Finanšu ministrija piedāvā pārskatīt sabiedriskā labuma sistēmu

Finanšu ministrs Jānis Reirs. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Finanšu ministrija (FM) saskaņošanai ministrijām nodevusi ziņojumu par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību, piedāvājot pārskatīt sabiedriskā labuma sistēmu.

Ministrijā skaidro, ka sabiedriskā labuma organizācijas statuss kā nevalstisko organizāciju (NVO) motivējošs rīks ir plaši attīstīts visā pasaulē. Izmantojot ziedojumus, kā arī citus līdzekļu piesaistīšanas mehānismus, tiek finansēti sabiedriskā labuma projekti, un sabiedriskā labuma organizācijas izmanto nodokļu, ka arī citus atvieglojumus projektu īstenošanai.

Pievilcīgākais faktors sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšanai, FM vērtējumā, ir iespēja aktīvāk piesaistīt ziedojumus, jo personas, kas ir gatavas iesaistīties sabiedrībai svarīgu problēmu risināšana, tiek papildus stimulētas ar dažādām priekšrocībām. Vienlaikus daļa organizāciju statusu izvēlas primāri, lai parādītu, ka tās darbojas sabiedrības, ne biedru, ne arī personiskam labumam, pat neizmantojot valsts nodrošinātās tiesības uz minētajām priekšrocībām.

Lai veicinātu sabiedriskā labuma sistēmas attīstību Latvijā, proti, stimulētu filantropijas ideju kā pilsoniskās solidaritātes balstu, sekmētu ziedojumu piesaisti un brīvprātīgā darba pieaugumu, kā arī kopumā kompleksi pilnveidotu un attīstītu sabiedriskā labuma sistēmu Latvijā, FM uzskata, ka ir nepieciešams sakārtot sabiedriskā labuma sistēmu.

Tādējādi ministrija rosina īstenot īstermiņa un ilgtermiņa pasākumu kopumu. FM iecere paredz, ka sabiedriskā labuma sistēmā darbojas organizācijas, kuru darbība tiek veikta valsts noteiktajās īpaši atbalstāmajās sabiedriskā labuma jomās, to sasniegtais darbības rezultāts ir skaidri novērtējams un sasniegtie darbības mērķi darbības jomā ir nepārprotami un izmērāmi.

Tāpat FM ar izmaiņām cer sabiedriskā labuma organizāciju sistēmu padarīt taisnīgu, un tajā nebūtu iespējas darboties organizācijām, kuru īstenotie pasākumi un sasniegtie rezultāti nav precīzi novērtējami un nav vērsti uz sabiedrības interesēm, bet, piemēram, orientēti uz biedru labumu.

3

FM rosina ieviest skaidrus nosacījumus un risinājumu attiecībā uz to, kad sabiedriskā labuma organizācija var veikt saimniecisko darbību, ievērojot valsts un komercdarbības atbalsta nosacījumus. Tāpat iecerēts sabiedriskā labuma organizāciju sistēmu padarīt caurredzamu, informācija par organizāciju darbību un sasniegtajiem rezultātiem būtu visaptveroša un precīzi raksturojoša, tā būtu plaši pieejama visām ieinteresētajām pusēm un veicina plašāku sabiedrības iesaisti organizācijas aktivitātēs.

Tāpat FM vēlas panākt, ka sabiedriskā labuma sistēmai uzliktais administratīvais slogs būtu samērīgs, iespējami minimāls, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo informāciju sabiedriskā labuma organizāciju darbības novērtēšanai un uzraudzībai. Iecerēts arī vienkāršot sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanas procesu.

Lai veiktu izmaiņas, līdz 2022.gada aprīlim iecerēts precizēt sabiedriskā labuma organizācijas definīciju, pilnveidot uzraudzības procesu, pārskatīt un papildināt Sociālā uzņēmuma likuma tvērumu, kā arī rast risinājumu tiesiskajam statusam tām biedrībām un nodibinājumiem, kuri vairs neatbildīs sabiedriskā labuma sektoram.

Uz augšu
Back