Daugavā joprojām nonāk neattīrīti notekūdeņi

Taču veiktās analīzes liecina – tas, kas nonāk Daugavā, ar lietusūdeņiem netiek būtiski atšķaidīts un līdzinās sadzīves kanalizācijas saturam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.

Līdz 2020.gadam “Rīgas ūdens” ik gadu, veicot avārijas izlaides lietus vai atkušņu laikā, Daugavā izlaida vairāk nekā divus miljonus kubikmetru notekūdeņu, bet pērn – nedaudz vairāk kā miljonu kubikmetru.

Agrā, lietainā, 26.maija rītā “Rīgas ūdens” atvēra avārijas izlaides krānus un Daugavā pie Voleriem sāka gāzties neattīrīti notekūdeņi. Kanalizācijas kopsistēmā bija nonācis pārāk daudz lietus ūdens, un attīrīšanas stacija tādus apjomus uzņemt vairs nevarēja. Todien līdz četriem pēcpusdienā Daugavā ielaida 108 tūkstošus kubikmetru neattīrītu kanalizācijas ūdeņu. Salīdzinājumam, piemēram, tas ir tikpat liels apjoms kā attīrīšanas stacija Ķegumā apstrādā gada laikā.

“Rīgas ūdens” tehniskais direktors Gatis Krauze raidījumam “De Facto” stāsta par pētījumu, ko veicis Rīgas domes Attīstības departaments, kur secināts, ka 15 mm lietus jau ir bīstams Rīgas pilsētai, bet tai dienā nolijuši 28 milimetri. “Rupji rēķinot, caur izlaidēm un to, ko mēs paņēmām uz attīrīšanas iekārtām, tas bija gandrīz trīsreiz vairāk, nekā būtu mums attīrīšanas iekārtas ļāvušas paņemt,” norāda Krauze.

Uzņēmuma pārstāvji iepriekš apgalvoja, ka šādos laikapstākļos notekūdeņu saturs būtiski atšķaidās ar lietus ūdeņiem, tādēļ ir mazāk kaitīgs. Taču pērn beidzot tika sākta arī Daugavā izlaisto neattīrīto notekūdeņu sastāva noteikšana. Izrādījās, ka tie būtiski neatšķīrās no sadzīves kanalizācijas satura. Pieļaujamie piesārņojuma limiti bija pārsniegti pat 15 reizes.

“Fakti ir bēdīgi. Kad lietusgāžu laikā nākas atvērt šīs izplūdes, vidē novadītie notekūdeņi diemžēl nav tik stipri atšķaidīti, lai mēs teiktu, ka tie ir mūsu ekosistēmai nekaitīgi. Tie tuvojas vai ir pielīdzināmi neattīrītu notekūdeņu parametriem, kādi ir komunālie notekūdeņi,” raidījumam saka Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne Ansberga.

Iepriekšējos gados (2017., 2018., 2019.g.) “Rīgas Ūdens” vidēji ik gadu Daugavā ielaida aptuveni 2,5 miljonus kubikmetru neattīrītu notekūdeņu. (Šāds apjoms ir līdzīgs tam, ko, piemēram, Rēzekne attīra gada laikā). Tas ir atļauts, un no tā pilnībā izvairīties, visticamāk, nevar. Taču VVD pērn “Rīgas ūdenim” pievērsa papildu uzmanību, aicinot kanalizāciju pa tiešo Daugavā izlaist mazāk. Uzņēmums pērn ieviesa automātisku vadības sistēmu, kas ļāva precīzāk noteikt riska robežu, un izslēgt cilvēka faktoru. Avārijas izlaižu skaits pērn samazinājās teju trīs reizes (no 181 reizēm 2019.gadā līdz 66 reizēm 2020.gadā), bet šā gada dati iezīmē vēl nedaudz labāku situāciju.

“Turējām to pēdējā sūkņu stacijā līdz pēdējam mirklim, un tad, kad vairs nebija iespējams, tad automātiski tikai tika atslēgta šī notekūdeņu izlaide un novadīti notekūdeņi Daugavā. Jāsaka, ka nedaudz arī par pārsteigumu mums pašiem šie cipari ir diezgan iespaidīgi,” atzīst “Rīgas ūdens” tehniskais direktors Krauze. Pērn Daugavā neattīrītie ūdeņi nonāca jau uz pusi jeb par 1.3 miljoniem kubikmetru mazāk nekā iepriekš.

