Tiek vākti iedzīvotāju paraksti, lai Rīgā ierīkotu luksoforu ar kustības sensoriem

Luksofors ar iedegtu sarkano signālu FOTO: LETA

Lai Rīgā taptu luksofori ar kustības sensoriem, portālā "Manabalss.lv" uzsākta parakstu vākšana. 

Kā iniciatīvas autors norādīts Rolands Ozoliņš, kurš aicina padarīt galvaspilsētas ielu krustojumus caurbraucamākus un līdz ar to mazināt gaisa piesārņojumu.

Viņš skaidro, ka neatkarīgi no tā, vai tiek izmantots sabiedriskais vai personīgais transports, visiem iedzīvotājiem Rīgā gandrīz pie katra krustojuma jāpiestāj pie sarkanās gaismas un sastrēgumos jāpatērē vairāk laika, nekā citās Eiropas pilsētās.

"Rīgas luksofori slēdz sarkano gaismu tev ceļā, kad tam nav vajadzības. Tie neprioritizē satiksmi ar lielāku intensitāti, neņem vērā to, ka vadītājs stāv pie sarkanās gaismas pilnīgi tukšā krustojumā, un mēdz slēgt sarkano gaismu vienīgajam tajā brīdī krustojuma šķērsotājam," atzīmē Ozoliņš.

Viņaprāt, neviens nav domājis par praktiskumu, vadītāju patērēto laiku, piesārņoto gaisu, lieki patērēto degvielu, lieki iztērēto automašīnu motora un bremžu resursu.

"Nav svarīgi, vai satiksmē piedalās benzīnmotora, dīzeļmotora, elektromotora vai sabiedriskais transports - cieš visi, kas pārvietojas," pauž iniciatīvas autors, kā piemērus minot Mūkusalas un Laivu ielas krustojumu, Daugavgrīvas un Mazās Ūdens ielas krustojumu, Buļļu un Lilijas ielas krustojumu, Raņķa dambja un Meža ielas krustojumu un Dārzciema un Sesku ielas krustojumu.

Vadītājiem tur ir jāapstājas arī tad, kad neviens no šīm mazajām ielām nebrauc ārā, uzsvēris Ozoliņš, tāpēc viņš aicina Rīgas domi pakāpeniski pārbūvēt esošos luksoforus.

Ja braucējs tuvosies krustojumam, kurā darbojas luksofori ar kustības sensoriem, luksofori automātiski ieslēgs zaļo gaismu. Tā braucējam nebūs jāapstājas "desmit liekas reizes", uzsver iniciatīvas autors.

Pēc viņa domām, šī ir labi pamatota un ne dārga ideja, kas uzlabos iedzīvotāju dzīvi. Ozoliņš pieļauj, ka, lai ieviestu šādus krustojumus, pat paši luksofori neesot jāmaina, bet tikai jāpievieno sensori un jāpārprogrammē krustojumu sistēmas.

"Neatkarīgi no tā, vai sabiedrība izmantos personīgo transportu vai sabiedrisko, tā iegūs iespēju izbaudīt mierīgu, drošu un neraustītu pilsētas satiksmi un tīrāku gaisu. Mazāk stāvēsim sastrēgumos, ātrāk nokļūsim nepieciešamajos galamērķos," uzsvēris Ozoliņš.

Iniciatīvai iegūstot 2000 parakstu, to iesniegs izvērtēšanai Rīgas domē.

Uz augšu
Back