Lai arī privātās un darba dzīves līdzsvars ir nevis modes lieta, bet gan mūsu laikmeta un demogrāfiskās situācijas izraisīta nepieciešamība, sasniegt to izdodas vien retajam – katrs ceturtais strādājošais Latvijas iedzīvotājs savas privātās un darba dzīves līdzsvaru vērtē neapmierinoši, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas “Kantar” veiktās aptaujas dati.
Tāpēc šogad Atbildīga biznesa nedēļā, kas norisināsies laikā no 14. līdz 20. jūnijam, īpaša vērība tiks pievērsta jautājumam par robežu nozīmi attiecībās ar darbu – kā tās novilkt un kāpēc tās būtu jārespektē.
Privātās un darba dzīves līdzsvaru ietekmē ļoti dažādi faktori, tomēr eksperti norāda, ka īpaši liela ietekme ir tieši darba apstākļiem. To apliecina arī aptaujas dati – vislielāko neapmierinātību ar savas privātās un darba dzīves līdzsvaru pauž strādājošie, kuri nav apmierināti ar pašreizējo darba vietu (63%) un vērtē savu darba slodzi kā pārāk augstu (56%).
Ar privātās un darba dzīves līdzsvaru visneapmierinātākā cilvēka portrets, ko ļauj izveidot aptaujas dati, liecina, ka
tā ir sieviete vecumā no 35 līdz 44 gadiem, kura dzīvo Rīgā, Pierīgā vai Latgalē. Viņai nav bērnu. Viņa ir kvalificēta strādniece, amatniece vai pakalpojumu un tirdzniecības jomā strādājoša speciāliste.
Un viņas ikmēneša ienākumi bruto veido 701 eiro un vairāk.
Nav šaubu, ka Latvijas iedzīvotāju privātās un darba dzīves līdzsvara novērtējumu ir ietekmējusi globālā pandēmija – tās negatīvo ietekmi uz šo līdzsvaru ir izjutuši 38% strādājošo, turklāt visbiežāk šī negatīvā ietekme tiek saistīta tieši ar darbu. Piemēram, katrs otrais atzīst, ka ģimenes dzīve attālināta darba laikā ir ietekmējusi viņa spēju veikt darba pienākumus. Visbiežāk uz to norāda sievietes vecumā no 35 līdz 45 gadiem, kurām ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, liecina RSU Darba drošības un vides veselības institūta nule veiktā pētījuma dati.
“Lai arī ilgu laiku tika uzskatīts, ka iespēja strādāt attālināti ir viens no galvenajiem privātās un darba dzīves priekšnosacījumiem, globālā pandēmija parādīja, ka šī situācija nav tik viennozīmīga. Darbs no mājām daudziem ir veicinājis pārstrādāšanos un izraisījis veselības problēmas – galvas un muguras sāpes, redzes un miega traucējumus, nemieru u.tml.
Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka darba devēju loma privātās un darba dzīves līdzsvara veicināšanā nav liela, gan atbalsts ergonomiskas darba vietas iekārtošanā, dažādu stresu samazinošu pasākumu organizēšana ļauj darbiniekiem justies fiziski un emocionāli labāk un līdz ar to arī būt produktīvākiem,” skaidro RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Viņš arī atklāj, ka, beidzoties COVID-19 pandēmijai, 17% strādājošo vairs negribētu strādāt attālināti, kamēr 39,7% būtu ar mieru turpināt strādāt attālināti tikpat bieži vai pat vēl biežāk nekā šobrīd. Tas eksperta vērtējumā nozīmē, ka attālinātais darbs ir ienācis mūsu dzīvē uz palikšanu.
"COVID-19 situācija uzskatāmi parādīja, ka mūsdienu tehnoloģijas ne vien ļauj nodrošināt uzņēmumu darbības nepārtrauktību pat globālās epidēmijas apstākļos, bet arī padara mūsu privātās un darba dzīves robežas aizvien abstraktākas, jo esam sasniedzami gan ģimenei un draugiem, gan arī darba devējam, klientiem un partneriem 24/7.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka darbs nedrīkst kļūt par dzīves jēgu, jo cilvēka mērķis ir nevis izdzīvot, bet gan dzīvot. Un to var panākt, veidojot kvalitatīvas attiecības gan ar darba devēju, gan arī līdzcilvēkiem.
Robežām šajās attiecībās ir ļoti nozīmīga loma, tāpēc šo jautājumu aktualizēsim šā gada Atbildīga biznesa nedēļā,” norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.
Viņa piebilst, ka privātās un darba dzīves līdzsvars nav tikai paša darbinieka atbildība. Tas īpaši ir uzsvērts pasakās par darbu, kas plašākai sabiedrībai tiks prezentētas Atbildīga biznesa nedēļas 2021 laikā. Tajās InCSR eksperti un māksliniece Zane Veldre ir ilustrējuši septiņas tipiskākās situācijas, kurās darba devēja un darbinieka attiecībās tiek pārkāptas robežas. Situācijas, kurās teju ikviens spēs atpazīt kā kolēģus, tā arī sevi pašu.
“Pašu darba devēju interesēs ir veidot tādu darba vidi un organizācijas kultūru, kurā tiktu veicināts darbinieku privātās un darba dzīves līdzsvars, jo ir pierādīts, darbinieku efektivitāti, radošumu, motivāciju, kā arī no šiem faktoriem izrietošo produktivitāti ietekmē viņu labsajūta, kas ir cieši saistīta ar privātās un darba dzīves līdzsvaru.
Darba devēji, kuri nevēlēsies vai nespēs nodrošināt saviem darbiniekiem atbalstu šī līdzsvara meklējumos, agrāk vai vēlāk zaudēs konkurences cīņā par talantiem,” tā Veldre.
