Uzņēmuma pārstāvji iepriekš apgalvoja, ka šādos laikapstākļos notekūdeņu saturs būtiski atšķaidās ar lietus ūdeņiem, tādēļ ir mazāk kaitīgs. Taču pērn beidzot tika sākta arī Daugavā izlaisto neattīrīto notekūdeņu sastāva noteikšana. Izrādījās, ka tie būtiski neatšķīrās no sadzīves kanalizācijas satura. Pieļaujamie piesārņojuma limiti bija pārsniegti pat 15 reizes.
“Fakti ir bēdīgi. Kad lietusgāžu laikā nākas atvērt šīs izplūdes, vidē novadītie notekūdeņi diemžēl nav tik stipri atšķaidīti, lai mēs teiktu, ka tie ir mūsu ekosistēmai nekaitīgi. Tie tuvojas vai ir pielīdzināmi neattīrītu notekūdeņu parametriem, kādi ir komunālie notekūdeņi,” raidījumam saka Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne Ansberga.
Iepriekšējos gados (2017., 2018., 2019.g.) “Rīgas Ūdens” vidēji ik gadu Daugavā ielaida aptuveni 2,5 miljonus kubikmetru neattīrītu notekūdeņu. (Šāds apjoms ir līdzīgs tam, ko, piemēram, Rēzekne attīra gada laikā). Tas ir atļauts, un no tā pilnībā izvairīties, visticamāk, nevar. Taču VVD pērn “Rīgas ūdenim” pievērsa papildu uzmanību, aicinot kanalizāciju pa tiešo Daugavā izlaist mazāk. Uzņēmums pērn ieviesa automātisku vadības sistēmu, kas ļāva precīzāk noteikt riska robežu, un izslēgt cilvēka faktoru. Avārijas izlaižu skaits pērn samazinājās teju trīs reizes (no 181 reizēm 2019.gadā līdz 66 reizēm 2020.gadā), bet šā gada dati iezīmē vēl nedaudz labāku situāciju.
“Turējām to pēdējā sūkņu stacijā līdz pēdējam mirklim, un tad, kad vairs nebija iespējams, tad automātiski tikai tika atslēgta šī notekūdeņu izlaide un novadīti notekūdeņi Daugavā. Jāsaka, ka nedaudz arī par pārsteigumu mums pašiem šie cipari ir diezgan iespaidīgi,” atzīst “Rīgas ūdens” tehniskais direktors Krauze. Pērn Daugavā neattīrītie ūdeņi nonāca jau uz pusi jeb par 1.3 miljoniem kubikmetru mazāk nekā iepriekš.
Taču tā arī ir uzņēmuma iespēju robeža. Nākamie soļi jau ir pašvaldības politiķu un iestāžu rokās. Viena no iecerēm ir gaidīt Eiropas fondu naudu, lai veidotu rezervuāru notekūdeņu uzkrāšanai pārslodzes brīžos. Tāpat plāns ir panākt, ka vismaz jaunos un renovētos objektos lietusūdens vairs netiek ievadīts kopējā kanalizācijā, tā samazinot tās slodzi lielu nokrišņu laikā. Plus vairāk zaļo risinājumu, kas uzsūc ūdeni.
“Mums jānošķir divas daļas. Viens ir ēkas un cits ir – ielas. Sākot ielu rekonstrukciju, dome pati, virzot tos projektus, pati izvirza sev tādu mērķi un pati arī realizē šo mērķi. Es nevaru teikt, ka tas tā ir noticis pagātnē, jo tas tā nav noticis. Mēs redzam, kaut vai tā pati Barona iela, kur tāpat lietus ūdeņi iet kopējā kanalizācijas sistēmā. Uz priekšu visas rekonstrukcijas, ko mēs taisīsim, noteikti pievērsīsim uzmanību,” norāda Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV)
Tai pašā laikā Rīgas domes durvju priekšā “Valsts nekustamie īpašumi” pārbūvē daļu no laukuma pie Okupācijas muzeja, un šajā projektā lietus ūdeņus bija paredzēts atkal ielaist kopējā kanalizācijā.