Atbildīgās institūcijas izturas vienaldzīgi pret jautājuma par bērniem ar īpašām vajadzībām risināšanu, pausts pirmdien publiskotajā Valsts kontroles (VK) revīzijā "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?".
Valsts kontrole veica revīziju, lai noskaidrotu, vai bērniem ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt viņu spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību. Revīzijas secinājumi liecina, ka ne vienmēr atbildīgo institūciju - Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tās padotības iestāžu, pašvaldību, izglītības iestāžu - darbība šajā jomā prioritāri notiek bērnu interesēs.
"Secinājumi ir pietiekami skaudri un norāda uz atbildīgo institūciju neieinteresētību un vienaldzību bērnu ar speciālām vajadzībām jautājumu risināšanā. Revīzijā konstatēti trūkumi ne tikai tik elementārās lietās kā patērētais laiks bērna izglītībai būtisku lēmumu pieņemšanā, fiziskā piekļuve lēmumu pieņemšanas vietām, bērnam svarīgākās informācijas mērķtiecīga apkopošana un izmantošana, bet arī nopietnākos jautājumos -
joprojām eksistē internātskolas ar nepiemērotiem sadzīves apstākļiem, kas bērnus nošķir no ģimeniskas vides un sabiedrības kopumā," pauda revidenti.
Valsts kontrolē informēja, ka bērna ceļš uz speciālo izglītību sākas ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas (PMK) atzinumu. Revīzijā secināts, ka šis process, it īpaši, lai nokļūtu uz valsts PMK sēdi, ir visai apgrūtināts un ilgs. "Pieteikšanās galvenokārt notiek telefoniski. Lai gan bērnam atzinumā noteiktā speciālās izglītības programma un atbalsta pasākumi ir nepieciešami uzreiz, var paiet pat vairāki mēneši, līdz notiek sēde. Tādējādi birokrātiskās procedūrās tiek zaudēts laiks," secinājuši revidenti.
Saskaņā ar pašreizējo kārtību, bērnam obligāti jāpiedalās valsts PMK komisijas sēdē. Tās notiek Rīgā, un pat fiziskā piekļuve sēdes norises vietai bērniem ar īpašām vajadzībām nereti ir apgrūtinoša. Revidentu ieskatā, vērtējama būtu šādas kārtības nepieciešamība, īpaši ņemot vērā apstākli, ka lielākā daļa komisiju sēdes laikā izvērtē tikai speciālistu jau iepriekš sagatavotus atzinumus.
"Lai gan PMK informācijas sistēmā ir nepieciešamā funkcionalitāte, tajā bieži netiek ievadīta informācija par pašu svarīgāko - bērnam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem. 2020.gadā atbalsta pasākumi nebija norādīti 40% no izsniegtajiem 4274 atzinumiem. Šādas neizdarības dēļ informācija par bērna vajadzībām vispār nenonāk līdz izglītības iestādei, kuras loma ikdienā ir organizēt izglītības procesu atbilstoši katra bērna vajadzībām," pausts revīzijā.
Revidentu ieskatā, būtisks solis minēto problēmu risināšanā jau būtu vispārējo administratīvā procesa principu īstenošana gan attiecībā uz procesuālajiem termiņiem un lēmuma saturu, gan tiesībām lūgt augstākstāvošu iestādi vai tiesu lēmumu pārskatīt.
Revidentu vērtējumā, pēdējos gados valsts politika speciālās izglītības jomas sakārtošanā kopumā ir bijusi pareiza, veicinot bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārizglītojošās skolās, - to apliecina arī statistika. Tomēr Valsts kontrole uzsvēra, ka arvien aktuāls ir jautājums par speciālās izglītības pieejamību pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai. Pārbaudēs konstatēts, ka kopumā desmitā daļa pirmsskolas bērnu un piektā daļa pamatskolas bērnu speciālās izglītības programmas apgūst citā pašvaldībā. "Tam var būt arī objektīvs iemesls, piemēram, vecāku darba vietas tuvums vai fakts, ka dzīvesvietas pašvaldībā esošā mācību iestāde nenodrošina vajadzīgo speciālās izglītības programmu," secinājusi Valsts kontrole.
Tomēr, revidentu skatījumā, nav pieļaujams, ka vismaz 33 pašvaldībās netiek nodrošinātas tādas speciālās izglītības programmas, kuru izveidei un īstenošanai nav nepieciešami būtiski ieguldījumi, it īpaši pirmsskolas vecumā, piemēram, izglītības programma bērniem ar valodas traucējumiem.
