Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja skaidro, kāpēc daļa senioru joprojām nevakcinējas (29)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc tikšanās, kurā apsprieda jautājumus, kas saistīti ar ģimenes ārstu prasībām.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc tikšanās, kurā apsprieda jautājumus, kas saistīti ar ģimenes ārstu prasībām. Foto: Zane Bitere/LETA

Tie seniori, kuri gribēja vakcinēties pret Covid-19, šobrīd to jau ir izdarījuši, taču daļa joprojām nogaida, kaut arī vīruss vissmagāk skar tieši vecāka gadagājuma cilvēkus. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide intervijā aģentūrai LETA skaidroja, kāpēc seniori nogaida, un dalījās ar savu viedokli, kas būtu jādara, lai pamudinātu cilvēkus vakcinēties pirms rudens, kad iespējams nākamais Covid-19 uzliesmojums. 

Veide arī neizslēdz iespēju, ka vasarā ies grūtāk ar pagaidām nevakcinēto pacientu sapotēšanu, un, ja vasarā temps patiesi saruks, tad līdz rudenim pat var nepaspēt savakcinēt 70% senioru.

Mediķe atzīmē, ka šobrīd vairums senioru, kuri vēlējās vakcinēties vai šaubījās par to, bet pēc papildu ģimenes ārsta skaidrošanas un pārliecināšanas tomēr piekrita, ir jau saņēmuši savu poti. Šobrīd atlikuši ir vien tie, kuri ieņem drīzāk nogaidošu pozīciju un savu nostāju pamato ar primāri diviem aspektiem - saslimstības kritumu un vasaras tuvošanos. Pacienti, kuri ieņem šādu pozīciju un kuru vidū ir ne tikai seniori, šobrīd vakcinēšanos plāno atlikt uz rudeni.

Nogaidošie nereti arī ģimenes ārstiem vaicā par vakcīnas aizsardzības ilgumu, bet mediķi, tāpat kā zinātne, precīzu un konkrētu atbildi uz šo jautājumu nespēj īsti sniegt. "Viņi domā, ka šobrīd, kad saslimstība ir nokritusies, mazinājusies arī bīstamība, kas savukārt nozīmē, ka var gaidīt līdz rudenim, lai vakcīna strādātu ilgāk," stāsta ārste, piebilstot, ka daļa arī nevakcinējas, jo neplāno izmantot kādas no vakcinācijas priekšrocībām, kā, piemēram, iespēju vieglāk ceļot.

Kā norāda mediķe, vienlīdz būtisks šeit ir arī valodas jautājums, jo krievvalodīgajiem vēl vairāk trūkst publiskas informācijas un pamudinājuma. Tāpēc Veide uzskata, ka šajā gadījumā noderīga būtu Vakcinācijas projekta nodaļas aktīvāka iesaiste.

"Šobrīd mēs redzam, ka latviski runājošajiem informācijas ir daudz vairāk nekā krievvalodīgajiem," norāda mediķe, uzsverot tieši publiski pieejamās informācijas nozīmi. Turklāt Veide atklāj, ka senioriem visbiežāk interesē tieši jautājumi, kas saistīti ar vakcīnu blaknēm, kamēr pārējiem pacientiem jautājumi koncentrējas vairāk ap vakcīnu efektivitāti un darbības ilgumu.

Tāpēc arī ģimenes ārste ir pārliecināta, ka šobrīd noteikti vajadzētu vairāk publiskas un uz pierādījumiem balstītas informācijas gan par vakcīnu blaknēm, gan arī vakcīnu efektivitāti. Vienlaikus mediķe neslēpj, ka aizvien daudz informēšanas un pārliecināšanas darba ir uz ģimenes ārstu pleciem, kas savukārt palielina ikdienā veicamo darba apjomu un samazina laiku, kuru ģimenes ārsts var pavadīt, piemēram, sniedzot veselības aprūpi hroniskajiem pacientiem.

"Ja sabiedrība un tostarp arī krievvalodīgie būtu labāk informēti, mums, ģimenes ārstiem, būtu vieglāk viņus pārliecināt vakcinēties. Jāsaprot arī, kā piekļūt pie cilvēkiem, skatoties, ko tieši seniori vairāk izmanto - vai tas ir radio, televīzija vai pašvaldības iestādes," uzskata Veide.

Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska neslēpj, ka kopš vakcinācijas sākuma senioru aktivitāte ir sarukusi. Iemesli tam gan esot dažādi. To vidū, mediķes ieskatā, noteikti arī ir jauna gadalaika sākšanās, kas valsts reģionos aizsākusi arī dažādus sezonālus lauku darbus. Tāpat būtiska ir informācijas telpā pret vakcināciju noskaņoto iedzīvotāju aktivitāte, kas, Kozlovskas vērtējumā, aizvien ir spēcīga iepretim oficiālajai vakcinācijas kampaņai, kas šobrīd ir nedaudz apsīkusi.

Tāpat Kozlovska norāda, ka oficiālajos masu mediju kanālos aizvien ir diskusijas par vakcināciju un tās nepieciešamību, turklāt viedokļu apmaiņās nereti nav viennozīmīga atbalsta vai stingras pārliecības par vakcinācijas nepieciešamību un drošumu.

"Īstenībā iemesli ir diezgan daudzi. Piemēram, Latgalē joprojām ir sava informācijas kampaņa no pārrobežas," norāda mediķe, piebilstot, ka aizvien turpinās smags pārliecināšanas darbs, neskatoties uz to, ka ģimenes ārsti arī ir noguruši.

Vaicāta par jaunajiem vakcinācijas motivācijas pasākumiem, kurus iecerējusi Veselības ministrija, Kozlovska piekrita, ka tie varētu vērst situāciju par labu, it īpaši, ja uzsvars būtu uz mobilajām brigādēm, kas var aizbraukt pie senioriem uz mājām. "Tomēr tam noteikti būtu jābūt komandas darbam," uzsver Kozlovska, skaidrojot, ka vakcinācijas centriem un pārējiem iesaistītajiem būtu maksimāli jāsastrādājas. Vienlaikus viņa arī akcentē nepieciešamību pēc papildu māsas vai ārsta palīga ģimenes ārstu praksēs, kas arī mazinātu slodzi un ļautu nodrošināt darbiniekiem atvaļinājumu.

Ģimenes ārste arī aicina iedzīvotājus neatlikt vakcināciju un nenogaidīt, jo nevakcinējoties pastāv risks saslimt ar Covid-19. "Vienalga, kāda tā gaita būtu, tās sekas ir nepārredzamas un neparedzamas - zāļu pret Covid-19 nav, tāpēc vakcīnas ir vienīgais profilaktiskais pasākums, ar kuru var izvairīties no slimības," akcentē mediķe.

Komentāri (29)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu