Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parakstītais politiskais paziņojums par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un citu seksualitāšu (LGBT) kopienas tiesībām nav juridiski saistošs, intervijā televīzijas kanālam "Rīga TV24" sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Politiķis aicināja ņemt vērā kontekstu, uzsverot, ka tādu politisku paziņojumu nav mazums un šajā vēstulē, kas tapusi kā reakcija uz Ungārijā pieņemto jauno likumu, ko Eiropas Komisija (EK) uzskata par LGBT diskriminējošu, pašas Ungārijas vārds nav minēts. Turklāt, kā akcentēja Levits, politisko paziņojumu Eiropas lietu ministru sanāksmē parakstīja 17 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji, bet neparakstīja desmit ES dalībvalstu vadītāji.
Valsts prezidents pavēstīja, ja šai vēstulei būtu bijis saistošs raksturs, tad Ministru prezidentam būtu jāsaņem attiecīgs pilnvarojums un jāievēro noteikta procedūra. Levits uzsvēra, ka šis ir nostājas jautājums un tas nav iepriekš jāsaskaņo.
Nacionālā apvienība (NA) pavēstījusi, ka pirmdien aicinās premjerministru skaidrot viedokļa paušanu Latvijas vārdā saistībā ar jaunu Ungārijas likumu.
Politiskā spēka pārstāve Laima Melkina informēja, ka ceturtdien Kariņš Latvijas vārdā parakstījis atklātu vēstuli, kas tapusi, reaģējot uz jaunu Ungārijā pieņemtu likumu. Tas ļauj vecākiem pašiem izlemt, kādu seksuālo izglītību saņems viņu bērni, kā arī liedz nepilngadīgo vidū popularizēt homoseksualitāti, no bioloģiskā dzimuma atšķirīgu dzimumidentitāti un dzimuma maiņu.
NA norāda, ka Latvijas vārdā parakstītā vēstule nav iepriekš apspriesta koalīcijas partneru vidū, tādēļ partija aicinās premjeru uz NA valdes un Saeimas frakcijas kopīgu sēdi, kas notiks šodien attālinātā formātā. Partijas ieskatā, ir nepieciešams premjera skaidrojums valsts nostājas paušanai par konkrēto jautājumu, kas iepriekš nav izdiskutēts.
JKP un AP nav jautājumu vai bažu Kariņa parakstītās vēstules sakarā par ES vērtībām un LGBT tiesībām
Ne Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), ne "Attīstībai/Par!" (AP) nav jautājumu vai bažu premjera Krišjāņa Kariņa (JV) parakstītās vēstules sakarā par Eiropas Savienības (ES) vērtībām un lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un citu seksualitāšu (LGBT) kopienas tiesībām, izriet no politisko spēku pārstāvju paustā pirmdien pēc Sadarbības sanāksmes.
Lūgts skaidrot, kāpēc, premjera ieskatā, bija nepieciešams pievienoties šādam paziņojumam, kas, iespējams, bija reakcija uz Ungārijā pieņemtu jaunu likumu, kas diskriminē LGBT kopienas tiesības, Kariņš uzsvēra, ka neko nav parakstījis vai izteicis par kādu no ES dalībvalstīm, bet gan ir publiski parakstījis un aizstāvējis ES vērtības un cilvēku tiesības.
Premjers norādīja, ka ES pamatvērtības viņš aizstāvētu jebkurā diennakts laikā, un šīs pamatvērtības tostarp ietver iecietību un nosoda diskrimināciju. Viņaprāt, Latvija to ir apliecinājusi, iestājoties ES. "Mēs nevaram diskriminēt kādu iedzīvotāju, balstoties uz viņa dzimumu, tautību, reliģiju vai seksuālo orientāciju. Šīs ir ES pamatvērtības. Es kā valdības vadītājs esmu apņēmies tās aizstāvēt un turpināšu to darīt jebkurā diennakts laikā," akcentēja Ministru prezidents.
AP pārstāvis, veselības ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka šodien Sadarbības sanāksmē šis jautājums tika apspriests, un, viņaprāt, premjera solis ir saprotams. Pavļuts atzina, ka ir iepazinies ar vēstules tekstu, piebilstot, ka tajā tiek aplūkotas fundamentālas vērtības, kas nosaka ES vērtību sistēmu un arī Latvijas vērtību sistēmu, kas nostiprināta nacionālajos tiesību aktos, Satversmē un aizsargā katru Latvijas iedzīvotāju, paredzot, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi.
Viņš uzsvēra, ka AP premjeram šai sakarā nav nekādu jautājumu. Tikmēr tieslietu ministrs, JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns uzsvēra, ka šīs vēstules parakstīšana Latvijai nerada nekādas juridiskas saistības, vienlaikus piebilstot, ka Sadarbības sanāksmē puses vienojušās turpmāk veltīt laiku un uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar ekonomiku un sabiedrību vienojošiem elementiem.
