Foto ⟩ Latvijas grāmatu izdevēji aplīgo kultūras ministru, aicinot grāmatām "atdot 5% likmi"

Kultūras ministrs Nauris Puntulis Latvijas grāmatizdevēju rīkotas akcijas "Atdodiet grāmatām 5% PVN likmi" laikā, kurā akcijas dalībnieki devušies uz Kultūras ministriju ar mērķi atgādināt par situāciju nozarē un panākt 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu visām Latvijā izdotajām grāmatām. FOTO: Zane Bitere/LETA

Latvijas grāmatu izdevēju nozares pārstāvji otrdien akcijas "Atdodiet grāmatām 5% PVN likmi" ietvaros devās uz Kultūras ministriju, lai turpinātu atgādināt par situāciju nozarē, pavēstīja Latvijas Grāmatzidevēju asociācijas izpilddirektore Marika Celma.

Pirmssvētku dienā, skandējot Ineses Zanderes sacerētās Līgo dziesmas, nozares pārstāvji - "Jānis Roze" un "Jāņa Rozes apgāds" valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze, "Jānis Roze" direktore Ināra Beļinkaja, "Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka, apgāda "Zinātne" vadītāja Ingrīda Segliņa, "Jelgavas tipogrāfijas" valdes priekšēdētājs Māris Matrevics un citi pulcjās pie Kultūras ministrijas, lai aplīgotu ministru Nauri Puntuli (NA) un uzmundrinātu ministru vēl uzstājīgāk atbalstīt grāmatu izdevēju aizsākto akciju 5% PVN grāmatām nākamā gada budžetā.

Asociācijas vadītāja uzsvēra, ka Latvijā izdotajām drukātajām un e-grāmatām spēkā esošā PVN likme ir otrā augstākā Eiropā - 12% un 21%, lai gan vidējā likme ES ir 6,1%.

Nozares pārstāvji prasa no valdības izlēmīgu rīcību un politisko gribu jau tuvākajos mēnešos, kad tiks sāktas sarunas par nākamā gada budžeta izveidi.

Turpinot 25.maijā sākto akciju "Atdodiet grāmatām 5% PVN likmi", Latvijas grāmatu izdevēji jau ir tikušies ar sešiem no 13 ministriem, lai skaidrotu situāciju nozarē un dāvinātu ministriju bibliotēkām grāmatas dažādās nozarēs, parādot nozares nozīmi izglītotas nācijas un izkoptas latviešu valodas saglabāšanā.

Krīze, kas sākās jau 2009.gadā, kad 5% likme PVN grāmatām uz nepilnu gadu tika nomainīta pret 21%, radīja nozares kopējā apgrozījuma kritumu par 35% jeb 23,7 miljoniem eiro, grāmatu tirāžas samazinājumu uz pusi - par 2,5 miljoniem eksemplāriem, un tā joprojām turpinās. 2020.gadā jaunu grāmatu nosaukumu skaits saruka vēl par 16,3%, bet grāmatu tirāžas - par 35%. 2021.gada pirmajā ceturksnī jaunu grāmatu skaits pret attiecīgo periodu 2020.gadā krities par 53,56%, tas ir zemākais rādītājs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Valsts atbalsts grāmatniecības nozarei ir vitāli svarīgs, uzsvēra Celma. Tas padarīs grāmatas pieejamākas patērētājiem un ļaus pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties visai izdevējdarbības nozarei no autoriem līdz izdevējiem un grāmatnīcām un bibliotēkām.

Uz augšu
Back