Raidījums: Apsvērta iespēja cilvēkiem maksāt par vakcinēšanos

Dzīvā rinda pie ATTA centra Rīgā FOTO: TOMS KALNINS/EPA

Sešus mēnešus pēc vakcinācijas pret Covid-19 sākuma Latvijā vairs netrūkst aizsargpošu, taču sāk aptrūkties cilvēku, ko vakcinēt.

Lai līdz rudenim panāktu pūļa imunitāti un nebūtu jāatgriežas pie stingriem ierobežojumiem un bērnus varētu palaist skolā, atbildīgās amatpersonas meklē veidus, kā pārliecināt šaubīgos. Viens no variantiem - piedāvāt viņiem naudu.

Latvijas mērķis ir līdz vasaras beigām sapotēt vismaz 70% iedzīvotāju. Tas ir miljons un 300 tūkstoši cilvēku. Līdz šim vismaz vienu poti saņēmis pusmiljons cilvēku. Tagad vakcinēto skaitu palielināt var jau pat par 100 tūkstošiem nedēļā, taču sāk aptrūkties gribētāju. Statistika rāda, ka pirmās devas saņēmēju skaits ar katru nedēļu sarūk. No pavisam bēdīgas ainas Latviju glābj tas, ka aktīvi potējas pusaudži.

Eiropas Savienībā vismaz vienu poti saņēmusi vairāk nekā puse pieaugušo. Latvijai izdevies sasniegt trešdaļu. Somija sasniegusi 60% līmeni, tuvojoties sabiedrības imunitātes slieksnim.

Par finanšu stimuliem šonedēļ notikusi pirmā darba sanāksme. Plašāku informāciju par iespējamiem variantiem Nacionālais veselības dienests sola nākamnedēļ.

Veselības ministrija veikusi iedzīvotāju aptaujas, noskaidrojusi, ka liela daļa nevakcinēto nav kategoriski pret. Viņi baidās no blaknēm, nolēmuši nogaidīt, nav pietiekami motivēti, lai mēģinātu atrast tuvākos vakcinēšanas punktus.

Visaktīvāk vakcinējušies kurzemnieki - vismaz viena pote ir 40%. Latgalē - mazāk nekā piektdaļai (18,3%), Zemgalē - mazāk nekā ceturtā daļa (23,7%).

 Vissatraucošākais ir tas, ka nav izdevies savakcinēt apdraudētāko grupu - seniorus.

91

Eiropā vismaz vienu vakcīnu saņēmuši jau 80% no visiem iedzīvotājiem, kas vecāki par 80 gadiem. Latvijā - nepilna trešdaļa. Mazāk potēto senioru ir tikai Rumānijā un Bulgārijā. Amatpersonas secina, ka līdzšinējā stratēģija, kad iedzīvotājiem pašiem jāmeklē iespēja tikt pie vakcīnas, nav bijusi draudzīga vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Turpmāk seniorus virs 80 gadiem potēs viņu mājās. Jelgavas un Daugavpils sirmgalvjiem jau zvana "Tet" operatori, personīgi aicinot viņus pieteikties. Tas tikšot darīts arī citās Latvijas vietās.

Tas, ko nav izdevies novērst, ir maldinošas informācijas pārbagātība.

Savulaik plānoto vakcinācijas avīzi tomēr neizdos, tā vietā publicēs informāciju reģionālajos laikrakstos.

91

Daļa maldinošās informācijas pie iedzīvotājiem nāk no pašiem mediķiem, it īpaši tiem, kas paši ar vakcināciju nenodarbojas un neseko līdzi jaunākajai informācijai un pētījumiem par vakcīnu. Viņi iesaka senioriem ar hroniskām slimībām nepotēties, lai gan imunologi uzsver, ka šai grupai ne tikai nav šķēršļu, bet tai ir pat īpaši svarīgi pasargāties no Covid.

Ģimenes ārsti karā pret vīrusu jūtas aizmirsti. Pacienti viņiem uzticas, taču ārstu praksēm nav piešķirti papildu resursi, lai tās varētu uzrunāt vairāk šaubīgo iedzīvotāju. Lūgumu pēc finansējuma papildu personāla nolīgšanai, Veselības ministrija noraidījusi.

Ar vakcināciju pret Covid pašlaik nodarbojas tikai aptuveni puse no Latvijas ģimenes ārstiem. Dati rāda, ka starp šo ārstu pacientiem vakcinēto īpatsvars ir lielāks.

Tātad tie iedzīvotāji, kuru ģimenes ārsts nav iesaistījies vakcinēšanā, ir sliktākā situācijā.

91

Ārsti aicina Nacionālo veselības dienestu uzrunāt arī tos ģimenes ārstus, kas līdz šim sistēmai nav pievienojušies. Dienests sola to drīzumā sākt darīt. Daudzas prakses iepriekš atturēja sarežģītā plānošana - "Pfizer/BioNTech" vakcīnas flakoni bija jāizlieto piecu dienu laikā pēc piegādes. Tagad termiņš pagarināts līdz mēnesim

Ja Latvijai izdosies vakcinēt 70% iedzīvotāju, tas vēl negarantē, ka rudenī nebūs ar jaunajiem vīrusa variantiem saistītu Covid uzliesmojumu. Premjers Krišjānis Kariņš uzdevis Veselības ministrijai līdz jūlija sākumam sagatavot ziņojumu par to, ko darīt, lai ierobežojumi nebūtu jāievieš.

Uz augšu
Back