Nodokļu ieņēmumu plāns piecos mēnešos pārsniegts par 268,4 miljoniem eiro

Šogad piecos mēnešos nodokļos iekasēti 3,87 miljardi eiro.

Ministrijā skaidroja, ka nodokļu ieņēmumi, ekonomikai atveseļojoties no krituma pērn pavasarī, šogad piecos mēnešos palielinājušies par 389,9 miljoniem eiro jeb 11,2%, salīdzinot ar 2020.gada piecu mēnešu periodu.

"Nozīmīgais pieaugums Valsts kases datos par nodokļu ieņēmumiem jāvērtē piesardzīgi, ņemot vērā nesadalītos ieņēmumus vienotajā nodokļu kontā, kurā tiek ieskaitīti ne tikai nodokļu, bet arī nodevu un citi valsts noteiktie maksājumi un kur tie uzkrājas līdz to sasaistei ar attiecīgajām deklarācijām un sadalīšanai pa veidiem un kopbudžeta līmeņiem," atzina ministrijā.

Šā gada maija beigās uzkrātais nesadalītā vienotā nodokļu konta atlikums bija 302,4 miljoni eiro un tas iekļauj arī, piemēram, AS "Latvijas valsts meži" veikto dividenžu maksājumu, kas, sadalot, var tikt attiecināts arī uz nenodokļu ieņēmumiem.

Pēc FM novērtējuma, lielākā daļa nesadalīto ieņēmumu divu trīs mēnešu laikā tiek pārdalīta uz sociālās apdrošināšanas iemaksām, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), pievienotās vērtības nodokli (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokli.

PVN ieņēmumi šogad piecos mēnešos veido 1,07 miljardus eiro, kas ir par 27,7 miljoniem eiro jeb 2,6% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Salīdzinot ar 2020.gada piecu mēnešu izpildi, šogad PVN uzrāda kāpumu par 145,6 miljoniem eiro jeb 15,8%.

FM arī norādīja, ka, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, nozaru griezumā tendences ir atšķirīgas. Nozīmīgs nodokļu ieņēmumu pieaugums gan pret 2020.gadu, gan arī 2019.gadu vērojams apstrādes rūpniecībā, veselības un sociālās aprūpes nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kā arī tirdzniecības nozarēs.

Ministrijā informēja, ka tirdzniecības nozarē maijā nodokļu ieņēmumi straujāk pieauguši pateicoties ierobežojumu mazināšanai klātienes tirdzniecībai. Savukārt vairākās krīzes skartajās nozarēs nodokļu ieņēmumi joprojām nesasniedz 2020.gada piecu mēnešu līmeni, piemēram, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, māksla, izklaide un atpūta, tāpat arī transporta un uzglabāšanas nozare.

FM norādīja, ka joprojām no 2019.gada līmeņa atpaliek IIN un akcīzes nodokļa ieņēmumi. Šī gada piecos mēnešos kopbudžetā IIN ieņēmumi iekasēti 606,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 93,5 miljoniem eiro jeb 13,4% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā. IIN plāna ieņēmumi piecos mēnešos bija zemāki par 93,5 miljoniem eiro un plānu izpildīja par 92,9%.

Ministrijā skaidroja, ka ieņēmumiem no IIN zemāku apmēru ietekmēja ar nodokli neapliekamo ienākumu

pieaugums kā nodarbinātajiem, tā arī pensionāriem no šā gada 1.janvāra, tāpat arī nozīmīgais šī nodokļa atmaksu apjoms.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi tika iekasēti 418,4 miljonu eiro apmērā, kas par 17 miljoniem eiro jeb 4,2% pārsniedza 2020.gada attiecīgā perioda līmeni, tomēr tie joprojām par 6,6 miljoniem eiro jeb 1,6% atpaliek no pirms pandēmijas ieņēmumu apjoma 2019.gada piecos mēnešos. FM to skaidroja ar samazinājumu ieņēmumos no alkoholiskajiem dzērieniem.

"To ietekmē nesamaksāto nodokļu parādi, kā arī zemāks alkohola patēriņš saistībā ar ierobežojumiem dažādu izklaides un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu darbībā un attiecībā uz iedzīvotāju migrāciju starp valstīm, kas mazinājis alkohola tirdzniecības apjomus pierobežā," atzina ministrijā.

Jau ziņots, ka atbilstoši Valsts kases datiem, šā gada pirmajos piecos mēnešos izdevumi kopbudžetā pieauga ievērojami straujāk - par 21,8%, nekā ieņēmumi, kas auga par 6,9%, veidojot 630,2 miljonu eiro deficītu. Pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija 58,7 miljoni eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos bija 5,035 miljardi eiro, kas bija par 326 miljoniem eiro jeb 6,9% augstāki salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. FM skaidroja, ka augstāku konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu līmeni šā gada pirmajos piecos mēnešos noteica nodokļu ieņēmumu pieaugums par 389,9 miljoniem eiro jeb 11,2%, kopumā iekasējot 3,87 miljardus eiro.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajos piecos mēnešos bija 5,665 miljardi eiro, kas ir par 1,015 miljardiem eiro jeb 21,8% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā. FM skaidroja, ka to ietekmēja izmaksātie atbalsta pasākumi Covid-19 ietekmes mazināšanai.