Energoefektivitātes aspekti, kas jāņem vērā jau ēkas projektēšanas stadijā

FOTO: Unsplash

Energoefektīvu ēku priekšrocības ir ne tikai mazāks enerģijas patēriņš un mazāki ekspluatācijas izdevumi ilgtermiņā, bet arī patīkams mikroklimats un labā apziņa, ka esam izvēlējušies videi draudzīgāko risinājumu. Tomēr sākt domāt par energoefektivitāti tad, kad jāiegādājas elektrotehnika, ir daudz par vēlu. Kāpēc energoefektivitātes aspekti jāņem vērā jau ēkas projektēšanas stadijā, stāsta tirdzniecības tīkla "Kesko Senukai Latvia" iepirkumu direktors Māris Linde

Starta punkts - energoefektivitāte

Energoefektivitāte ir otrais vārds aiz "labdien", kas jāsaka arhitektam, ja esat nolēmuši būvēt māju un vēlaties, lai tā būtu energoefektīva. Šis uzstādījums daudzējādā ziņā noteiks gan ēkas novietojumu un plānojumu konkrētajā zemes gabalā, gan logu izvietojumu, jumta un sienu konstrukciju utt. projektēšanas gaitā, lai panāktu maksimālu efektu. Savukārt, ja plānots uzlabot esošas ēkas energoefektivitāti, tad pirms tās renovācijas jāvēršas pie energoauditoriem, kuri izstrādās piedāvājumu, kā uzlabot objekta energoefektivitāti. Tiesa, ir viens svarīgs noteikums - šiem ieteikumiem un projektiem ir rūpīgi jāseko, neizlaižot nevienu etapu.

"Vienmēr jāatceras, ka energoefektivitāte ir pasākumu kopums. Ja kādu posmu izlaiž, labu rezultātu nav iespējams sasniegt. Ja, renovējot vai siltinot ēku, to nosiltinām no ārpuses, bet nenomainām ne jumtu, ne logus un durvis, nekad nepanāksim vēlamo efektu. Tas pats attiecas uz jaunbūvēm, kur, tikai rūpīgi ieviešot visu sarežģīto pasākumu kopumu, varēsim izbaudīt daudzos ieguvumus, ēku ekspluatējot gadu desmitu gaitā," skaidro Māris Linde.

Vai ēkas atrašanās vieta ietekmē tās energoefektivitāti?

Kāpēc par ēkas atrašanās vietu būtu ieteicams domāt ne tikai ainavas un ērtību, bet arī energoefektivitātes aspektā? Māris Linde skaidro - tam ir ekonomisks pamatojums: "Ja rēķināmies ar vidi, kurā ēka atradīsies, viss pārējais, kas tiks pievienots projekta gaitā, vairāk atmaksāsies. Jo labāk ēka būs pasargāta no valdošajiem vējiem un jumta pārkares būs precīzāk aprēķinātas, lai neļautu saulei ēku piekarsēt vasarā, bet liktu to sildīt ziemā, jo mazāk izolācijas būs nepieciešams un mazāks būs arī enerģijas patēriņš, toties mūsu labsajūta šādā ēkā - lielāka."

Protams, izvēloties ēkas atrašanās vietu, ir svarīgi, lai būtu pieejamas visas nepieciešamās komunikācijas, sabiedriskais transports un vajadzīgā infrastruktūra, kas ļautu maksimāli atteikties no automašīnas izmantošanasa un tādējādi mazinātu ietekmi uz vidi. Tomēr tieši dabiskie apstākļi ir tie, kas visvairāk jāņem vērā, uzsākot ēkas būvniecību.

