek saglabātas darbavietas un nepieaug bezdarbs. Tagad atbalsts ir jāpārveido, lai stimulētu cilvēkus atrast jaunu un, cerams, labāku darbu," norādīja ESM galvenais ekonomists.

Viņš uzsvēra, ka galvenais uzdevums ir veicināt atkopšanos, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts nopakaļus - ne valstis, ne reģioni, ne kādas sociālās grupas.

Eiropas stabilitātes mehānisms ir starptautiska finanšu institūcija, kuras uzdevums ir sniegt palīdzību eirozonas valstīm, kurām ir radušās vai var rasties nopietnas finansiālās problēmas.

Uz augšu
Back