Kā pilnpiedziņas transmisija kļuva par sporta sedanu neatņemamu sastāvdaļu

Pirms aptuveni trīs gadu desmitiem Audi un Peugeot bija vieni no pirmajiem autoražotājiem, kuri savus sportiskos sedanus aprīkoja ar četru riteņu piedziņas sistēmu. Augstākā līmeņa autosacīkstēs – pasaules rallija čempionātā – gūtā pieredze šo uzņēmumu inženieriem bija uzskatāmi pierādījusi šādu automobiļu priekšrocības.

Garantēta daudzpusība

Četru riteņu piedziņa automašīnām paver visplašākās iespējas sarežģītos apstākļos. Arī tad, kad saķere ar ceļa segumu ir vāja. Audi 200 quattro 20V, ko izlaida 1989.gadā, tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem īsteni sportiskajiem sedaniem. Raugoties caur moderno standartu prizmu, Audi modelis nebija īpaši jaudīgs, jo tā 2,2 litru piecu cilindru dzinējs attīstīja 220 zirgspēkus. Tomēr, pateicoties visu riteņu piedziņai, tas bija viegli vadāms pat vissarežģītākajos apstākļos.

Neilgi pēc tam Peugeot izlaida jaudas ziņā līdzvērtīgu modeļa 405 versiju T16. Šim ekskluzīvajam automobilim bija pastāvīgā pilnpiedziņa, un tā progresīvo konstrukciju novērtēja ikviens autovadītājs, kurš meklēja sportisku ģimenes sedanu.

Mūsdienās pat BMW, kura vārds tradicionāli asociējas ar aizmugurējo riteņu piedziņu, pārceļas uz citu “nometni”. Tā modelis BMW M5, ko uzskata par sporta sedanu klasiku, kopš 2017. gada ir aprīkots ar pilnpiedziņas sistēmu.

Divi citi ievērojamās pārmaiņas raksturojošie piemēri ir jaunās paaudzes BMW M3 un M4. Lai gan tos sākotnēji piedāvā klasiskajā formātā – ar priekšā iebūvētu motoru, kas piedzen aizmugurējos riteņus, jau drīzumā sekos versijas ar visiem četriem velkošajiem riteņiem. M3 un M4 jaudīgākās versijas attīsta 503 zirgspēkus, un tik lielas jaudas novadīšana tikai aizmugurējai asij nav īpaši praktiska. Jā, sportiskie sedani ir ērti, daudzpusīgi un tādēļ bauda pelnītu popularitāti, tomēr braukšanas komforts ziemas apstākļos strauji krīt, un tas ir vērā ņemams trūkums.

Pat Mercedes-AMG inženieri ir spēruši izšķirīgo soli maksimālas efektivitātes virzienā, un visi nākamās paaudzes modeļi būs ar četru riteņu piedziņu.

Progresīvi tehniskie risinājumi

Modeļa Peugeot 405 T16 tīrasiņu sporta versija guva apskaužamus panākumus pasaules autosporta arēnā. Tā bija dominējošais auto Paikspīkas kalnā braukšanas sacensībās 1988. un 1989.gadā, kā arī Dakaras rallijreidā 1989. un 1990. gadā. Sacīkšu trasēs šis automobilis, starp citu, nomainīja leģendāro Peugeot 205 T16, kurš 1985. un 1986. gadā izcīnīja pasaules rallija čempiona titulu.

405 T16 ielas versijas 2 litru rindas četru cilindru motors bija apgādāts ar Garrett turbokompresoru un attīstīja līdz pat 220 zirgspēkiem. Ar tādu jaudu sedans līdz 100 km/h spēja paātrināties 7 sekundēs un sasniegt 235 km/h maksimālo ātrumu. Par optimālu saķeri jebkādos apstākļos gādāja pilnpiedziņas sistēma ar viskosajūgu, caur kuru līdz pat 47 procentiem motora vilkmes tika pievadīts aizmugurējās ass riteņiem.

Izstrādājot Peugeot 405, lielisku darbu paveica Itālijas dizaina studijas Pininfarina speciālisti. Sportiskais modelis atšķīrās no standarta 405, taču nebija pārsātināts ar detaļām. Kvēlākie entuziasti 405 T16 varēja atšķirt, piemēram, pēc lielāka izmēra 16 collu vieglmetāla diskiem ar pieciem spieķiem un lukturu tīrītājiem. Šobrīd iespēja sastapt šo auto uz ielas ir visai niecīga, jo kopā tika saražotas tikai 1046 mašīnas un tās ir ļoti iekārotas kolekcionāru vidū.

Sportiskums un ekoloģija iet roku rokā

Franču sporta sedans atdzimšanu piedzīvoja gandrīz 30 gadus vēlāk. Šogad ražotājs laida klajā Peugeot Sport Engineered izstrādātu 508 sedanu ar benzīna dzinēju un diviem elektromotoriem. Automobilī uzstādītā hibrīdiekārta attīsta 360 ZS un 520 Nm. No 0 līdz 100 km/h  auto ieskrienas 5,2 sekundēs, bet paātrinājumam no 80 līdz 120 km/h nepieciešamas vien 3 sekundes.

Spītējot apskaužamai dinamikai, plug-in modeļa vidējie CO2 izmeši ir tikai 46 g/km. Jāpiemin, ka šai tehnoloģijai pievēršas aizvien vairāk ražotāju – no eksotisko superauto markām Ferrari un Koenigsegg līdz Peugeot un Volvo.