Vai tiešām pārslimošana no Covid-19 pasargā labāk nekā vakcīna? Skaidro eksperts (37)

Kā norāda speciālists, pētījumi un pieredze runā par labu imunitātei, kas iegūta vakcinējoties, jo Covid-19 pārslimošana nepasargā nedz no iespējas nokļūt slimnīcā un ilgstošām veselības problēmām, nedz arī no atkārtotas inficēšanās. 

"Nav tā, ka tad, ja pārslimo, tad vairs neslimos.

Tas ir mīts, ka pārslimojušajiem ir labāka aizsardzība, - pētījumi rāda pretējo.

Par dabīgo imunitāti arī nevar zināt, jo daudz redzam, ka jauniem cilvēkiem ir arī smagas komplikācijas," skaidroja Dumpis.

Speciālists uzsvēra - lai arī epidemioloģiskā situācija Latvijā ir krietni labāka nekā ziemā, saslimstības līmenis aizvien ir augsts, turklāt augsts ir arī stacionēto un ar Covid-19 smagi slimo skaits.

"Mūs uztrauc stacionēto un smagi slimo skaits, jo tie ir cilvēki no tām riska grupām, kam bija jābūt vakcinētām jau februārī. Tās ir lielākās bažas - salīdzinoši nelielā vakcinācijas aptvere riska grupām.

100% no tiem, kas ir slimnīcās un smagā stāvoklī, nav vakcinējušies," uzsvēra Dumpis.

Speciālists norādīja, ka Latvijai izdevās izsprukt no sliktākā Covid-19 izplatības scenārija, taču piedzīvojam slimības "hronisku pacēlumu". 

Vērtējot sarūkošo vakcinācijas tempu, infektologs piekrita, ka ir pamats bažām vasaras beigās tomēr nesasniegt iecerēto kolektīvo imunitāti. Latvija no citām valstīs šajā ziņā atpaliek par aptuveni 10%, un tas ir slikti, jo epidemioloģiskā situācija Latvijā ir nedrošāka. "Piemēram, Dānijā vakcinēto skaits riska grupās ir 90-100%. Tas ir mūsu mērķis, lai sabiedrību varētu paglābt rudenī," skaidroja Dumpis.

Viņš akcentēja, ka viens no galvenajiem mērķiem ir rudenī nodrošināt klātienes mācības, tāpēc ir jāstrādā pie augstākas vakcinācijas aptveres panākšanas.

"Ja skolotājs nav vakcinēts klasē, kur ir nevakcinēti bērni, tad tajā klasē ir augstāks risks, turklāt bērni tad aiznes slimību uz mājām. Arī bērniem gadās smaga slimības gaita,"

brīdināja eksperts.

Dumpja ieskatā vakcinētus cilvēkus pakļaut ierobežojumiem būtu nepamatoti, tāpēc, iespējams, rudenī, ziemā, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies, ierobežojumu raksturs dažādām iedzīvotāju grupām varētu būt atšķirīgs. Daudz kas gan būs atkarīgs arī no jauniem vīrusa celmiem, taču ir jāstrādā, lai "ziemā mums nebūtu jādzīvo ar ierobežojumiem", teica infektologs.

Profesors norādīja, ka bērnu vakcinācija ir droša un to var darīt. "Varbūt tas nav dzīvības un nāves jautājums, bet, vakcinējot bērnus, pasargāsim ne tikai viņus, bet arī citus cilvēkus, ceļot kopējo imunitāti. Jādomā arī no sabiedrības interešu viedokļa.

Man ir grūti saprast, kāpēc mēs sākam apšaubīt vakcinācijas būtību, ja visi bērnībā esam vakcinēti un tagad nemirstam no masalām un tuberkulozes, piemēram," sacīja Dumpis.

Pagaidām zinātniekiem vēl nav skaidras atbildes par to, vai visiem vakcinētajiem cilvēkiem būs nepieciešama revakcinācija.

Dumpis mudināja gaidāmajos Jāņos aizvien uzvesties piesardzīgi. "Ja visi ir vakcinēti, tad var svinēt tā, kā atļauj likumdošana, bet, ja ir nevakcinētie, tad telpās ir jāuzmanās ievērojami vairāk un arī ārā nevajag krist vienam otram ap kaklu," aicināja speciālists.