Mēs visi lūkojamies augšup
TEN KA albuma apskats

Festivāla bez distances “Var!Būt!” pirmā diena (TEN KA), Deniss Paškevičs FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Vispār jau sanāk diezgan paradoksāli - Covid-19 izslimojis, vakcinēts agnostiķis raksta par ilggadēji pārliecinātu kristieti, atklāti skaļu potēšanās pretinieku. Te, no vienas puses, vērtību un viedokļu sadursmes dēļ šī recenzija varētu arī beigties, nemaz nesākusies, taču no otras - šoreiz stāsts nav tikai par "krekliem", kaut vienā no kompozīcijām ("Modulation Voice And Form") tomēr ir iestrādāts TV sludinātāja, "dziednieka" Kobusa van Rensburga balss fragments. Beigu beigās stāsts ir par mūziku, par viena cilvēka, meklējumos esoša īsta, dzīva, vitāla mākslinieka radītu skaņu, kas stāv pāri jebkādiem sabiedrībā radītiem stereotipiem un ierobežojumiem.

TEN KA "Sonic Geometry: Structures Patterns and Forms"

(Jersika Records)

4,5/5

Stāsts ir arī par džezu, par tā dziļāko būtību, esenci - improvizāciju. Te svarīgi piebilst, ka pēdējos gados pašmāju džeza norišu fiksēšanu uzņēmusies mūziķa un dīdžeja Mareka Amerika izveidotā izdevniecība "Jersika Records", kas dažu gadu laikā jau izdevusi vairāk džeza mūzikas skaņuplašu nekā visos iepriekšējos atjaunotās brīvvalsts gadu desmitos kopā. Mareks, izbūries cauri neskaitāmām mūzikas industrijas vēstures grāmatām, radījis unikālu platformu šā brīža spožākajiem pašmāju džeza (ne tikai) mūziķiem, ļaujot tiem īstenot vispārdrošākās radošās idejas. Ģitārists Jānis Ruņģis savu albumu ieskaņoja baznīcā, lietuviešu frīdžeza mūziķi uz magnetofona lentes fiksēti koncertā purvā, savukārt saksofonists Deniss Paškevičs pavisam jaunā ampluā savus muzikālos eksperimentus trīs dienu garumā īstenojis Reformātu baznīcā Vecrīgā - leģendām apvītajā Rīgas skaņu ierakstu studijā, kur savus pirmos ierakstus sešdesmitajos gados iemūžinājis pats Maestro Raimonds Pauls. 

Paškeviču jau kopš deviņdesmito gadu vidus pazīstam kā vienu no vadošajiem džeza saksofonistiem, kurš plašāku ievērību sākotnēji guva ar grupu "Time After Time", bet vēlāk sevi pilnveidoja dažādos džeza un fanka projektos. Pēdējos gados par viņa mūziku rakstījis arī prestižais ASV džeza žurnāls "Downbeat", novērtējot albumu "Variations" ar četrām zvaigznēm. Arī lokālā mērogā viņš apbalvots ar "Zelta mikrofona" statueti, tātad - atzīts, noticis mūziķis gan Latvijas, gan pasaules kontekstā. 

TEN KA "Sonic Geometry: Structures Patterns and Forms" FOTO: publicitātes

Tomēr, kā jau daudziem talantīgiem radošiem ļaudīm, ik pa laikam piezogas sajūta, ka darbs vēl nav padarīts un tā īsti nav arī novērtēts. Ar savu jauno solo projektu, kuram dots nosaukums 天火 jeb TEN KA ("debesu uguns” - japāņu val.), 46 gadus vecais Deniss cenšas atklāt savu eksperimentētāja dabu. Jā, ir jau grūti, no malas vērojot, salipināt kopā korporatīvo vakaru bosanovu džeziņu ar nevaldāmu modulāro sintezatoru skaņu signālu sienu, taču tieši tādas pretrunas plosās šajā dažādi vērtējamajā personībā, kurš pavisam nesen kāpa uz skatuves skandalozā "Jaunās paaudzes" sludinātāja Alekseja Ļedjajeva pasākumā, lai paziņotu, ka viņa ģimenē nekādas vakcinēšanās nebūs. 

Abstrahējoties no nepatīkamiem fona trokšņiem, jāatzīst, ka projekta TEN KA pirmais albums ir patiesi aizraujošs muzikāls ceļojums. Tas klausītājam atsedzas pakāpeniski. "Tā ir skaņas ģeometrija - struktūras, paterni un dažādas formas," ierakstu raksturo Paškevičs. Plati veido vairākas sastāvdaļas - analogie sintezatori ar visām to iespējām, saksofons, flauta, Fender rhodes elektriskās klavieres, balss un preparēts Steinway & Sons flīģelis. 