"Projektējot arhitekts ņems vērā konkrēto vidi vai ainavu, kur atradīsies ēka, un tad plānos tās elementus un konstrukciju atbilstoši atrašanās vietai. Ēka, kurai rietumu pusē atrodas mežs, būs labāk pasargāta no vēja nekā kalna galā brīvi stāvoša māja, no kuras savukārt pavērsies lielisks skats. Taču vietā, kur pūš stipri vēju, ļoti rūpīgi jāizvēlas ieejas mezgla atrašanās vieta, lai tā nebūtu tieši pret vēju, jo tā tiek zaudēta siltumenerģija," stāsta Māris Linde. Viņš uzsver - ir ļoti svarīgi nemeklēt lētāko tipveida projektu, jo tas neietvers visas šīs nianses. Ja gribat uzbūvēt patiešām energoefektīvu māju, arhitektam ir jāredz vieta, kur tā atradīsies, jāveic virkne rūpīgu aprēķinu, un tikai tad var cerēt uz rezultātu. Tāpēc projektēšanas izmaksas ir katru centu vērtas, lai pēc tam gadu desmitiem nenāktos pārmaksāt par ekspluatāciju.

Kā izvēlēties būvmateriālus, lai uzbūvētu energoefektīvu māju?

Speciālists norāda - vienkāršāk ir tiem, kuri grasās būvēt ēku no "nulles", nevis renovēt. Būvējot no jauna, arhitekts visus mezglu risinājumus detalizēti izstrādās ar nepieciešamajiem materiāliem - zīmolu, konkrētu specifikāciju utt. Taču tas arī nozīmē, ka, lai panāktu ēkas energoefektivitāti, ir svarīgi sekot projektā ierakstītajiem norādījumiem. Ja kāds materiāls tiek mainīts pret citu, jāseko līdzi, lai tā īpašības nekādā gadījumā nebūtu vājākas nekā sākotnēji paredzētajam.

Renovācijas projekts nebūs tik detalizēts, taču arī šādā projektā būs sava specifikācija, pēc kuras vadīties, un arī šajā gadījumā, aizvietojot materiālus, jāskatās, lai tiem būtu tādi paši vai labāki parametri. Ko gan projektā neraksta neviens, bet ir vērts atcerēties, - tā ir materiālu savstarpējā savietojamība. Kļūdas var vēlāk ietekmēt mājas mikroklimatu, tāpēc arhitekti strādā ciešā sadarbībā ar būvmateriālu ražotājiem. Energoefektivitāte - tā ir maksimāli efektīva ēkas konstrukcija, kur gaisa apmaiņa notiek kontrolēti, gar logiem nesvilpo vējš un siltums neaizplūst caur neprecīziem salaidumiem sienās. Ja materiāli nav pareizi savietoti, tas var būtiski kavēt cerētā efekta sasniegšanu.

Jau projektēšanas gaitā savlaicīgi jāsāk domāt arī par saules paneļiem, solārajiem paneļiem ūdens sildīšanai vai vēja enerģijas izmantošanu, lai ēka, iespējams, būtu ne tikai nulles enerģijas, bet pat pozitīvas enerģijas māja, un saražotu vairāk enerģijas, nekā patērē. Protams, šādus risinājumus var uzstādīt arī tad, kad ēka jau gatava, tomēr efektīvāk ir to jau sākotnēji projektēt kā vienotu sistēmu. Lai gan šādu sistēmu uzstādīšana var sadārdzināt būvniecību pat par 10%, ilgtermiņā ieguvums būs daudzkārt lielāks par ieguldītajām investīcijām.

Kur meklēt padomu?

Ja tomēr pārņem šaubas par kāda materiāla atbilstību energoefektivitātes mērķiem, vienmēr ir iespējams vērsties pēc palīdzības pie būvniecības preču veikalu konsultantiem, atgādina Māris Linde. Vienīgi jāņem vērā, ka, interesējoties par konkrētu materiālu, ir vērts pastāstīt plašāk par būvniecības ieceri un citiem materiāliem, kurus plānots izmantot būvniecības procesā. Tad pārdevējs varēs sniegt kvalitatīvākas konsultācijas par materiālu saderību un citiem aspektiem. Taču jāatceras, ka pārdevējs nav būveksperts. Ja tomēr ir nepieciešama padziļināta konsultācija, jāvēršas pie privātpersonu konsultantiem.

Uz augšu
Back