Tāpat Bordāns minēja, ka JKP "ar gandarījumu no premjera dzirdēja", ka viņš turpmāk vairāk koncentrēsies uz tādiem dokumentiem un tādu jautājumu izskatīšanu, "kas sabiedrību vieno, nevis šķeļ".
Šo Kariņa soli līdz šim asi kritizēja Nacionālā apvienība (NA), un arī pēc Sadarbības sanāksmes tās pārstāvis Imants Parādnieks uzsvēra, ka šajā vēstulē tik tiešām nav minēta Ungārija vai nosodīti tajā pieņemtie likumi, taču problēma esot "visiem zināmais fons jeb konteksts".
"Kāpēc pēkšņi tapa šāda vēstule, kurā minēts 28.jūnijs, kā nozīmīga diena LGBT kopienai?" pauda Parādnieks, piebilstot, ka diskriminācijas izskaušana esot pašsaprotama.
Viņš norādīja, ka NA bažas rada fons un interpretācija. "15.maijā bija starptautiskā ģimenes diena. Kāpēc tad Eiropadomē mēs neierosinām atklātu vēstuli, ka joprojām daudzas ģimenes dzīvo zem iztikas minimuma un nevienlīdzība palielinās atkarībā no bērnu skaita," teica Parādnieks, minot arī dažādus "nosacītas diskriminācijas" veidus, piemēram, to, ka bērnudārzi nav pieejami pietiekamā skaitā.
Politiķa ieskatā, ja 15.maijā būtu bijis paziņojums "uz šīm vērtībām balstīts, tad šis paziņojums, iespējams, tā neizskatītos. Viņš atklāja, ka NA aicināja šādas lietas, "kas pēc savas būtības ir pašsaprotamas, kā diskriminācijas aizliegums vai iecietība kā tāda, labāk pāarunāt un par to vienoties ar koalīcijas partneriem, lai šādi pārpratumi un nevajadzīgi asumi nerastos".
Tāpat NA iepriekš izsūtītā paziņojumā medijiem rosināja, ka visus jautājumus par Eiropadomes lēmumiem nepieciešams izrunāt pirms tam koalīcijā. Lūgts komentēt, vai šis šķiet samērīgi, Ministru prezidents uzsvēra, ka viņa paustais bija viedoklis un šajā publiskajā vēstulē tika atbalstītas "fundamentālas vērtības".
Kariņš atgādināja, ka valdības sagatavotās pozīcijas jebkurai padomei, vai ministru līmenī, vai premjeru līmenī, tiek saskaņotas. Tam ir īpaša procedūra, un tās izdiskutē Saeimas Eiropas lietu komisijā un valdības sēdēs.
Politiķis akcentēja, ka šis konkrētais jautājums nebija lemšanas jautājums, kā arī tas nebija Eiropadomes pamatdarba kārtībā. "Tas ir apstiprinājums visas ES kopīgajām vērtībām, un ir ārpus jebkādas diskusijas. Tādi esam mēs kā valsts, mēs atbalstām šīs fundamentālās vērtības," teica premjers.
Jau ziņots, ka EK piedraudējusi Ungārijai ar kārtējo pārkāpuma procedūru saistībā ar jauno likumu, kas liedz jauniešiem piekļuvi informācijai par tā dēvēto LGBTQ jautājumiem.
"Ungārijas likumprojekts ir apkaunojums," paziņojusi EK prezidente Urzula fon der Leiena. "Esmu uzdevusi saviem atbildīgajiem komisāriem pirms likums stājies spēkā sagatavot vēstuli Ungārijas varasiestādēm, kurā izteikts mūsu satraukums."
Budapešta uz to reaģējusi, paziņojot, ka pašas Leienas izteikumi esot "apkaunojoši".
Eiropas lietu ministru sanāksmē 17 ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija, paudušas satraukumu par Ungārijas jauno Ungārijas likumu un aicinājušas EK vērsties pret Budapeštu ES Tiesā.
Likumprojekts aizliedz izglītības programmas un materiālus, kas nepilngadīgo vidū popularizē homoseksualitāti, no bioloģiskā dzimuma atšķirīgu dzimumidentitāti un dzimuma maiņu.
Cita starpā likums paredz aizliegt jauniešiem piekļuvi grāmatām un filmām, kurās attēlotas seksuālās minoritātes.
Šīs normas iekļautas plašākā paketē, kas paredz stingrākus sodus par seksuāliem noziegumiem pret bērniem un jauniešiem, kā arī "pedofilu reģistra" izveidi.