Tāpēc Valsts kontrole aicina pašvaldības, turpinot skolu tīkla sakārtošanu, meklēt risinājumus speciālās izglītības programmu nodrošināšanai savu pašvaldību bērniem.
Revīzijā arī norādīts, ka izglītības iestādēm ir pienākums izstrādāt individuālos izglītības plānus bērniem ar speciālām vajadzībām, kuri mācās iekļaujoši vispārizglītojošās izglītības iestādēs vai speciālās izglītības iestādēs, apgūstot programmu bērniem ar smagiem attīstības traucējumiem. Šajos plānos atspoguļojama personalizēta pieeja atbilstoši bērna faktiskajām vajadzībām, un ar tiem iespējams nodrošināt informācijas pēctecību.
Vērtējot individuālo izglītības plānu saturu un to faktisko īstenošanu, revidenti secinājuši, ka izglītības speciālisti savu darbu par sniegto atbalstu lielākoties dokumentē, lai uzskaitītu novadītās nodarbības, un ka izglītības iestādēs nav vienotas pieejas jautājumos par to, cik detalizēta informācija par bērnam sniegto atbalstu un izaugsmi ir jāietver individuālajā izglītības plānā. Dažos plānos bērna speciālās vajadzības un atbalsta pasākumi ir aprakstīti līdz sīkākajai niansei, ietverot pat interešu izglītības pulciņus, kamēr citos - aprobežojas tikai ar mācību procesā apgūto tēmu uzskaitījumu.
Valsts kontrole aicina IZM izstrādāt vadlīnijas, kā dokumentēt bērniem sniegto atbalstu un tā rezultātus, lai nodrošinātu šīs informācijas pieejamību un pēctecību gan pašā izglītības iestādē, gan izglītības iestādes maiņas gadījumā. Tāpat Valsts kontrole iesaka individuālos izglītības plānus izstrādāt visiem speciālās izglītības programmu izglītojamiem neatkarīgi no tā, vai bērns mācās speciālās izglītības iestādē vai vispārizglītojošā skolā.
Tāpat šajā pašā revīzijā secināts, ka gandrīz desmitajā daļā Latvijas izglītības iestāžu arvien pastāv internāti. 2020./2021.mācību gadā tajos kopā bija reģistrēti 4062 bērni, no kuriem 3415 apgūst kādu no speciālās izglītības programmām.
Turklāt 349 jeb desmitā daļa no šiem bērniem ar speciālām vajadzībām bija bērnudārznieki.
Revīzijā analizētie dati liecina, ka mazāk par pusi no minētajiem 3415 bērniem bija no citas pašvaldības. Pārējo dzīvesvieta bija tajā pašā pašvaldībā. Turklāt gandrīz trīs ceturtdaļas bērnu, par kuriem pārbaudēs tika iegūta detalizēta informācija, dzīvošana internātā nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā.
"Šie fakti kārtējo reizi liecina, ka ar internāta pakalpojumu pašvaldībās vēsturiski tiek risinātas ģimeņu sociālās problēmas. To revidentiem apstiprināja arī skolu pārstāvji," teikts revīzijā.
Revidentu vērtējumā, ja dzīvošana internātā ir vienīgais risinājums, lai bērns varētu saņemt savām spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību, bērnam šajās "institucionalizētajās mājās" būtu jānodrošina mūsdienu izpratnei atbilstoši cilvēcīgi sadzīves apstākļi, tiesības uz atpūtu un privātumu, kā arī sadzīves prasmju apgūšanas iespējas. Pašlaik tas tiek nodrošināts tikai dažos no 12 revīzijas izlasē iekļautajiem izglītības iestāžu internātiem.
"Internāta pakalpojumam tāpat kā jebkuram sociālajam pakalpojumam ar izmitināšanu ir jābūt regulētam ar normatīvajiem aktiem, nosakot ne tikai minimālās higiēnas prasības - dzīvojamo platību, tualešu skaitu -, bet arī nosacījumus, kādi sadzīves apstākļi un pakalpojuma saturs ir jānodrošina katrai izglītojamo vecuma grupai. Turklāt dzīvošana internātā ir jāparedz kā izņēmuma gadījums - tikai un vienīgi tad, ja bērnam nav citas iespējas apgūt nepieciešamo izglītību," atzina Valsts kontrole.