Taču tā arī ir uzņēmuma iespēju robeža. Nākamie soļi jau ir pašvaldības politiķu un iestāžu rokās. Viena no iecerēm ir gaidīt Eiropas fondu naudu, lai veidotu rezervuāru notekūdeņu uzkrāšanai pārslodzes brīžos. Tāpat plāns ir panākt, ka vismaz jaunos un renovētos objektos lietusūdens vairs netiek ievadīts kopējā kanalizācijā, tā samazinot tās slodzi lielu nokrišņu laikā. Plus vairāk zaļo risinājumu, kas uzsūc ūdeni.

“Mums jānošķir divas daļas. Viens ir ēkas un cits ir – ielas. Sākot ielu rekonstrukciju, dome pati, virzot tos projektus, pati izvirza sev tādu mērķi un pati arī realizē šo mērķi. Es nevaru teikt, ka tas tā ir noticis pagātnē, jo tas tā nav noticis. Mēs redzam, kaut vai tā pati Barona iela, kur tāpat lietus ūdeņi iet kopējā kanalizācijas sistēmā. Uz priekšu visas rekonstrukcijas, ko mēs taisīsim, noteikti pievērsīsim uzmanību,” norāda Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV)

Tai pašā laikā Rīgas domes durvju priekšā “Valsts nekustamie īpašumi” pārbūvē daļu no laukuma pie Okupācijas muzeja, un šajā projektā lietus ūdeņus bija paredzēts atkal ielaist kopējā kanalizācijā.

“Šeit jāsaka liels paldies arī Valsts vides dienestam, kurš atbalstīja mūs, jo mums ir vienošanās ar Valsts vides dienestu, ka mēs neizsniedzam tehniskos noteikumus vairāk lietus ūdens pieņemšanai, un arī šis ir tas gadījums, kad mēs pateicām “nē”, jo blakus, rokas stiepiena attālumā, ir Daugava. Ir vecās lietus ūdens sistēmas, kuras būtu jāatjauno, jāatjauno viņu darbība, un šie lietus ūdeņi varētu tikt novadīti Daugavā,” uzsver Krauze.

Daļa no šā paša laukuma pieder arī Rīgas pilsētai. Tagad panākta vienošanās, ka kompleksu lietus ūdeņu novadīšanas risinājumu veidos tad, kad pašvaldība atjaunos savu laukuma pusi, bet tā attieksies uz visu laukumu. Tad ūdens no lielā laukuma nenonāks kopsistēmā, samazinot attīrīšanas iekārtu slodzi lietus laikā.

Ņemot vērā regulāros sarežģījumus, ko rada intensīvas lietusgāzes, “Rīgas ūdens” pašvaldībai jau iepriekš lūdza sagatavot jaunu regulējumu lietus notekūdeņu apsaimniekošanai. Lai arī pašvaldībai ir tiesības izdot attiecīgus saistošos noteikumus, Rīgā tādu aizvien vēl nav.

“Jā, tas būs liels darbs ar saistošajiem noteikumiem, es domāju, ka tas varētu aizņemt ap pusgadu, tā aptuveni skatoties. Tur būtu jāsaved kopā visas iestādes un jāizdomā, kā mēs varam principā regulēt gan pašvaldības pusi, gan to, kas saistās ar jaunajiem būvobjektiem arī citur,” saka RD Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (PP).

Pašvaldībā paredzēts veidot arī koordinācijas padomi lietus ūdeņu novades sistēmas uzlabošanai. Savukārt Rīgas ūdens stratēģijā, kas šobrīd tiek rakstīta, paredzēts ielikt prasību uzņēmumam arī domāt par risinājumiem, lai avārijas izlaižu laikā Daugavā nenonāktu mehāniskais piesārņojums jeb dažādi atkritumi no kanalizācijas.

Valsts vides dienests veica arī padziļinātas pārbaudes citās Latvijas pilsētās. Salīdzinoši lielas avārijas izlaides veic arī Cēsis, kur Gaujā tiek ielaisti ap četriem procentiem neattīrītu notekūdeņu. 2019.gadā tie bija 74 tūkstoši kubikmetru, kas gan ir ļoti maz, salīdzinot ar Rīgu. Bet Daugavpilī tas bija procenta desmitdaļa jeb aptuveni 39 tūkstoši kubikmetru. Abās pilsētās vidē izlaistie neattīrītie notekūdeņi arī nebija tik piesārņoti kā Rīgā.