Albumu ievada velkošs, basīgs sintezatora skaņas vāls kompozīcijā "Innerstructures", kuram pa virsu izskan pavisam konkrēta saksofona tēma. Te uzreiz jāpiebilst, ka šādu konkrētu, stabilu melodisku tēmu albumā nav daudz, lielākā daļa muzikālā materiāla ir uz vietas tapusi spontāna improvizācija. No vienas puses labi, bet no otras to var uzskatīt par nelielu trūkumu, jo klausītājam visa ieraksta garumā trūkst mazu atbalsta punktu, nav pie kā pieturēties. Pēc meditatīva ievada seko neliela šoka terapija ar "Generative Circuit" - jā, ienāk jauns elements - flauta, taču no dramaturģijas viedokļa tik intensīvs flautas iznāciens šajā izrādē varēja notikt nedaudz vēlāk. Tā vietā organiskāk iederētos, manuprāt, viens no albuma diviem smaguma centriem "Perspectives" - ambienta kompozīcija, kas balstās uz atmosfēriskām elektriskajām rhodes klavierēm un saksofona tēmas. Šāda secība ļautu Denisa pamatinstrumentam, proti, saksofonam, nedaudz ieskrieties. Starp citu, tieši šīs mūziķa Mārtiņa Strautnieka jeb Gonzo elektriskās klavieres skan visos projekta "kuba" ierakstos, arī debijas albumā ("15 Episodes Of Kuba", 2002). Instruments ilgu laiku stāvējis "Jersika Records" telpās Lokomotīves ielā, savests tehniskā kārtībā, noskaņots un nu ieguvis jaunu lietojumu. 

Noklausies: TEN KA "Sonic Geometry: Structures Patterns and Forms".

Pusotru minūti īsais "Legacy", kurā dzirdams vecmeistara Ivara Galenieka kontrabasa sampls no saksofonistam Raimondam Raubiško veltītā piemiņas koncerta 2019. gadā, ir kā gaumīga saistviela starp muzikāli izvērstākām kompozīcijām. Plates pirmo pusi noslēdz vēl viena elementa "šķērsgriezums" - flīģeļa preparēšana - visticamāk, kultūrcitāts, atsauce uz amerikāņu komponista Džona Keidža (1912 – 1992) pagājušā gadsimta vidus eksperimentiem. 

Plates B pusi ievada otrs ieraksta smaguma centrs - "Renj'e". Ritmisks modulārā sintezatora paterns jeb ieprogrammēts elements labākajās deviņdesmito gadu eksperimentālās elektronikas (Seefeel, Autechre) tradīcijās un dzidrs, skandināviski dziedošs saksofons. Seko jau pieminētā sludināja balss, kas iestrādāta dūmakainā, tumšā skaņu dekorā. Pārliecinoši izskan arī kompozīcija "Meelaa Tokh", kurā sakausēts dronīgs (drone music) bass, ambientās mūzikas tēva Braiena Īno cienīgi rhodes taustiņu piesitieni un austrumnieciski skanoša flauta. Albums izskan ar vēl vienu kompozīciju, kurā Paškevičs eksperimentē ar flīģeli, iestrādājot arī pavisam konkrētus, pilnskanīgus klavieru akordus.  

Albums ierakstīts pilnīgi analogi, magnētiskajā lentē skaņu režisora Aleksandra Vaicahovska vadībā. Viņam asistējis pieredzējušais skaņu inženieris Vilnis Kaksis (1942 - 2020), kuram šis diemžēl bija viens no pēdējiem ierakstiem. Papildu spriegumu šim ierakstam dod arī kāda pavisam personiska detaļa - ieraksta laikā Deniss ar vienu kāju bija studijā, ar otru slimnīcā pie mātes, kas lēnām izdzisa no smagas slimības. Varbūt tāpēc uz skaņuplates vāciņa redzams Denisa paša radīts melnbalts mākslas darbs - grafika, zīmēta ar ogli ar nosaukumu ascending (augšupejošs — angļu val.). Tas tiesa - mēs visi lūkojamies augšup, katrs tikai saskatām tur ko citu.

Festivāla bez distances “Var!Būt!” pirmā diena (TEN KA), Deniss Paškevičs FOTO: Jānis Škapars/TVNET
Uz augšu
Back