Ceturtdien, 17. jūnijā, plkst. 12.00–13.30 norisinājās tiešraides seminārs “Digitālais nodoklis – avots papildu naudai vietējiem medijiem un kultūrai?”, kurā kā referentes piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska padomniece Maija Celmiņa. Semināru vadīja Meta advisory Latvia direktors Armands Gūtmanis.
Digitālais nodoklis: papildu naudas avots vietējiem medijiem un kultūrai? (10)
Semināra referenti un eksperti diskutēja par to, kad tiks ieviests “digitālais nodoklis” un cik lielā mērā tas finansēs dalībvalstu nacionālās kultūras un medijus, kā arī par to, cik lielā mērā Eiropas Komisija vai Eiropas Parlaments plāno sniegt atbalstu dalībvalstu medijiem, tai skaitā ar ES Atveseļošanās un noturības fonda palīdzību.
/nginx/o/2021/06/15/13850123t1hb576.jpg)
Pēdējie gadi parādījuši, ka mediju neatkarība, spēja veidot kvalitatīvu un oriģinālu saturu, ir vitāli svarīga. Cīņa ar viltus ziņām, ar melīgiem uzbrukumiem no atsevišķām nedraudzīgām valstīm, liek uzskatīt vietējo mediju darba apstākļu uzlabošanu par prioritāru uzdevumu.
Semināra eksperti Andris Ķēniņš (Latvijas Raidorganizāciju asociācija), Guntars Līcis (Latvijas Preses izdevēju asociācija), Baiba Liepiņa (Latvijas Reklāmas asociācija), Zane Bārtniece (TVNET mediju grupa) un Mindaugs Rakausks (TV3 group Latvia) apskatīja jautājumu par to, cik lielā mērā Latvijas Mediju atbalsta fonds veicina nacionālo mediju telpu un kādas izmaiņas fonda darbībā nepieciešamas līdz tam brīdim, kad “digitālais nodoklis” būtu ieviests. Pēdējo gadu laikā savu lomu un atbalstu vietējiem medijiem ir sniedzis Mediju atbalsta fonds, kas regulāri konkursu veidā ir piešķīris finansējumu satura radīšanai. Tomēr piešķirtās summas ir nepietiekamas. Mediju atbalsta fonda līdzekļus ir administrējušas vairākas valsts institūcijas, un būtu ik pa laikam jāvērtē, kā uzlabot administrēšanas kārtību un procesu.
Latvijā pēdējo dažu gadu laikā jau ir bijušas mediju uzņēmumu sektora diskusijas par to, vai “digitālais nodoklis” būtu jāievieš. Latvijas reklāmas tirgus ir aptuveni 60-70 miljonu eiro gadā. Īpaši kritiska situācija ir nacionāliem medijiem, jo reklāmas kopējais naudas apjoms Latvijā nepieaug, drīzāk tas samazinās. Latvijas uzņēmumi aizvien lielākus savus reklāmas budžetus tērē Facebook, Google un citās globālās platformās. Šīs investīcijas pēdējo 2-4 gadu laikā ir pieaugušas eksponenciāli, pārsniedzot 200 miljonu eiro robežu gadā. Agrāk vismaz daļa no šiem līdzekļiem nonāca Latvijas mediju rīcībā.
Ņemot vērā to, ka Eiropa “digitālo nodokli” ieviesīs pēc vairākiem gadiem, svarīgi ir skaidri zināt, kādus atbalsta instrumentus Latvijas mediji - un plašāk arī visa nacionālā kultūras telpa – varētu saņemt šajā starplaikā.
Valstij vajadzētu veicināt iniciatīvu un paredzēt to, ka daļa no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma līdzekļiem tiktu piešķirta tieši mediju sektoram. Mediju sektora uzņēmumi varētu saņemt investīcijas no Eiropas fondiem, piemēram, digitālo prasmju uzlabošanai un līdzīgiem mērķiem.